Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
8. novembris, 2012
Drukāt

Referendumu rosināšanai nosaka 150 000 parakstu slieksni

Foto - LETAFoto - LETA

Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”, kuri nosaka, ka no 2015.gada referendumu rosināšanai būs jāsavāc apmēram 154 000 parakstu. Par grozījumiem nobalsoja 55 deputāti, bet pret bija 38 tautas kalpi.

Saskaņā ar koalīcijas atbalstīto likumu laikā līdz 2015.gadam iniciatīvas grupai Saeimas atsaukšanas rosināšanai pirmajā posmā būs jāsavāc 10 000 parakstu. Šajā laika posmā pārējo referendumu rosināšanas iniciatoriem vajadzēs pirmajā kārtā savākt 30 000 parakstu. Abos gadījumos Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pēc tam organizēs otro parakstu vākšanas posmu, lai abos posmos kopā būtu savākti 10% jeb apmēram 154 000 vēlētāju parakstu, kas nepieciešami tautas nobalsošanas rosināšanai.

Pēc 2015.gada iniciatoriem būs uzreiz pašiem jāsavāc 154 000 vēlētāju parakstu vienā apliecinājumu vākšanas reizē.

Iedzīvotāji parakstīties varēs ne tikai pie notāra, bet arī bāriņtiesās, kur tiek veiktas notariālas darbības. No 2015.gada iedzīvotāji varēs parakstīties arī dzīvesvietas deklarēšanas vietās vai novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Pilsoņi no 2015.gada varēs parakstīties arī elektroniski, aģentūrai LETA iepriekš apgalvoja Saeimas deputāts Andrejs Judins (V). Konkrētajā tiešsaistes sistēmā būs jābūt nodrošinātai parakstītāju identifikācijai un fizisko personu datu aizsardzībai.

Likums nosaka, ka valdībai līdz 2014.gada 1.septembrim būs jānodrošina vienotā valsts un pašvaldību portāla “www.latvija.lv” gatavība parakstu vākšanai tiešsaistes režīmā, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Normatīvais akts regulē aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, definējot šādas aģitācijas jēdzienu un periodu, kā arī aģitācijas materiālu izvietošanas kārtību.

Likums paplašina CVK kompetenci, nosakot tai pienākumu vērtēt gan likumprojektu iniciatoru atbilstību likuma prasībām, gan to, vai likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts ir pēc formas vai satura pilnībā izstrādāts.

Patlaban likumu ierosināšana tiek organizēta divos posmos. Ja par ierosināto likumprojektu savākti ne mazāk kā 10 000 vēlētāju parakstu, parakstu vākšanas otro posmu uzsāk CVK, un to finansē valsts. Ja likumprojektu parakstoties atbalsta ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju, tas tiek nodots izskatīšanai parlamentā. Ja Saeima to nepieņem bez satura grozījumiem, par likumprojektu tiek rīkota tautas nobalsošana.

Valsts prezidents Andris Bērziņš iepriekš jau divas reizes grozījumus šajā likumā ir atdevis otrreizējai izskatīšanai parlamentā. Šādai prezidenta rīcībai bija dažādi motīvi – šaubas radīja gan pārejas laikā savācamo parakstu skaits, gan iecere daļēji atteikties no valsts līdzdalības parakstu vākšanā pēc pārejas posma, jo publiski bija izteiktas bažas, ka 10% vēlētāju slieksnis realitātē nozīmēs to, ka Latvijā vairs nevarēs sarīkot nevienu referendumu.

Tagad Bērziņš ir apliecinājis, ka atbalsta 30 000 parakstu sliekšņa kompromisu pārejas periodā, kas ir paredzēts pašlaik Saeimā skatītajā likumprojektā.

Arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir atzīmējusi, ka, visticamāk, vairs nemēģinās rīkot “referendumu par referendumiem”, jo 30 000 parakstu slieksnis viņus apmierina, savukārt pēc 2015.gada iecerētais regulējums nākotnē varētu tikt mainīts. ZZS Saeimā tomēr plāno balsot pret likumprojektu.

ZZS līderis Augusts Brigmanis uzskata, ka koalīcija pati saprot, ka pēc 2015.gada būs bezcerīgi savākt 150 000 parakstu. Dzīve pierādīs, ka tie paši, kuri balsos par referendumu ierosināšanas apgrūtināšanu, nonākot opozīcijā, sapratīs, ka tautai ir izņemti no rokām visi ieroči, lai ietekmētu valdību, akcentēja politiķis. Tajā brīdī pašreizējās koalīcijas pārstāvji “būs pirmie, kuri to likumu pārmainīs”, iepriekš norādīja ZZS frakcijas vadītājs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+