Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
28. septembris, 2012
Drukāt

Referendumam piedāvāts brāķis


Foto - LETAFoto - LETA

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) par mēnesi pagarinājusi termiņu, kas nepieciešams, lai novērtētu kustības “Par vienlīdzīgām tiesībām” iesniegtos grozījumus Pilsonības likumā, kuri paredz automātisku pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem.


 

Parakstu vācēji 4. septembrī iesniedza CVK 12 791 parakstu. Tos pārbaudot, komisija secinājusi, ka 97 cilvēki parakstījušies divreiz, septiņi neatbilst vēlētāja statusam, bet viens parakstītājs nav identificējams. Tātad par derīgiem atzīti 12 686 paraksti.

Taču ar to vien nepietiek. Satversmes 78. panta pirmais teikums noteic, ka ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai.

CVK locekļiem ir pamatotas šaubas, vai sagatavotais projekts ir par tādu uzskatāms, un tādēļ komisija lūgusi padomu dažādām tiesību zinātņu nozares autoritātēm, piemēram, Tieslietu ministrijai (TM), Saeimas Juridiskajam birojam, Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei un citiem.

 

Saņemtie atzinumi lielākoties ir parakstu vācējiem negatīvi. Piemēram, Juridiskais birojs paskaidro, ka Satversmes tiesa Latvijas Republikas nepārtrauktības doktrīnā ietvērusi aizliegumu Latvijas pilsonību iegūt automātiski tām personām, kas valstī bija ieceļojušas prettiesiskās okupācijas laikā.

 

Tā kā šis aizliegums izriet no Latvijas Republikas nepārtrauktības doktrīnas, tas bija saistoši ne vien Augstākajai padomei, bet arīdzan Latvijas likumdevējam – Saeimai un pilsoņu kopumam.

Arī TM atzinumā teikts, ka sagatavotais likumprojekts ir pretrunā valsts kontinuitātes principam, tātad arī Satversmes 1. un 2. pantam.

Skeptiski ir arī akadēmiskās vides pārstāvji. Vienīgo atzinumu, kur “pilsonības nulles varianta” ieviešana tiek novērtēta atzinīgi, pēc savas iniciatīvas sagatavojuši divi Baltijas Starptautiskās akadēmijas pasniedzēji Vladimirs Bagirovs un Konstantīns Matvejevs, kā arī maģistrs Illarions Girss, kas plašāk gan pazīstams kā Vladimira Lindermana politiskais līdzgaitnieks, nevis jurists.

Izvērtējot iesniegtos atzinumus, CVK vakar nolēma pagarināt likumprojekta vērtēšanu par vienu mēnesi. Pēc komisijas locekļa Pētera Dzalbes ierosinājuma šajā laikā tikšot lūgts arī Tieslietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Tiesībsarga biroja un kāda neatkarīga starptautisko tiesību eksperta vērtējums par pilsonības jautājumu starptautisko tiesību aspektā. Ierosinājumu atlikt lietas izskatīšanu uz mēnesi atbalstīja visi astoņi komisijas locekļi. Pret to neiebilda arī klātesošie “Par vienlīdzīgām tiesībām” pārstāvji.

 

“Ko nozīmē – pilnīgi izstrādāts? Manuprāt, mūsu likumprojekts ir ne sliktāks, ne labāks kā līdzīgi projekti, ko CVK skatījusi agrāk, un būtu atbalstāms,” pēc CVK sēdes žurnālistiem sacīja parakstu vācēju pārstāvis Andrejs Tolmačovs.

 

Viņš arī uzsvēra, ka likumu atbilstību konstitūcijai Latvijā ir tiesīga vērtēt tikai Satversmes tiesa (ST). Šeit gan jāpiebilst, ka ST vērtē tikai pieņemtus likumus, nevis likumprojektus. Jautāts par ekspertu atzinumos izteikto kritiku, Tolmačovs atrunājās, ka tas esot tikai līdzeklis, kā valdošā koalīcija cenšas iespaidot CVK lēmumu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+