Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
12. oktobris, 2012
Drukāt

Referendumu likuma trešais mēģinājums

Foto - LETAFoto - LETA

Pēc ilgāka pārtraukuma no sastinguma izkustējies tā sauktais referendumu likuma jautājums. Saeima vakar nodeva Juridiskajai komisijai vērtēšanai valdošās koalīcijas frakciju piedāvāto kompromisa variantu.

 

Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu” paredz, ka turpmāk likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta iniciatoriem pirmajā parakstu vākšanas posmā būs jāsavāc 30 tūkstoši vēlētāju parakstu līdzšinējo 10 tūkstošu vietā. Parakstu īstenumam jābūt apliecinātam pie notāra vai bāriņtiesā. Tāpat parakstīties būs iespējams pašvaldībās un dzīvesvietas deklarēšanas vietās. Paredzēts, ka šāds regulējums būtu spēkā līdz 2015. gadam, kad stāsies spēkā jaunā kārtība – tikai viena parakstīšanās kārta, kuras laikā iniciatoriem pašiem par saviem līdzekļiem jāsavāc vienas desmitās daļas vēlētāju (apmēram 154 000 cilvēku) paraksti. Plānots, ka pēc 2015. gada parakstīties būs iespējams arī internetā. Tādēļ likumprojektā dots uzdevums Ministru kabinetam līdz 2014. gada 1. septembrim sagatavot Vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu parakstu vākšanai tiešsaistes režīmā.

Saeimas atlaišanas jautājumā pārejas periodā paliks spēkā pašreizējā kārtība, ka pietiek ar 10 000 parakstu. Taču pēc 2015. gada arī parlamenta atlaišanas iniciatoriem pašiem būs jāsavāc vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti.

Likumprojektā arī precizēti aģitācijas un finansējuma ierobežojumi pirms referendumiem. Līdz šim pirmsreferendumu aģitācija un tai tērētie līdzekļi netika regulēti. Grozījumi paredz aģitācijai izmantotā finansējuma atklātumu līdzīgi kā priekšvēlēšanu aģitācijai, kā arī slēptās aģitācijas aizliegumu un ierobežojumus aģitācijas finansēšanai izmantot ārvalstīs reģistrētu juridisko personu vai ārvalstu pilsoņu līdzekļus. Maksimālais finansējuma apmērs, ko viena persona varēs tērēt aģitācijas pasākumiem, noteikts aptuveni 50 000 latu apmērā. Kontroli par aģitācijas tēriņu griestu ievērošanu veiks Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Likumprojekta iesniedzēji pārliecināti, ka jaunā kārtība ar laiku ļaus ieekonomēt valsts budžeta līdzekļus, bet sīkāki aprēķini anotācijā nav minēti. Pašreizējā pieredze rāda, ka parakstu vākšana izmaksā aptuveni 500 tūkstošus latu, bet referenduma sarīkošana – divus miljonus.

Referenduma likumprojekts pa dažādiem likumdošanas gaiteņiem virzās jau aptuveni gadu. Valsts prezidents Andris Bērziņš jau divas reizes nodevis to atpakaļ deputātiem atkārtotai caurlūkošanai. Pašreizējais kompromisa variants Rīgas pili apmierinot, kaut arī sākotnēji prezidents bija vēlējies noteikt, ka pirmajā kārtā būtu jāsavāc 50 000 parakstu.

Likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai atbalstīja 49 klātesošie valdošās koalīcijas pārstāvji, pret bija 39 tautas kalpi (visas opozīcijas frakcijas). Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) likumprojektu nodēvēja par sieru peļu slazdā. ZZS uzskata, ka parakstu sadalījumam pēc principa “30 000 savāc iniciatori un pārējo – Centrālā vēlēšanu komisija” būtu jābūt kā pastāvīgai kārtībai, nevis tikai pārejas perioda risinājumam.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+