Foto – Karīna Miezāja

Reģionālie var pārtapt nacionālā opozīcijā. Saruna ar Mārtiņu Bondaru 33

Latvijas politiskajā spektrā ilgstoši iztrūcis latviskas opozīcijas. Pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām rodas cerība, ka šo nišu varētu aizņemt Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kas Saeimā pieķērusies ne vien atsevišķām pašvaldību problēmām, bet arī konceptuāliem valstiskiem jautājumiem. Ar apvienības valdes priekšsēdētāju MĀRTIŅU BONDARU sarunājās “Latvijas Avīzes” žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ģirts Zvirbulis.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

V. Krustiņš: – Cik zinu, jūs pie mums ierodaties uzreiz no tikšanās ar Valsts prezidentu. Par ko tad ar viņu runājāt?

M. Bondars: – Jā, mēs tikāmies ar Valsts prezidentu, lai pārrunātu viņa iniciatīvu politisko partiju sistēmas pilnveidošanai, kas iesniegta Saeimā. Kā norādījis prezidents, valsts politiskais pamats ir stiprās, stabilās un ilgtspējīgās partijās, bet pie mums partijām ir zināmi vājumi un trūkumi – ļoti zema sabiedrības uzticība, ideoloģijas trūkums un šauru interešu grupu pārstāvēšana. Prezidents piedāvā mainīt partiju finansēšanas kārtību, minimālā biedru skaita palielināšanu un reģistrācijas laiku pirms vēlēšanām. Mēs pilnībā piekrītam prezidenta norādītajām problēmām, bet viņa ekspertu grupas piedāvātajiem risinājumiem – tikai daļēji. Piemēram, neredzam, kā šie piedāvātie risinājumi varētu uzlabot sabiedrības uzticību partijām, samazināt šauru interešu grupu ietekmi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mēs uzskatām, ka partiju politiskās kultūras, atbildības un tradīcijas stiprināšanā daudz var dot pats prezidents. Piemēram, ja ir ieteikums Saeimas vēlēšanās ļaut piedalīties tikai tādam politiskajam spēkam, kas ticis reģistrēts vismaz gadu pirms vēlēšanām, tad, izvēloties valdības locekļus, nevajadzētu pieļaut, ka tie ir jaunizcepti partijas biedri vai bezpartijiski. Pašreiz četri no pieciem “Vienotības” ministriem šajā partijā nav bijuši pat vienu gadu – Anrijs Matīss, Edgars Rinkēvičs, Mārīte Seile un Laimdota Straujuma. Kāda šādā situācijā var būt motivācija cilvēkiem stāties partijās, lai mēģinātu realizēt savas idejas, ja vadošajos politiskajos amatos tiek izvēlēti cilvēki no malas?

Prezidentam paudu savu pārliecību, ka politikai būtu jābūt ideju un personību konkurencei. Diemžēl, kā pats esmu pārliecinājies pēdējā gada laikā, piedaloties divās vēlēšanās, tā vairāk ir naudas un varas cīņa. No tā cieš gan Latvijas politiskā telpa, gan sabiedrība kopumā.