Droši var prognozēt, ka Ziemassvētku priekšvakarā kārtējo reizi Saeimā tiks cilāts jautājums par pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkiem.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156

Kokteilis

Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas

Lasīt citas ziņas

“Jautājums par pareizticīgo Ziemassvētkiem nonācis strupceļā. Sen vairs netiek ņemtas vērā reliģisko cilvēku jūtas vai sabiedrības intereses kopumā, bet tas ir tāds politiskais process, kam nav nākotnes, – vieni kaismīgi balso “par”, otri tikpat kaismīgi – “pret”,” uzskata Reformu partijas (RP) līderis Valdis Zatlers. Tādēļ RP deputāti piedāvā par šo jautājumu diskutēt plašāk, ņemot vērā dažādu reliģisko konfesiju intereses.

RP frakcijas pārstāvji piedāvā papildināt likumu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” ar jaunu normu, kurā noteiktas šādas reliģisko svētku dienas – Zvaigznes diena (6. janvāris), Pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki (7. janvāris), Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki (15. augusts), ebreju svētki Jom Kipura jeb Grēku izpirkšanas diena (bez noteikta datuma) un Reformācijas diena (31. oktobris). Tās izvēlētas, balstoties uz Latvijas tradicionālo konfesiju (luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu un jūdaistu) vadītāju izteiktajiem viedokļiem.

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

Kirkorovs zaudē Eiropas tiesā: noraida Krievijas popzvaigznes sūdzību par aizliegumu viņam ieceļot Lietuvā

Vienlaikus ar šo likumprojektu RP izstrādājuši grozījumus arī Darba likumā, kas paredz, ka papildus šobrīd noteiktajām svētku dienām (brīvdienām) darbinieks atbilstoši savai reliģiskajai pārliecībai varēs izvēlēties vēl vienu apmaksātu un no darba brīvu svētku dienu no šajā likumprojektā piedāvātajām reliģisko svētku dienām.

Darbinieks par to vienotos ar darba devēju, un ziņas par to ietvertu darba līgumā.

“Redziet, īsteni ticīgie tāpat šo dienu mēģina izkārtot brīvu. Vai viņi palūdz brīvdienu, vai dienu atvaļinājumam, vai arī vienkārši paņem slimības lapu, vai neatnāk darbā. Tā ir realitāte. Tas katrā ziņā atbrīvotu cilvēkus no šīs nepieciešamības kaut ko lūgt vai prasīt, valsts būtu izrādījusi cieņu viņiem, dodot iespēju saņemt to, kas viņiem pienākas aiz cieņas pret viņu reliģisko pārliecību,” uzskata V. Zatlers. Lai ievērotu vienlīdzīgu attieksmi, arī neticīgajiem likums atļaus izvēlēties sev brīvdienu kādā no tradicionālo reliģisko konfesiju svētku dienām.

Pret šo likumprojektu debatēs iebilda “Vienotības” pārstāvis Aleksejs Loskutovs, atgādinot, ka Latvijas Satversmē nostiprināta valsts un baznīcas šķirtība. Turklāt RP priekšlikums uzlikšot darba devējiem 20 miljonu latu slogu.

Likumprojekta nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijām atbalstīja 54 deputāti (RP kopā ar “SC” un lielāko daļu ZZS frakcijas). Pret bija 32 valdošās koalīcijas pārstāvji, un vēl seši tautas kalpi atturējās.