Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
19. februāris, 2012
Drukāt

Referenduma rīkotāji, visticamāk, finansēti no Krievijas

galds

Arī referendumu kampaņām jāievieš līdzīgs kontroles mehānisms kā partiju finansēšanā, 19.februāra vakarā intervijā telekompānijas “TV3” raidījumam “Nekā personīga” sacīja premjers Valdis Dombrovskis (V). Viņš norādīja, ka patlaban referendumu rīkotāju darbības, piemēram, finansējuma piesaiste, netiek nekādi regulētas.

Dombrovskis iecerējis rosināt izmaiņas tiesību aktos, lai panāktu caurspīdību arī referendumu rīkošanā. “Lai būtu skaidrs, kas aiz referenduma rīkotājiem stāv, kas finansē,” skaidroja premjers. Valdības vadītājs uzskata, ka referendumu kampaņām jāievieš līdzīgs kontroles mehānisms kā partiju finansēšanā, kur politiskajiem spēkiem jāpierāda naudas legāla izcelsme. Tāpat nepieciešams noteikt virkni ierobežojumu, piemēram, referendumu rīkošanā izmantot ārvalstu finansējumu.

Dombrovskis ar šiem priekšlikumiem nāks klajā, ņemot vērā pieredzi, kas gūta referendumā par divvalodību. Tomēr premjers kategoriski atteicās atklāt informāciju, ko saistībā ar biedrības “Dzimtā valoda” rīkotajām aktivitātēm saņēmis no drošības iestādēm, jo tā esot klasificēta.

Kampaņas “par” un “pret” bijušas decentralizētas un to rīkošanā izmantota dažādu avotu nauda. Jebkurā gadījumā nevienam nekas netiek pārmests, jo patlaban nav nekāda regulējuma referendumu kampaņām, sacīja Ministru prezidents.

Nedaudz runātīgāks bija Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks, kurš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” apstiprināja – pastāv aizdomas, ka starp referenduma finansētājiem varētu būt ar Krieviju saistīti avoti. Viņš šo referendumu vērtēja kontekstā ar Krievijas izvērsto tautiešu politiku, kas ir šīs valsts ārlietu resora izmantots instruments.

Kā sacīja Reiniks, tagad DP gaida 31.martu, kad referenduma iniciatoram – biedrībai “Dzimtā valoda” – jāiesniedz gada pārskats. “Tad mums noteikti radīsies jautājumi,” sacīja drošībnieks.

To, ka referenduma impulsi nākuši no Krievijas, šonedēļ Latvijas Televīzijai atzina arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Reiniks arī pauda viedokli, ka referenduma formālie organizētāji – Vladimirs Lindermans un Jevgēnijs Osipovs – ir tikai izpildītāji. Reālie referenduma rīkotāji ir sabiedrībai nezināmi cilvēki, piemēram, Aleksandrs Gapoņenko, kurš ir “Dzimtās valodas” līdzdibinātājs. Tāpat DP priekšnieks norādīja, ka referenduma rīkotāji ir saistīti ar opozīcijas partijām – “Saskaņas centru” un “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”.

Pērn oktobrī, kad vēl tikai notika parakstu vākšana par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, Gapoņenko intervijā laikrakstam “Vesti Segodņa” atzina, ka “Dzimtās valodas” aktivitātēm ir tālejoši mērķi.

Gapoņenko norādīja, ka referendumā aptuveni 800 000 pilsoņu atbalstu, visticamāk, neizdosies gūt, tomēr tas būšot risinājuma sākums. Pēc tam būšot iespēja sūdzēties Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Apvienoto Nāciju Organizācijā, norādot uz nacionālo minoritāšu viedokļa neņemšanu vērā.

Gapoņenko uzsvēra, ka valodas jautājumu nelemj, balstoties uz vairākuma principu. Viņaprāt, šī procesa galvenā jēga ir saliedēt īstu krievu kopienu, ļaut tai iegūt pašapziņu un sakārtot tās attiecības ar latgaliešiem un latviešiem.

DP arī pēc referenduma turpinās aktīvi novērot tautas nobalsošanas par krievu valodu kā otro valsts valodu iniciatora Vladimira Lindermana aktivitātes. Kā aģentūrai LETA sacīja DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, viens no svarīgiem aspektiem būs sagaidīt Lindermana pārstāvētās biedrības “Dzimtā valoda” uzrādītos finansējuma avotus, kas saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā līdz šā gada 31.martam. DP rūpīgi raudzīsies, vai deklarētais biedrības finansējums atbilst patiesībai, sacīja DP pārstāve.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+