Neskatoties uz FN zaudējumu, Francijas premjerministrs, valdošās Sociālistu partijas biedrs Manuels Valss brīdina, ka briesmas no galēji labējiem nav zudušas.
Neskatoties uz FN zaudējumu, Francijas premjerministrs, valdošās Sociālistu partijas biedrs Manuels Valss brīdina, ka briesmas no galēji labējiem nav zudušas.
Foto – AFP/LETA

Reģionālajās vēlēšanās Francijā uzvar republikāņi 1

Francijā reģionālo vēlēšanu otrajā kārtā svētdien septiņos no 12 kontinentālās Francijas reģioniem uzvarēja eksprezidenta Nikolā Sarkozī vadītās Republikāņu partijas kandidāti, piecos reģionos uzvarējuši sociālisti, bet Nacionālā fronte neguva cerētos panākumus.

Reklāma
Reklāma

Kreisie un labējie nobloķē FN

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Galēji labējā Nacionālā fronte (FN), kas vēlēšanu pirmajā kārtā 6. novembrī valsts mērogā ieguva gandrīz 28% balsu un sešos reģionos izvirzījās vadībā, otrajā kārtā nav izcīnījusi uzvaru nevienā no reģioniem, vēlētājiem dodot priekšroku tradicionālajām partijām. Sākotnējie rezultāti liecina, ka Noras-Padekalē-Pikardijas reģionā, kur FN saraksta galvgalī startēja partijas līdere Marina Lepēna, par galēji labējiem otrajā kārtā nobalsoja 43% vēlētāju un Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģionā, kur FN saraksta vadībā bija partijas līderes 25 gadus vecā māsasmeita Mariona Marešāla-Lepēna, galēji labējie ieguva 45% balsu. FN, kas kategoriski pieprasa imigrācijas ierobežošanu, cerēja, ka panākumi reģionālajās vēlēšanās kļūtu par politisku tramplīnu partijas līderei Marinai Lepēnai 2017. gadā paredzētajās prezidenta vēlēšanās, taču sociālistu kandidāta atsaukšana pirms otrās kārtas deva uzvaru Republikāņu partijas pārstāvim. Analītiķi uzskata, ka FN izdevies saglabāt savu vēlētāju bāzi, ko var paplašināt Francijas saimnieciskās likstas un ekonomiskās augsmes apsīkums, kā arī augošā neapmierinātība ar imigrantu skaita pieaugumu. Lepēna pēc sakāves solīja turpināt cīnīties un paziņoja, ka partiju tagad nekas nespēs apturēt, piebilstot, ka FN tagad būs galvenais opozīcijas spēks vairākumā reģionu, jo tai ir izdevies trīskāršot pārstāvju skaitu pašvaldībās. Arī Marešāla-Lepēna centās uzmundrināt partijas atbalstītājus, paziņojot, ka FN dubultos savus centienus, un uzsvēra, ka “ir dažas uzvaras, kas apkauno uzvarētājus”. Sociālisti pirms otrās kārtas divos svarīgākajos reģionos atsauca savus kandidātus, aicinot savus vēlētājus balsot par republikāņiem, lai neļautu uzvaru gūt FN. Vēlēšanu otrajā kārtā piedalījās 58% vēlētāju, gandrīz par desmit procentiem vairāk nekā pirmajā kārtā, apzinoties balsojuma svarīgumu. Viena no lielākajām politiskajām pārbīdēm notika Parīzes apgabalā, kuru pirmo reizi 17 gados pārvaldīs nevis kreisie, bet konservatīvie spēki. Neskatoties uz FN zaudējumu, Francijas premjerministrs, valdošās Sociālistu partijas biedrs Manuels Valss brīdināja, ka briesmas no galēji labējiem nav zudušas. Arī eksprezidents Sarkozī atzina, ka pirmās vēlēšanu kārtas brīdinājumus nedrīkst aizmirst.

“Labējie uzvar, kreisie noturas, FN krīt”

“Labējie uzvar, kreisie noturas, FN krīt,” – tā vēlēšanu rezultātus raksturo konservatīvā avīze “Le Figaro”, bet laikraksta “Le Croix” secinājums ir īss: “Visi zaudē.” “Nevis uzvara, bet izvairīšanās no sakāves,” balsojuma iznākumu vērtē kreisās ievirzes laikraksts “Liberation”, kura ieskatā bailes no galēji labējiem lika mobilizēties kreisajiem, nevis kāda atjaunota jūsma par Sociālistu partiju. Analītiķi atzīmē, ka pēdējos divos gados FN kandidāti ir guvuši labākos panākumus Eiroparlamenta vēlēšanās un pašvaldību vēlēšanās, apsteidzot tradicionālās partijas. “Reģionālajās vēlēšanās FN tika bloķēta, bet ne sakauta, turklāt savācot lielāko balsu skaitu partijas vēsturē,” raksta izdevums “EUobserver”. Aizvadītajās reģionālajās vēlēšanās FN savāca 6,8 miljonus balsu, gandrīz par miljonu vairāk nekā pirmajā kārtā. Taču franču vēlētāji kārtējo reizi uzskatīja par labāku izšķirošajā kārtā balsot par tradicionālajām partijām, tāpat kā viņi 2002. gadā izraudzīja par prezidentu Žaku Širaku, nevis toreizējo FN līderi Marinas tēvu Žanu Marī Lepēnu. Francijas politiskā ainava var iegūt jaunus apveidus pēc prezidenta un parlamenta vēlēšanām 2017. gada pavasarī. FN dibinātājs Žans Marī Lepēns vakar atzinis, ka baidās – Francija 2017. gada valsts galvas vēlēšanās var ievēlēt “prezidentu Mustafu”. To, ka nule kā notikušajās reģionālajās vēlēšanās FN nespēja uzvarēt nevienā no reģioniem, 87 gadus vecais politiķis skaidroja ar oponentu izvērsto aģitāciju musulmaņu vidū, it īpaši Marseļas apkaimē. “Mēs pieredzējām masīvu vēlētāju intervenci no rajoniem, kas pirmajā kārtā nebalsoja un kas tika mobilizēti,” viņš sacīja. “Es negribu, ka mēs 2017. gadā attopamies ar prezidenta Mustafas valdību,” atzina Lepēns.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.