Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
17. februāris, 2012
Drukāt

Referendums – pārbaudījums laulībām

17022012_gs_7

“Padomju gados Latvijas avīzes sajūsmināti rakstīja, ka trešā daļa reģistrēto laulību ir starpnacionālas. Diemžēl nepieminēja, ka arī šķirto laulību skaits nesaderīgo temperamentu un dzīves uztveres dēļ starp nācijām ir ļoti liels,” raksta mūsu lasītājs Eglons Brūns.

 

Tuvojoties referendumam par valodu, ne viņš viens ir aizdomājies par to, kāda ir attieksme pret valsts valodu tajās ģimenēs, kur viens no laulātajiem ir krievs, otrs – latvietis. Runājām ar vairākām ģimenēm un sabiedrības noskaņojuma pārzinātājiem.

 

Kādā valodā runā mājās

Lielākā daļa aptaujāto, kas precējušies ar citu tautību pārstāvjiem, apgalvo, ka ģimenē valda vienota attieksme pret valsts valodu. “Mēs ar vīru esam vienisprātis, vienīgajai valsts valodai jābūt latviešu,” teic latviete Elīna (vārds mainīts), kura precējusies ar krievu. Arī Zane Zilberga, kura precējusies ar krievu, stāsta, ka viņas ģimenē referendums ir apspriests un nesaprašanās nav radušās. Z. Zilberga ar vīru mājās sarunājas latviešu valodā.

Grūtāk bijis vienoties pāriem, kas savā starpā sarunājas krievu valodā. Ilūkstes novada Eglaines pamatskolas skolotāja latviete Irēna Fedoroviča, kuras vīramāte ir latviete, bet vīratēvs baltkrievs, stāsta, ka ikdienā ar vīru sarunājas krieviski. Dažreiz runā arī latviski. I. Fedoroviča nevēlas atklāt, kā balsos referendumā. Viedoklis par referendumu abiem bijis atšķirīgs, visbeidzot izdevies atrast kompromisu. “Cita viedokļa pieņemšana ir vienīgā izeja, kā atrisināt viedokļu nesakritību,” teic I. Fedoroviča.

Latvijas Universitātes studente krieviete Aleksandra Smirnova runā labā latviešu valodā, tomēr ar draugu latvieti jau kopš attiecību sākuma sarunājas krieviski. “Ar draugu apspriedām iespējamo divvalodību. Viņš ir kategoriski pret otro valsts valodu, savukārt mana pozīcija ir neitrāla. Dažos aspektos es atbalstītu divvalodību, dažos ne,” saka Aleksandra. “Šobrīd atrodos Somijā, šeit ir divas oficiālās valsts valodas – somu un zviedru. Ielu nosaukumi te ir divās valodās, veikalos produkti apzīmēti divās valodās, vilcienos, dzelzceļa stacijās un autoostās visu paziņo divās valodās. No vienas puses, ir vieglāk Somijā dzīvojošiem zviedriem, no otras puses, tas izskatās jocīgi,” saka Aleksandra. Viņasprāt, tādām divvalodības izpausmēm Latvijā nebūtu jēgas.

 

“Mūsu ģimenē nesaskaņas ir kopš pašas pirmās dienas, kad otrās valsts valodas jautājums tika izvirzīts. Es esmu pret, bet viņš ir par krievu valodas iecelšanu valsts valodas statusā,” saka latviete Antonija Nazarova, kura 33 gadus precējusies ar krievu. Lai izvairītos no nesaskaņām, viņa cenšoties ar vīru mazāk runāt par referendumu.

 

Saziņas valoda ģimenē ir krievu. Dzīvojot visus šos gadus Latvijā, vīrs tā arī nav iemācījies runāt latviski. Iespējams, būtu pavisam citādi, ja viņš jau bērnībā būtu mācījies latviešu valodu un guvis zināšanas par latviešu kultūru. “Atrodoties draugu kompānijās, arī viņi ir pret mani; iestājas par krievu valodu kā otru valsts valodu, tāpēc bieži jūtos apspiesta,” atklāj A. Nazarova. “Man ir ļoti grūti, jo vīrs neatzīst Latvijas svētkus. Mēs nekad kopā nesvinam Līgo svētkus, viņš neatzīst arī Dziesmu svētkus, kurus dažreiz vēlētos apmeklēt kopā ar viņu.”

 

Domā vienā virzienā

No Latvijā gada laikā reģistrētajām laulībām tikai puse ir noslēgtas starp latviešiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2010. gadu (2011. gada statistikas dati vēl nav apkopoti). Sestā daļa (15%) jeb 1418 no kopumā 9290 laulībām ir starp krieviem un latviešiem.

“Pārsvarā etniskās laulības veidojas starp pārkrievotajiem latviešiem vai arī krieviem, kuri Latvijā jau dzīvo ilgāku laiku, un viņu domāšana nemaz neatšķiras no latviešu domāšanas,” teic demogrāfs Ilmārs Mežs. Jau attiecību sākumā abi laulātie ir vienojušies, kādā valodā runāt mājās, tāpēc, “domājams, ka arī referendumā viņi būs vienisprātis”.

Tam, ka parasti laulības veidojas un pastāv, neievērojot politiskos apsvērumus, piekrīt arī žurnālists Aidis Tomsons, kurš precējies ar krievieti. “Protams, cilvēkiem var gadīties dažādas situācijas, rodas konflikti arī politisko apsvērumu dēļ.

 

Kas attiecas uz valodu, ģimenēs jau ir noteikta savstarpējās komunikācijas valoda. Tas arī nosaka, kā tiks audzināti bērni, kādā valodā viņi runās, kādā virzienā domās,” saka A. Tomsons, kura ģimene sarunājas latviski. Vaicāts, kā referenduma dienā rīkosies viņa sieva, A. Tomsons gan atbild izvairīgi – neesot ar sievu tik smalki par referendumu runājis, tāpēc nezina, vai viņa vispār piedalīsies.

 

Sanita (vārds mainīts), kura ir precējusies ar krievu, atzīst: “Šis referendums par otru valsts valodu padara mani traku! Es pat nepieļauju domu par otru valsts valodu. Satversmē ir rakstīts, ka valsts valoda ir latviešu, un tā arī paliks. Mūsu valstī nekad nav bijis nekādu ierobežojumu, cilvēks, kurš iebrauc Latvijā, ir tiesīgs uz savu ticību, savas valodas mācīšanos. Kāpēc krievi, kuriem nepatīk valsts un šīs valsts valoda, šeit dzīvo, kāpēc mēģina kaut ko mainīt un ieviest savus noteikumus?” Viņas ģimenē vīram neesot iespējas uzspiest savu viedokli, pat ja viņš tā vēlētos.

 

Varas izpausme

Konflikti parasti rodas ģimenēs, kurās viens laulātais grib būt pārāks par otru, skaidro psihoterapeits Sandis Ratnieks. Inteliģentu cilvēku starpā retāk rodas strīdi.

“Latvija ir maza valsts, un, ja kaimiņos ir tik liela un varena valsts kā Krievija, kura vēlas ietekmēt Latviju un seko visiem iekšējiem Latvijas notikumiem, tad, manuprāt, sabiedrības integrācija ir maz iespējama,” uzskata psihoterapeits. Viņaprāt, krievi, kas nevēlas ievērot Latvijas likumus un cienīt Latviju, “katrā situācijā, kura viņus neapmierina, saka, ka tūlīt atbrauks “mans lielais brālis” un parādīs, kā te visam jānotiek”. Krievs vienmēr jutīsies droši un zinās, ka būs “kāds”, kurš varēs par viņu pastāvēt.

Turpretī latviešiem ir “minoritātes sindroms, mēs joprojām neesam pamanījuši to, ka neesam mazākumā, bet turpinām domāt, ka esam atkarīgi no citiem,” uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs. “Latviešiem pašiem ir jābūt atbildīgākiem par savu valodu, savā valstī vajag biežāk runāt latviski. Tāpēc, manuprāt, integrācija šobrīd lielākoties nenotiek pašu latviešu dēļ.”

 

Kas būs pēc tam?

“Mans vīrs uzskata, ka mēs, latvieši, gribam parādīt savu varu, izdzīt viņus no Latvijas. Domā, ka uzskatām viņus par otršķirīgiem,” saka A. Nazarova. Tāpēc krievi tagad gribot “visu pārņemt un kļūt par saimniekiem”.

 

Arī krieviete Aleksandra uzskata, ka daļa latviešu vēlas padzīt krievus no Latvijas. Situācija ar potenciālo divvalodību, referendumu, aģitācijas plakātiem ir saasinājusi attiecības starp divām tautām. Latvieši uzskata visus krievus par “urlām”, cenšas padzīt no Latvijas. Savukārt krievi provocē latviešus, uzvedas agresīvi.

 

Integrāciju attīstīt varētu tikai tādā gadījumā, ja šis politiskais jautājums vispār netiktu apspriests,” domā Aleksandra. Viņa baidās, ka referenduma dēļ cilvēki tiks vēl vairāk sanaidoti.

Citādu referenduma iznākumu prognozē Z. Zilberga: “Nedomāju, ka attiecības starp tautībām pēc referenduma saasināsies. Iespējams, sacelsies tikai tie otrās valodas pārstāvji, kuriem neizdosies panākt to, ko viņi vēlējās.” Viņasprāt, daudz kas turpmāk būs atkarīgs no plašsaziņas līdzekļiem un politiķiem: “Mediji ir tie, kuri šo jautājumu ļoti bieži atspoguļo, kultivē un izvirza sabiedrības apspriešanai. Manuprāt, šis valodas jautājums ir jārisina politiķiem, nesaceļot sabiedrībā tādu trauksmi.”
17febr_laulibas_7

Politiķus vaino arī Uldis Augulis, kurš pats ir bijušais ministrs, tagad Saeimas deputāts (ZZS) un kuram ir attiecības ar krievieti. “Iekšlietu ministrija un Kultūras ministrija jau ilgāku laiku nodarbojās ar integrācijas attīstīšanu. Tomēr 20 integrācijas veicināšanas gadi nav devuši lielus panākumus. Politiķi ir tie, kuriem būtu jārūpējas, lai starp tautām viss būtu mierīgi, tomēr viņi ir tie, kuri uzkurina šo valodas jautājumu,” teic U. Augulis.

A. Tomsons prognozē, ka politiķi, iespējams, “turpinās domāt, ka ar valodas jautājumu viņi var pelnīt kapitālu, taču tas nav tālredzīgi. Es ļoti ceru uz sapratni, ka Latvijā ir daudz nopietnāki un aktuālāki jautājumi, kurus nepieciešams risināt”.

Aivita (vārds mainīts), kura precējusies ar krievu, domā tā: “Integrāciju varētu attīstīt, atrisinot ekonomiskas dabas jautājumus, radot cilvēkiem jaunas darba vietas.” Daudzi cilvēki vaino valsti par to, ka ir bezdarbnieki, un tas, viņasprāt, arī kalpo par iemeslu nacionālas dabas konfliktu kurināšanai.

Elīna sabiedrībā pamanījusi, ka referendums krievus mudina iespītēties un daudzi principa pēc vairs nevēlas runāt latviski. “Šis princips krieviem būtu jāatmet un jārunā latviski, kas arī varētu veicināt saskaņu,” viņa uzskata.

 

Viedoklis

Rīgas Svētā Jāņa baznīcas mācītājs Ingus Dauksts: “Ne jau latvietis ir tas, kuram būtu jāpiekāpjas un jāmeklē kompromisi; krieviem ir jāpieņem, ka viņi dzīvo Latvijā, un vienīgā valsts valoda tajā ir tikai latviešu valoda. Godīguma princips ir pats svarīgākais, jo katrai tautai jābūt godīgai pret otru. Tev ir jārunā tādā valodā, kādā runā tajā mājā, kurā esi apmeties. Ja nav godīguma, nekas nevar tikt atrisināts, jo kas tad pārmācīs veco buku?”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+