Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. janvāris, 2012
Drukāt

Referendums – 18. februārī

Foto - LETAFoto - LETA

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekļi vakar bez kādām diskusijām piekrita komisijas priekšsēdētāja Arņa Cimdara piedāvājumam tautas nobalsošanu rīkot 18. februārī.

 

Referendumā balsošanas zīmē būs jautājums “Vai jūs esat par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu?”, kam sekos divas atbildes iespējas – “par” vai “pret”.

Saskaņā ar likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” referendums par vēlētāju rosinātu Satversmes grozījumu projektu jārīko ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tā noraidīšanas Saeimā. Turklāt tautas nobalsošanai jānotiek sestdienā. Līdz ar to 18. februāris ir vēlākais iespējamais datums. “Pēdējo iespējamo sestdienu izvēlējāmies galvenokārt tādēļ, lai ārvalstīs dzīvojošiem būtu iespēja atbilstoši procedūrai nobalsot. Turklāt lielajās pilsētās iecirkņu veidošana ir darbietilpīgs process,” datuma izvēli pamatoja A. Cimdars.

Pārējiem locekļiem nekādu iebildumu pret šo datumu nebija, bet diskusijas izraisīja plānotie izdales materiāli. “Līdzšinējā pieredze liecina, ka cilvēki bieži vien nesaprot, par ko tiek rīkota tautas nobalsošana, bet vēlēšanu komisijas darbinieki neko nepaskaidro, tikai iedod preses materiālus. Tas nav īsti pareizi,” teica CVK locekle Elizabete Krivcova. Viņa uzskata, ka vēlētājus vajadzētu nodrošināt ar izdrukas materiāliem, kuros vienkāršā valodā tiktu izskaidrota Sa­tversmes grozījumu būtība. CVK locekle, kuru amatam virzījis “Saskaņas centrs” (“SC”), arī atgādināja EDSO misijas aizrādījumus par to, ka Latvijā nenotiekot pietiekama skaidrošana krievu valodā.

 

A. Cimdars atbildēja, ka nevienam nav liegts vēlētājus informēt krieviski, piemēram, ar krieviski raidošo radio starpniecību, bet CVK no savas puses nodrošināšot vēlēšanu kabīnēs plakātus, kuros valsts valodā tiks izskaidrota Satversmes grozījumu būtība.

 

CVK locekļi vakar arī debatēja par Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lūgumu sniegt informāciju par 11. Saeimas deputātiem, kuri parakstījušies par referenduma rīkošanu. Mandātu komisija šādu parlamentāriešu rīcību uzskata par deputāta zvēresta pārkāpumu. Taču CVK vismaz pagaidām nesniegs viņiem nepieciešamo informāciju. “Latvijas Republikā kā demokrātiskā valstī spēkā ir aizklātuma princips, kas garantē brīvību iedzīvotājiem paust savus uzskatus un politisko pārliecību. Atbilstoši Satversmei valsts aizsargā cilvēka pamattiesības un aizklātumu,” skaidroja CVK jurists Juris Janums.

Juristam piekrita CVK loceklis Raimonds Olehno (arī viņu darbam komisijā virzījis “SC”). Viņš kategoriski iebilda pret to, ka šāds jautājums vispār tiek skatīts, jo CVK neesot jāvērtē amatpersonu rīcība. Viņam piebalsoja arī E. Krivcova.

Parakstījušos deputātu vārdu atklāšanu atbalstīja vienīgi Ritvars Eglājs, kuru darbam komisijā virzījusi Nacionālā apvienība. Viņš atgādināja, ka Personas datu aizsardzības likums pieļauj dažādus gadījumus, kad šāda informācija atklājama. Piemēram, ja tā nepieciešama valsts iestādes funkciju veikšanai. “Viena no Saeimas mandātu komisijas funkcijām ir kontrolēt, kā deputāti ievēro zvērestu. Tādēļ mums nav nekāda pamata viņiem liegt pieprasītās ziņas,” teica R. Eglājs.

CVK priekšsēdētājs A. Cimdars par šo jautājumu jau esot konsultējies ar cilvēktiesību ekspertiem Egilu Levitu un Inetu Ziemeli.

 

Viņš pauda viedokli, ka Mandātu komisijai jāmeklē cits ceļš šīs informācijas saņemšanai, jo CVK datu bāze izveidota konkrētiem mērķiem, nevis deputātu kontrolēšanai.

 

Pagaidām zināms, ka parakstījies deputāts Nikolajs Kabanovs (“SC”), kurš par to sodīts ar aizrādījumu no Saeimas tribīnes un rakstisku aizrādījumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Mandātu komisijas deputāti pieļauj, ka pārkāpēju skaits varētu būt lielāks.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+