Mobilā versija
+19.3°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Ceturtdiena, 17. augusts, 2017
17. janvāris, 2017
Drukāt

Reformācijas sejas piecos gadsimtos (1)

Dirers

Lūkass Krānahs vecākais, Albrehts Dīrers, Hanss Holbeins, Erhards Aldorfers, Rembrants, Martins Šon­gauers, Adriāns fan Ostade, Viljams Hogarts, Gistavs Dorē un daudzi citi… Šo dažādu laikmetu mākslas ģēniju darbus būs iespējams apskatīt izstādē “Reformācijai – 500. Rietumeiropas grafika. 15. – 20. gadsimts”, kas no sestdienas, 21. janvāra, vērs durvis mākslas muzejā “Rīgas birža”.

Reformācija bija ārkārtīgi nozīmīgs process visas kristīgās Rietumu pasaules vēsturē, pavērsiens, kas nākotnē izraisīja fundamentālas pārmaiņas sabiedrības garīgajā un politiskajā organizācijā un it visos tās dzīves līmeņos – vai tā būtu kultūra, savstarpējās attiecības, sadzīve vai saimnieciskā dzīve. Simboliski, ka reformācijas vēsturē būtiska vieta ir arī Rīgai, kas 16. gs. pirmajā pusē bija viens no reformācijas cietokšņiem, kur Lutera idejas izplatījās gluži vai ugunsgrēka ātrumā – rīdzinieki par tām uzzināja jau divas nedēļas pēc liktenīgā 1517. gada 31. marta, kad Mārtiņš Luters, kā pēc tradīcijas tiek uzskatīts, pienagloja (bet varbūt nosūtīja Maincas arhibīskapam) pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm rakstu, kas saturēja 95 tēzes, kurās uzaicināja zinātniekus uz disputu tā sauktajā grēku atlaižu jautājumā.

Doties uz izstādi “Rīgas biržā” kļūst jo interesantāk, apzinoties šo vēsturisko kontekstu, tomēr nozīmīgi arī tas, ka tā veidota kā triju lielisku dažādu gadsimtu grafikas darbu kolekciju apkopojums, apvienojot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (“Gotas albums”, Holandes Zelta laikmeta māksla) un Latvijas Nacionālās bibliotēkas kolekcijas, Latvijā pirmo reizi būs arī skatāms Tomasa Emmerlinga (Vācija/Rumānija) apjomīgais grafikas krājums.

Izstādes kuratore, māk­slas muzeja “Rīgas birža” vadītāja Daiga Upeniece stāsta, ka ekspozīcija veidota kā vizualizēti pieturas punkti 500 gadu vēsturē un nepretendē uz pilnu notikumu ainu, tomēr rosina ieraudzīt dažādo gadsimtu atšķirības protestantisma izpausmēs – anglikānismā, hugenotismā, kalvinismā un citās.

Ekspozīcijas centrālā persona, protams, būs teologs, mācītājs, Vitenbergas universitātes profesors, baznīcas reformu ideologs Mārtiņš Luters, un tās kodolu veido Vācijas māksla, tomēr paralēli sniegs iespēju ielūkoties norisēs Nīderlandē, Lielbritānijā un Francijā. Katru no pieciem gadsimtiem iezīmēs kāds sava laika mākslinieks, izceļot sakrālās mākslas tendences. Ieejot izstādē, acu priekšā būs vēl pirmsreformācijas laika vācu mākslinieka Martina Šongauera Dievmātes kultam un svēto dzīves ainām veltītie darbi. Lutera laiku iezīmēs mākslas milži – Lūkass Krānahs vecākais, Albrehts Dīrers, Hanss Holbeins u. c. 17. gadsimta kalvinisma tradīcijas atspoguļos Rembranta un Adriāna van Ostades oforti. 18. gadsimtu un anglikāņu baznīcu iemiesos Viljama Hogarta un viņa pārstāvētās skolas darbi, kuros valda kriticisms un satīra. 19. gadsimta vācu romantisma noskaņas – Gustava Kēniga zīmētās Mārtiņa Lutera dzīves ainas. 19. gadsimta otrās puses franču misticisms atklāsies Gistava Dorē Bībeles ilustrācijās, bet 20. gadsimts – Oto Diksa skarbajā un alegorijām piesātinātajā protestā pret kara šausmām.

Šī izstāde būs ieskaņas pasākums apjomīgajai pro­grammai, ko visa gada garumā LNMM, LNB un Latvijas Universitāte organizē par godu reformācijas 500. gadskārtai. Izstāde “Reformācijai – 500. Rietumeiropas grafika. 15. – 20. gadsimts” mākslas muzejā “Rīgas birža” būs apskatāma līdz 12. martam.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nekādi nesaprotu, kāpēc pilnībā tiek noklusēts galvenais reformators -Tomass Mincers, bet gan sava paša idejas viens nolielākajiem nodevējiem un apkarotājiem M.Luters?!

Noskaties! Unikāli aizkadri no filmas "Nameja gredzens" tapšanasAr lielās zemgaļu un krustnešu kaujas ainām noslēgusies latviešu leģendas “Nameja gredzens” filmēšana. Mobilā televīzija, lietotne LMT Straume piedāvā ieskatīties filmas uzņemšanas aizkulisēs un kuriozos unikālā videostāstā "Filmas "Nameja gredzens" aizkadrā".
Draugiem Facebook Twitter Google+