Foto – Artis Drēziņš

Reģionālās koncertzāles drīz sāks skanēt 0

Nākamgad durvis varētu vērt gan Rēzeknes, gan Cēsu koncertzāle. Liepājā, iespējams, rudens sākumā koncertzālei liks pamatakmeni. Vakar kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende tikās ar Cēsu, Rēzeknes un Liepājas pašvaldību vadītājiem, lai runātu par valsts un reģionālās nozīmes daudzfunkcionālo centru (tā oficiāli tiek dēvētas topošās reģionālās koncertzāles) nākotni.

Reklāma
Reklāma

 

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Iepriekšējā nedēļā pašvaldības pārstāvji tikās arī ar Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras speciālistiem, lai precizētu dažādus organizatoriskus jautājumus. Šāda aktivitāte liecina: koncertzāles drīz būs uzceltas, pienācis laiks nopietni domāt par to saturisko pusi un apsaimniekošanu.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders uzsver – koncertzāle, kaut arī atradīsies Cēsīs, paredzēta visam Vidzemes reģionam, tādēļ jautājumi par pilnvērtīga repertuāra nodrošinājumu būtu jārisina kopā ar Kultūras ministriju. Šim viedoklim piekrīt arī Diāna Zirniņa, SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” valdes locekle, un Liepājas koncertzāles projekta vadītājs Ints Dālderis: “Nepieciešama darba grupa, kas varētu izveidot programmu valsts dalībai reģionālo koncertzāļu piepildījumā ar augsta līmeņa saturu. Apsaimniekošanas izdevumi gultos uz pašvaldības pleciem, taču kvalitatīvu saturu bez valsts līdzdalības nodrošināt diezin vai būs iespējams.”

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Pašvaldību pārstāvji ar tikšanos Kultūras ministrijā palika apmierināti, norādot, ka risināmi vēl daudzi konkrēti jautājumi, taču Ž. Jaunzeme-Grende izrādījusi izpratni pašā galvenajā – proti, ka repertuāra nodrošināšana jāatbalsta valstij.

 

D. Zirniņa stāsta, ka Rēzeknes daudzfunkcionālās koncertzāles ēkas korpusa un jumta izbūves darbi jau beigušies, noslēgumam tuvojas fasādes ierīkošana, pilnībā izbūvēti ārējie inženiertīkli, un nu sācies darbs pie iekšējās apdares, kā arī pie akustisko paneļu uzstādīšanas. Bet pašvaldības izveidotais uzņēmums “Austrumlatvijas koncertzāle” aktīvi strādā pie Latvijā pirmās jaunbūvējamās koncertzāles pasākumu programmas, kā arī risina ēkas uzturēšanas un citus saimnieciskos jautājumus. Rēzeknes domes projekta vadītāja Inese Haite uzsver, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta akustikas kvalitātei: “SIA “Vizuālās modelēšanas studijas” sadarbojas ar skandināvu profesionāļiem. Tiks uzstādīti ne tikai akustiskie paneļi, bet arī nemitīgi notiek citu materiālu pārbaude atbilstībai akustikas prasībām – pat krēslu testēšana.” Augusta vidū gaidāms īpašs notikums – pianists Vestards Šimkus Rēzeknes koncertzālei izvēlēsies divus flīģeļus leģendārajā “Steinway and Sons” flīģeļu rūpnīcā Hamburgā (Vācija).

 

Uzziņa

* Austrumlatvijas koncertzāles (Rēzekne) būvniecību veic uzņēmums “Arčers”, plānotās izmaksas – 10,5 miljoni latu. Arhitekti ir SIA “Vizuālās modelēšanas studijas”. Koncertzāli plānots pabeigt līdz 2012. gada beigām, atklāt 2013. gadā.

* Vidzemes mūzikas un kultūras centra (Cēsis) izbūvi, rekonstruējot Cēsu kultūras centra ēku, veic AS “UPB”, plānotās būvniecības izmaksas – 7,9 miljoni latu. Arhitekti ir J. Pogas arhitektu birojs. Koncertzāli plānots pabeigt līdz 2013. gada beigām, atklāt 2013. gada nogalē vai 2014. gada pirmajā ceturksnī.

* Multifunkcionālā centra “Lielais dzintars” (Liepāja) būvnieki tiks noskaidroti līdz augusta vidum otrajā iepirkuma konkursa kārtā. Tehnisko projektu izstrādājis Austrijas arhitekts Folkers Gīnke. Koncertzāles būvniecības izmaksas plānotas ap 19,5 miljoniem latu, to plānots pabeigt līdz 2015. gada 30. jūnijam.

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.