18.februārī līdz plkst.22, kad tika slēgti iecirkņi Latvijā, kopumā referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 69,23% no kopējā reģistrētā vēlētāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija. Patlaban pieejamie dati liecina, ka referendumā piedalījušies 1 069 759 pilsoņi. Informācija vēl tiek papildināta.

Lasītākie

Krimināls

Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela 8

Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis 183

Kokteilis

Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17

Lasīt citas ziņas

Rīgā nobalsojuši 308 635 vēlētāji jeb 75,54%, Vidzemē – 292 292 jeb 71,42%, Latgalē – 140 789 jeb 59,64%, Kurzemē – 144 756 jeb 70,74%, savukārt Zemgalē – 156 558 vēlētāji jeb 67,46% no kopējā vēlētāju skaita.

Vēl norit balsošana vairākās vietās iecirkņos ārvalstīs.

Tuvākajās dienās virs Eiropas būs visai interesanta sinoptiskā situācija. Ko tas nozīmē Baltijai?

Nobela Miera prēmijai nominēts pret Ukrainu vērstās agresijas līdzdalībnieks

Krimināls

Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela

Balsotāju aktivitāte referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai liecina, ka šis kļuvis par apmeklētāko referendumu neatkarīgās Latvijas vēsturē, liecina CVK apkopotā informācija.

Vienlaikus, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, iespējams, šodien tiks pārsniegta arī līdz šim augstākā vēlētāju aktivitātes atzīme atjaunotajā Latvijas Republikā. Līdz šim viskuplāk apmeklētais referendums Latvijā bija tautas nobalsošana par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES), kas notika 2003.gada 20.septembrī. Šajā referendumā piedalījās 1 010 467 jeb 71,45% vēlētāju. Tas nozīmē, ka iepriekšējais rekords jau pārspēts par 59 292 balsīm, taču starpība, visticamāk, vēl pieaugs.

Pirmā tautas nobalsošana atjaunotajā Latvijā notika 1998.gada 3.oktobrī vienlaikus ar 7.Saeimas vēlēšanām, un tautas izvērtēšanai bija nodoti grozījumi Pilsonības likumā. Tajā piedalījās 928 040 jeb 69,16% vēlētāju.

Līdz šim trešais apmeklētākais referendums notika pērn jūlijā, kad, pamatojoties uz tā laika Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojumu Nr.2, pilsoņu izvērtēšanai tika nodots lēmumprojekts par Saeimas atlaišanu. Tautas nobalsošanā balsotāju sarakstos tika reģistrēti 689 988 balsstiesīgi pilsoņi, un vēlētāju aktivitāte sasniedza 44,73%, kas šodien tika pārspēts jau plkst.16.

Visticamāk, netiks pārspēts 1991.gada 3.marta balsotāju aktivitātes un kopējā apmeklējuma rekords, kad notika iedzīvotāju aptauja par Latvijas Republikas neatkarību. Aptaujas sarakstos bija iekļauti 1 902 802 cilvēki, tostarp pašreizējie nepilsoņi, no kuriem aptaujā piedalījās 1 666 128 jeb 87,56% balsstiesīgo.