Latvijā
Politika

Reforma spiež veidot lielu partiju0


Iebildumi pret administratīvo teritoriju reformu vieno politiskās partijas “Latvijas Reģionu apvienība” valdes priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu (no kreisās) un “Reģionu alianses” valdes priekšsēdētāju Dagni Straubergu.
Iebildumi pret administratīvo teritoriju reformu vieno politiskās partijas “Latvijas Reģionu apvienība” valdes priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu (no kreisās) un “Reģionu alianses” valdes priekšsēdētāju Dagni Straubergu.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Nākamās pašvaldību vēlēšanas lielajos novados ir viens no iemesliem, kāpēc uz Latvijas Reģionu apvienības bāzes tās dalīborganizācijas 2020. gada sākumā vēlas izveidot vienu partiju.

Pirmā lēmumu par iekļaušanos tajā sestdien pieņēma “Reģionu alianse” (“RA”). Taču nozīmīgs varētu būt Vidzemes partijas viedoklis, kas tiks pausts kongresā novembra beigās.

Vienoti šajā jautājumā nav ne tikai Vidzemes partijas (VP) līderi – Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis un Rūjienas novada vadītājs Guntis Gladkins –, bet arī vairāki abu partiju pārstāvji pašvaldībās, kur “Reģionu alianse” un Vidzemes partija startēja atsevišķi.

Kongresā “Reģionu alianses” priekšsēdis, Salacgrīvas novada vadītājs Dagnis Straubergs kā piemēru minēja Ķekavas novadu, bet tas neesot vienīgais, kur sarunas nebūšot vieglas.

“Domstarpības nav ideoloģiskas, bet starp personālijām. Taču, lai nokļūtu Saeimā, ir vajadzīga spēcīga partija,” uzskata D. Straubergs. Cilvēki interesējoties par iespēju iestāties Latvijas Reģionu apvienībā (LRA), bet, kad jāizvēlas starp sešām tās dalīborganizācijām, šī interese zūdot.

LRA veido “Reģionu alianse”, Vidzemes partija un partija “Ogres novadam”, kā arī Liepājas mēra Jāņa Vilnīša vadītā biedrība “Liepājnieki”, bijušā Saeimas deputāta Jura Viļuma pārstāvētā biedrība “Latgales spēks” un “Sabiedrība centriskai politika”, kuru vada LRA priekšsēdis Edvards Smiltēns.

LRA kā partija nākamajās pašvaldību vēlēšanās 2021. gada jūnijā var kļūt par patvērumu arī tiem vietējiem līderiem, kuri ievēlēti no vēlētāju apvienībām, – tās iepriekš varēja pieteikt novados, kur bija līdz 5000 iedzīvotājiem, kādu jaunajā kartē vairs nav. Tātad visur varēs startēt tikai no partiju sarakstiem, ja vēlēšanu likumā nenoteiks citu kārtību.

“Spēles laukums radikāli mainās un nākamajās vēlēšanās liela nozīme būs partiju identitātei,” sacīja Ādažu novada priekšsēdis Māris Sprindžuks. Viņaprāt, reforma ir iespēja reģionālajām partijām konsolidēties.

“RA” kongresa delegāti arī izteicās par jauno Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu un tam pievienoto pašvaldību karti, pret kuru jau pagājušajā nedēļā notika protesti pie Saeimas. To organizēšanā piedalījās abi vietējā varā ietekmīgākie spēki – LRA un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

LRA līderis E. Smiltēns teica, ka politisko reformu īsteno partijas, kas nav pārstāvētas pašvaldībās. “Lai nopārdotu brāķi, ir jāieliek liela nauda reklāmā, ko dara ministrs Juris Pūce,” uzskata D. Straubergs, norādot uz vairākiem neloģiskiem piemēriem.

Rūjienas un Naukšēnu pievienošana Valkai neesot vienīgais. Salaspils novads, kuru vada “Vienotības” biedrs Raimonds Čudars, arī tiekot atstāts viens, jo “tur apkārt ir ZZS un LRA pašvaldības, ar kurām apvienojoties viņš varētu zaudēt varu”.

Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē R. Čudars bija viens no nedaudzajiem, kas nebalsoja par ierosinājumu atdot reformas projektu valdībai pārstrādāšanai. Tās īstenošanā “Jaunā Vienotība” (“JV”) ir tuvākais ministra J. Pūces pārstāvētās “Attīstībai/Par” sabiedrotais, “JV” biedri un tās reģionālie partneri pārsvarā vada attīstības centrus, ap kuriem veidos jaunos novadus.

D. Straubergs bija sašutis, ka ar “Saskaņas” balsīm tagad Saeimā steigā plānots dzīt uz priekšu reformu, kam apstiprinājums esot arī tas, ka “Saskaņas” vadītās pilsētas Rēzekne un Daugavpils netiek apvienotas ar lauku pašvaldībām.

Iebildumi pret reformas projektu ir arī vairākām valdības partijām, un tam vēl nav visas koalīcijas atbalsta. Nacionālā apvienība ir norādījusi, ka “pliku novadu karti” nevar skatīt atrauti no citiem ar reformu saistītiem likumiem. NA biedri vada vairākas pašvaldības, kuru vārdi jaunajā kartē vairs neparādās.

“RA” kongresa delegāti uzskata, ka pašvaldību reforma būtu jāsāk ar apriņķu veidošanu un funkciju sadalīšanu starp apriņķiem, pirmā līmeņa pašvaldībām un valsti, noteiktā termiņā dodot iespēju pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties un tikai pēc tam nosakot robežas. Līdzīgi notika 2008. un 2009. gada reformas laikā.

Saistītie raksti

Politisku iemeslu dēļ toreiz nevarēja izveidot, piemēram, lielu Cēsu novadu, jo Cēsis tad vadīja Tautas partija, bet apkārtējos pagastus – Zaļo un zemnieku savienība.

Sadrumstalots vairākos nelielos novados palika arī bijušais Liepājas rajons. Lielās atšķirības starp pašvaldībām, kas līdz ar to nespēj veikt vienādu funkciju apjomu, J. Pūce min kā galveno iemeslu reformas nepieciešamībai.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Grib mainīt atlaižu kritērijus ārvalstu pensionāriem sabiedriskajā transportā 2
8 stundas
IE
Ināra Egle
Latvijā
Rīgas domes vēlētāji varēs tikt pie divām balsīm?
8 stundas
LE
LETA
Latvijā
KNAB vērtēs ar rektores Pilveres ģimeni saistīta uzņēmuma piesaistīšanu LLU projekta īstenošanai
8 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

MA
Māris Antonevičs
Pasaulē
Krima atgriezīsies Ukrainas sastāvā, tas ir tikai laika jautājums. Saruna ar Dmitro Kulebu
3 stundas
LE
LETA
Dabā
Ceturtdien daudzviet gaidāms neliels sniegs un lietus
8 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Sports
Vrubļevskis par Krievijas diskvalifikāciju: Jābūt individuālai, ne kolektīvai atbildībai 1
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Uz mediķu iecerēto deputātu testēšanu ierodas tikai viena politiķe
2 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO: “Tā mums ir liela nauda!” Auto pirkums pamatīgi pieviļ pensionāru pāri 1
2 stundas