Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – LETA

Reģionālajām slimnīcām – par 775 000 mazāk 1

Latvijas Slimnīcu biedrība ir neapmierināta ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) sagatavotajiem līguma projektiem ar reģionālajām un lokālajām slimnīcām par valsts apmaksātajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Slimnīcām ārpus Rīgas ir samazināts finansējums par 775 tūkstošiem eiro, lai to novirzītu trīs lielākajām universitātes klīnikām – Rīgas Austrumu slimnīcai, Stradiņiem un Bērnu klīniskajai slimnīcai. Lai veiktu šos aprēķinus, NVD bija nepieciešami trīs mēneši. Kamēr nav oficiālo līgumu, ārstniecības iestādēs darbs nav apstājies, jo ir noslēgti pagaidu līgumi, īstie stāsies spēkā no 1. maija un iekļaus kopējo katrai iestādei piešķirto 2016. gada finansējumu.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Jau iepriekš Veselības ministrija ir paudusi neapmierinātību, ka Rīgas lielajās slimnīcās ir pārāk garas rindas, lai saņemtu valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, tāpēc izvēlējusies taktiku piešķirt papildu naudu rindu samazināšanai, atņemot to reģionālajām slimnīcām. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča bija pārsteigta par šo ziņu un solījās noskaidrot, kāpēc Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs vispirms vēršas pēc palīdzības pie masu medijiem, nevis laikus informē deputātus.

A. Barča: “Divdesmitajā aprīlī tiks sasaukta darba grupas otrā sēdē, kurā apspriedīsim universitātes klīniku likumprojektu, kam jābūt sagatavotam līdz Jāņiem. Tad arī izvērtēsim, kāpēc nereti lielajās slimnīcās atkārtoti jātaisa izmeklējumi un kāpēc nepietiek ar tiem, kas veikti reģionos. Iespējams, ka tur pie vainas ir medicīnas speciālistu kvalifikācijas jautājums. Komisijas deputāti vairākkārt martā uzklausīja veselības ministru Gunti Belēviču un, vienam deputātam atturoties, atbalstīja viņa plānotos darbus veselības aprūpes jomā.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Šodien ar veselības ministru, kurš ir darbā pirmo dienu pēc atvaļinājuma, tiksies partijas “Vienotība” Saeimas frakcija, un, kā sacīja Saeimas sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks, tieši no reģioniem ievēlētie deputāti ir sagatavojuši ministram jautājumus par ārstniecības pieejamību ārpus Rīgas.

Slimnīcu vadītāji uzskata, ka, stāstot par labajiem nodomiem palielināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem ārpus Rīgas, veselības ministrs maldina sabiedrību. Iepriekš sarunās esot izteikti solījumi, ka slimnīcām ārpus Rīgas finansējums būs 2015. gada līmenī, bet realitātē tieši slimnīcām reģionos piemērots finansējuma samazinājums un pakalpojumu koncentrācija notiks Rīgā, kur dzīvo vien 40% Latvijas iedzīvotāju. Piemēram, Rēzeknes slimnīcā pieaugs rindas uz ultrasonogrāfijas izmeklējumiem – šobrīd rindā uz tiem jāgaida vidēji mēnesis, bet turpmāk būs jāgaida vairāk nekā divi mēneši. Arī rindā uz dienas stacionāra pakalpojumiem neiroloģisko un iekšķīgo slimību ārstēšanai turpmāk trīs nedēļu vietā būs jāgaida sešas nedēļas.

Savukārt Jēkabpils slimnīcā ievērojami samazināsies rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība, īpaši bērniem. Bet Kuldīgas slimnīcai NVD līgums nozīmēs to, ka rehabilitācijas pakalpojumi nebūs pieejami gandrīz 400 pacientiem. Tajā skaitā tiem cilvēkiem, kuriem tie nepieciešami, lai novērstu invaliditāti. Rindas palielināsies uz ķirurģiskajām operācijām dienas stacionāros, īpaši Kuldīgas un Ogres slimnīcās.

Kaut gan slimnīcu vadītāji gandrīz katru gadu iebilst pret NVD sagatavotajiem līgumiem, tomēr galu galā tos paraksta. Arī patlaban izskan brīdinājums šādus līgumus neparakstīt, un slimnīcu vadītāji gaida tikšanos ar Veselības ministrijas un NVD pārstāvjiem, lai dzirdētu skaidrojumus, kāpēc vārdos tiek solīts viens, bet reālajā dzīvē parādās kas cits. Līdzīgi draudi par līgumu neslēgšanu ar NVD zemo tarifu dēļ ir izskanējuši arī no zobārstniecības pakalpojumu sniedzējiem, tomēr, kā informē NVD, līgumi ir noslēgti. Tiesa, par 23 līgumiem mazāk nekā 2015. gadā, kad tika parakstīti 287 līgumi. NVD pārskatīja un pārrēķināja zobārstniecības pakalpojumu tarifus noteiktām zobārstniecības manipulācijām, kā arī tarifos iekļauto ārstniecības līdzekļu izmaksas.

Reklāma
Reklāma

UZZIŅA

Sekundāro ambulatoro pakalpojumu finansējuma apjoms universitātes slimnīcās

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca

2015. gads: 15 734 376,24 EUR

2016. gads: 16 340 763,52 EUR

Pieaugums: par 60 6387,28 EUR

P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca

2015. gads: 18 410 789,35 EUR

2016. gads: 18 771 030,41 EUR

Pieaugums: par 360 241,06 EUR

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca

2015. gads: 4 726 103,30 EUR

2016. gads: 4 980 398,65 EUR

Pieaugums: par 254 295,35 EUR

Avots: Nacionālais veselības dienests

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.