Referenduma atcelšana došot papildu munīciju radikāļiem 0
“Vienotības” deputāti ir pārsteigušies, iesniedzot Satversmes tiesā pieteikumu par divvalodības referenduma apstrīdēšanu. Šādu viedokli sestdien pauda vairāki partijas domes locekļi. Viņuprāt, daudz spēcīgāks arguments būtu nevis tiesas atzinums, bet gan pašas tautas pārliecinošs balsojums “pret” 18. februārī gaidāmajā referendumā.
“Vienotības” domnieki, kas sestdien Kara muzejā sanāca uz pirmo sēdi kopš apvienības pārtapšanas par partiju, kritizēja savas Saeimas frakcijas lēmumu atbalstīt prasības iesniegšanu Sa- tversmes tiesā. “Ja tiesa nolems apturēt referendumu, būs vēl ļaunāk, jo mēs zaudēsim iespēju aiziet uz iecirkņiem un skaidri pateikt, ka Latvijā iespējama tikai viena valsts valoda – latviešu,” uzskata deputāts Andrejs Judins. Pēteris Viņķelis brīdināja, ka referenduma atcelšana tikai “dos papildu munīciju Ušakova un Lindermana radikāļiem”. Līdzīgu viedokli pauda arī vairāki citi domes locekļi. Izskanēja pat aicinājums atsaukt iesniegumu tiesai, bet partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa šādu iespēju noraidīja, paskaidrojot, ka tas esot rūpīgi apsvērts lēmums un nopietns politisks spēks ar savu nostāju tā nemētājoties.
Partijas priekšsēdētāja savā uzrunā domes locekļiem dalījās pārdomās par gaidāmo divvalodības referendumu. “Latviešu valoda kā valsts valoda ir viens no četriem mūsu valsts pamatprincipiem – tikpat svarīgs kā tas, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska valsts, ka tās teritorija ir nedalāma un vara pieder tautai. Šie pamatprincipi ir neapstrīdami, un valodas jautājumā kompromisi nav iespējami. Brīva diskusija, protams, ir demokrātijas sastāvdaļa, taču demokrātija nav visatļautība! Ir jautājumi, par kuriem nediskutē un kuros nav kompromisu arī demokrātijā,” uzsvēra “Vienotības” līdere. Viņasprāt, šādu grozījumu pieņemšana nozīmētu, ka Latvija kļūst par pavisam citu valsti, atsakoties no 1918. gadā dibinātās Latvijas Republikas būtības un valsts pēctecības. Tā kā grozījumu atbalstīšana pēc savas būtības būtu piekrišana valsts iznīcībai, “Vienotība” esot piekritusi un pievienojusies Nacionālās apvienības iniciatīvai iesniegt Satversmes tiesā prasību apturēt tautas nobalsošanu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Pati Āboltiņa gan šo pieteikumu nepierakstīja, skaidrojot to ar izvairīšanos no interešu konflikta, jo dokumentā tiek apstrīdēts arī viņas vadītā Saeimas prezidija lēmums.
Politiķe kritizēja dažādu amatpersonu un inteliģences pārstāvju izvēli ignorēt referendumu, atgādinot, ka valsts pamatu aizstāvēšana ir katra pilsoņa pienākums neatkarīgi no tautības. Turklāt šādu akciju būtu grūti īstenot un krievu radikāļi vēlāk varētu kā argumentu savā labā minēt faktu, ka referendumā balsu “par” ir bijis vairāk nekā “pret”. Viņasprāt, parakstu vācēju mērķis nav bijis aizstāvēt krievu valodu, bet gan provocēt un šķelt Latvijā dzīvojošās nacionalitātes.
“Vienotības” vadītāja joprojām uzskata, ka valsts pienākums būtu pirms referenduma rīkot un finansēt informatīvo kampaņu, kurā tiktu skaidroti Latvijas valstiskie pamati. Šī iecere gan jau iepriekš bijusi apspriesta valdošajā koalīcijā, bet īpašu atbalstu nav guvusi. “Tādēļ mēs valdībā pašlaik apzinām jau esošās programmas, kuru mērķi paredz skaidrot konstitucionālos pamatus un domājam, kā tās efektīvāk izmantot. Īpaša kampaņa pirms referenduma netiek plānota gan tādēļ, ka tai nav pilns atbalsts koalīcijā, gan tādēļ, ka nav vēl zināms tiesas lēmums un tas, vai šis referendums vispār notiks,” man pastāstīja premjers Valdis Dombrovskis.
“Vienotības” priekšsēdētāja aicināja visus partijas biedrus un nodaļas aktīvi iesaistīties skaidrojošajā darbā, rīkot tikšanās ar minoritāšu pārstāvjiem, aicināt uz tām “Vienotības” ministrus un deputātus.
Partijas valdes locekle Sarmīte Ēlerte savā uzrunā kolēģiem pauda viedokli, ka katram latvietim vajadzētu integrēt vismaz vienu krievu. Tādēļ viņa aicināja ikvienu “Vienotības” biedru individuālajā komunikācijā ar cittautiešiem būt atvērtam, smaidīgam, palīdzēt viņiem apgūt valsts valodu un iejusties latviešu sabiedrībā. Partijas jaunatnes nodaļai par galveno uzdevumu esot jānosprauž cittautiešu jauniešu iesaistīšana politiskajās aktivitātēs.
“Vienotības” valdes locekle un Saeimas juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne uzsvēra, ka Satversmes ievērošana balstās ne tikai uz likuma burtu, bet arī uz tā garu. Proti – ja reiz Satversmes 73. pantā noteikts, ka tautas nobalsošanai nevar nodot jautājumus par budžetu, nodokļiem, dzelzceļa tarifiem un tamlīdzīgi, tad vēl jo vairāk referendumā nedrīkstētu izšķirt jautājumu par valsts konstitucionālajiem pamatiem. Čepāne ierosināja grozīt likumu “Par likumu ierosināšanu un tautas nobalsošanu”, precizējot jautājumus, par kuriem nedrīkst rosināt tautas nobalsošanu. Pretējā gadījumā mēs, iespējams, varētu sagaidīt tautas nobalsošanu ne tikai par divvalodību un automātisku pilsonības piešķiršanu, bet arī Latvijas teritorijas sadalīšanu.
Domes sēdē partijas biedri pieņēma paziņojumu, kurā aicina visus Latvijas pilsoņus nepieļaut otras valsts valodas ieviešanu, jo tas sašķeltu Latvijas sabiedrību un Latvijas valsti.
