Mobilā versija
+9.6°C
Leonīds, Leonīda
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
19. maijs, 2017
Drukāt

Reformu var nākties pārtaisīt, jo EK nepieļaus tik lielu budžeta deficītu (20)

Foto LETAFoto LETA

Valdībā konceptuāli apstiprinātās Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam var nākties pārskatīt un pārveidot, jo nākamnedēļ gaidāms Eiropas Komisijas paziņojums, vai atļaus Latvijai palielināt budžeta deficītu tās īstenošanai.

Visticamāk, ka Eiropas Komisija nepiekritīs tik lielam budžeta deficītam. Ne tāpēc, ka katrs rēķina pēc savas metodikas. Ne tāpēc, ka pieteiktais deficīta lielums 1,8% pārkāptu sarkano līniju, kas Latvijai noteikta 1,7% robežās, bet tāpēc, ka budžeta iztrūkums nav korekti sarēķināts. Faktiski strukturālais deficīts varot sasniegt pat 2,4%.

Tiešs priekšvēstnesis Eiropas Komisijas paziņojumam ir Fiskālās disciplīnas padomes šonedēļ veiktais diezgan asais reformas vērtējums. It kā jau pašsaprotams: budžeta uzraudzības padomes uzdevums ir sargāt budžetu no pārmērīga deficīta, un viss, kas to apdraud, tāpēc ir kaitīgs.

“Šī ir fiskāli dārga reforma ar lielu negatīvo ietekmi,” “LA” saka tās priekšsēdētājs Jānis Platais, taču viņa argumentācija ir daudz izvērstāka un pamatotāka. Tā ļoti sakrīt ar Eiropas Komisijas iepriekš izteiktajiem iebildumiem jeb ieteikumiem Latvijas nodokļu politikai. Vienādi ir secinājumi par nepietiekamu nevienlīdzības mazināšanu – gan mazo algu saņēmēju aizstāvībā, gan lielākas progresivitātes pieprasīšanā vidējo algu saņēmējiem. Arī Platais izsaka skepsi par prognozētajiem ekonomikas attīstības tempiem (Eiropas Komisijas prognozētie arī ir par 0,5% zemāki nekā pašu plānotais). “Sakarā ar to, ka darbaspēks ļoti strauji noveco, cerēt, ka varēsim izspiest vairāk nekā 3% kā ekonomikas potenciālu, ir grūti,” saka Platais. Arī par ēnu apkarošanas efektivitāti viņš ir rezervēts: “Mūsu aprēķini atšķiras no Finanšu ministrijas veiktajiem. Ministrija saskaitīja, ka izdosies iekasēt, pēc mūsu aprēķiniem – pagaidām ne. Vismaz ne pirms 2021. gada.”

Tā kā reformu šādā izpildījumā Fiskālās disciplīnas padome nepieņem, visticamāk, arī Eiropas Komisija to nepieņems. Tad tā būs jāpārstrādā, lai rudenī budžetu tomēr varētu pieņemt.
Eiropas Komisijai nesaskaņojot Latvijas budžeta deficīta palielināšanu, nodokļu reforma būs jāsašaurina, intervijā Latvijas Radio šodien pieļāvis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. “Galvenais jautājums būs par to, cik lielu deficītu atļaus veidot un kam to novirzīt. Ja deficītu neļaus palielināt, tad reforma jāsašaurina un jāspriež par to, ko var paveikt bez tā,” teica politiķis.

Izskatās, ka versijas, uz kā rēķina sašaurināt reformu atšķiras jau tagad. Brigmanis uzskata, ka tad būtu jādomā par mazāku minimālās algas celšanu, mazākiem neapliekamajiem minimumiem, savukārt, Jānis Platais un arī Eiropas Komisija atkārtoti uzsvērusi, ka no šīs reformas vidēji lielo algu saņēmējiem, kas ir mājiens par lielākas progresivitātes ieviešanu nodokļos. “Kam vairāk ir jāieliek kopējā kasē? Tiem, kam zemas un vidējas algas, vai tiem, kas nopelna vairāk? Cik progresīva mums būs nodokļu sistēma? No nodokļu reformas vislielākie ieguvēji nebūs mazo algu saņēmēji, bet gan vidēji lielo algu saņēmēji. Progresivitāte palielinās par maz,” viņš saka intervijā “LA”.


Interviju ar Jāni Plato lasiet pirmdienas laikraksta numurā

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. Pats tu esi pāķis, ja tā spried! Gribi izlikties gudrāks (līdzīgi Kučinskim) par visu pasaules valstu praksi, no kurām ap 90% savus budžetus papildina tieši ar progresīvo ienākuma nodokli. Kuram būs jāmaksā vairāk? Neesi slinks, internetā visu var atrast! Piemēram, Nīderlandē, ja tava mēnešalga ir līdz 0 – 1552 eiro, ienākuma nodoklis ir jāmaksā 33%, ja līdz 2786 – 41%, utt. Vācijā, ja mēnešalga ir 1122 – 44o6 eiro, tev
    jāmaksā 24% ienākuma nodoklis, bet ja alga ir 4407 eiro un vairāk – ienākuma nodoklis ir 42%. Kā redzi, visi, kas saņem nedaudz virs 1000 eiro/mēn, ir pakļauti progresīvā ienākuma nodokļa nomaksām.

  2. dārgus brunčus gan uzšuva, bet beigās izrādās, ka balles nemaz nebūs

  3. Saprotiet, pāķīši! Ja tagad ieviesīs progresivitāti, tad ār to mēŗķis netiks sasniegts. Bagātie nedzīvo no algas. Visi izdevumi tiek uzlikti uz uzņēmumiem un nauda izdabūta kā dividiendes. Ar progresīvo nodokli nebūs nekādu stimulu šo praksi pārtraukt. Gluži pretēji – slēpt ienākumus būs daudz izdevīgāk un nodokļos iekasētais apjoms būs vēl mazāks. Nav ko sāpņot ar acīm vaļā! Un kāds tad būs “vidējais algas saņēmējs”, kuram tagad būs jāmaksā vairāk?! Cik ir liela alga? 1500? 2000? Ja ģimene ar 2 bērniem, tad vidēji uz 1 sanāk jau tuvu iztikas minimumam. Par šo kāds no jums, pāķīši, vispār domā? Reformai būt! Parāds ir jāpalielina, ja vajag. Kad tad, ja ne tagad, kad nauda ir lēta.

  4. to strādā pats Atbildēt

    Strādāsi un maksāsi nodokļus, tāpat kā es, un jo tev būs lielāka alga, jo vairāk no tevis atvilks valsts budžetā – izglītībai, lai būtu par ko skolot tavus bērnus, veselībai, ja saslimsi, sociāliem pabalstiem, ceļiem, utt.! Jo tā dara visā pasaulē – kas vairāk saņem, vairāk arī maksā nodokļos valstij. Tev tie liekas lieli brīnumi, bet citādi šo plaisu starp bagātiem un nabagiem mazināt nevar. Jo visas profesijas nav vienādi naudīgas un ienesīgas, kādam ir jāpadara arī tas prastais darbs.

  5. Kučinskis un co mēģināja “apjāt” EK ar šo nodokļu reformu, ceļot neapliekamo minimumu un pabāžot “zem galda” progresīvo ienākuma nodokli. Vidējo un augsto algu īpašnieku maciņi tika izmisīgi sargāti,
    stāstot tautai pasakas, ka neapliekamais minimums esot īstais reformas virziens. Bet EK jau nesēž muļķi,
    jo samazināt plaisu starp bagātiem un nabagiem var vienīgi pielietojot progresīvo ienākuma nodokli. Nu
    ko, par šo brāķi ierēdņiem prēmijās atkal varēs izmaksāt 6 miljoni eiro, kā iepriekš.

  6. Un cik tāda valdības brāķa pārtaisīšana Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksās? Kas atbildēs par saražoto brāķi?

  7. Latvija ir kolonija?

  8. nesaprotu, kāpēc nedomā par nevajadzigu institūciju likvidēšanu un nejēdzīgu naudas tērēšanu.

  9. Ja paskataas vienkarsas statistikas,piemeram,fermu skaits,razosanas uznemumi tad kops iestasanas EU mums tas ir vienkarsi badaac kaa no kalna nokritushi.vairaak kaa puse fermu skaits un razotnes ir samazinajusaas.no 2004 gada
    Nu vot ir mums eiropas.savieniba.
    Un vel mums ir.visuvarenais Euro kuram vertibaa ik gadu kriitas ap 3_4% (tas nozime ka cenas iet uz augshu)
    Nu vot mums eiropas savieniba
    Vai mums tas bija vajadzigs?
    Lemjiet pashi

  10. Eiropas Komisijas atlauju par budzeta planosanu?
    Nigel Farage pareizi izdarija,ka dabuja UK araa no shiis EeeUuu organizacijas.
    Ja vinjaa uzmanigi ieklausas tad vins biezi saka,ka UK izstadanas ir vinju valsts atgusana.
    Taa ir briiviba,angli malaci,ka izstaajaas aaraa.Vinjiem ir gods un cienja pret savu valsti un nelaus kkadai organizacijai kontrolet vinju valsti.Pec Brexita vinji vares pienjemt SAVUS likumus SAVAA valstii.Tas ir lieliski,taa ir briviba.
    Un latvijai vajadzetu to pashu darit.Un neklausieties ko tie smadzenju skalotaji jums saka kad.bez EEUUU buus slikti un problemas utt.
    Ja mes izstatos mes varetu pienjemt pashi savus likumus,regulet pashi savus noteikumus utt_mes buutu briivi,bet sobrid tas nav.80% regulacijas nak no shiis lielas organizaxijas ko visi sauc par EEEUUU.

    • Jàni,bet tà arī ir.Zēl tikai tà sajéga nàk par vélu.Esam. atradusi bút patstāvígi.Visur tas,ko kungi padomàs,ko kungi nolems,kà kungiem labpatiksies,ko kungi atvēlēs.

    • Kremļa idiotrollim Atbildēt

      Brīvība kā pašu valsts budžeta sagraušana? tu bērniņ tiešām esi tikai pamuļķis, nevis Kremļa algotnis idiottrollis?

  11. Es varu iet palígà reforméties,protu arí deformét.Man gan tikai deju kursi,bet vislabàk padodas neko nedarísana.Es kvéli mílu músu valdíbu.Visu sastàvu.

  12. Platā skepse pamatota. Tā jāpārstrādā,ieviešot Pasaules bankas piedāvāto progresīvo ienākuma nodokli.Lai rudenī,kad lapas birst,budžetu tomēr varētu pieņemt!

  13. Pēkšņi pamodušies Atbildēt

    Par šā “līguma ar sabiedrību”vairākiem riskiem sāk uztraukties pat Fiskālās disciplīnas padome! Sk.”Fiskālās disciplīnas padomi uztrauc ieplānotais budžeta deficīta līmenis”,Dienas Bizness,2017.gada 19.maijs. Tā kā minētais budžeta deficīts ir ieplānots,nevis pēkšņs un negaidīts,ir jājautā,kur tad bijāt vēl vakar? Kāpēc nebrīdinājāt savlaicīgi?

  14. Varbūt beidzot sagaidīsim? Atbildēt

    Šim Valda Jāņa Platā apgalvojumam varam ticēt! Jo”Bijušais LPSR Valsts plāna komitejas speciālists J.Platais Latvijas Republikā pazīstams kļuva jau pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā,kad viņš,tāpat kā toreizējais labklājības ministrs Jānis Ritenis,regulāri paziņoja par kaut kādu izdevumu vai sociālo garantiju samazināšanu.Ņemot vērā J.Platā slikto ziņu vēstneša reputāciju,viņu arī citas valdības izmantoja šajā ampluā.Piemēram,kā premjera Andra Šķēles padomnieks J.Platais 1996.gadā tik deleģēts skaidrot,kāpēc valdība plāno atcelt nodokļu atvieglojumus personām,kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni.” Skat.”Izgaismojas īstais premjera kandidāts”,nra.lv,27.09.2010.).Iespējams,tas nemaz nav tik slikti un Latvijā beidzot tiks ieviests īsts progresīvais ienākuma nodoklis,pēc maksātspējas principa,kā visā pasaulē?!

  15. Pārveidošanu nāksies pārtaisīt, jo reform=pārveidot!

  16. Un kāds vēl grib teikt,kad esam neatkarīga,patstāvīga valsts,kas pati lemj par savu ekonomiku.Nekas labāks kā bijušajā PSRS

  17. Izskatās, ka nesanāks pat čiks! Kā parast, protams…

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+