Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. janvāris, 2014
Drukāt

Vai jūs apmierina plānotais Eiropas fondu naudas sadalījums?


Foto - LETAFoto - LETA

Valmieras pilsētas mērs Inesis Boķis.

Inesis Boķis, 
Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs: 
”Esmu visai kritisks par to, kā ir saliktas atsevišķas valsts prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem ES struktūrfondu apguvei. Izstrādājot darbības programmas, īpaši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošās, pašvaldību viedoklis ņemts vērā minimāli, līdz ar to reģionu attīstība tiks bremzēta. Reģionālajā attīstībā līdzekļi ir paredzēti energoefektivitātes paaugstināšanai, pilsētu degradēto teritoriju reģenerācijai, nodarbinātības un uzņēmējdarbības potenciāla attīstībai, bet minimāli – aptuveni 50 miljoni eiro – infrastruktūras izveidei uzņēmējdarbībai nozīmīgās teritorijās deviņās Latvijas lielajās pilsētās, 21 reģionālajā attīstības centrā un Latgales reģionā. Protams, ka mēs darīsim visu, lai arī šajā plānošanas periodā Valmiera pēc iespējas sekmīgāk apgūtu ES līdzekļus. Uzskatu, ka Partnerības līgums par struktūrfondu izlietojumu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā ir jāparaksta un to nevajadzētu atlikt, lai netiktu kavēta valsts izaugsme un konkurētspēja. Mēs šodien Pašvaldību savienībā tiksimies arī ar Ministru prezidenta kandidāti Laimdotu Straujumu, lai vēlreiz pārrunātu ES līdzekļu izmantošanas plānu 2014. – 2020. gadā.”

 

Jānis Lāčplēsis, 
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs:
 “Latgalei Eiropas fondu nauda ir īpaši nepieciešama, jo mūsu reģionam ir lielākas grūtības nekā citiem. Ļoti svarīgi, lai mūs neapdalītu, jo reģionam galvenais, lai varētu pienācīgi atbalstīt uzņēmējus, kas darbu tikai sāk. Zaļie zemnieki prasa mainīt struktūrfondu sadali, mums ir svarīgi zināt, ar kādu mērķi tas tiek darīts. Ja arī veic kādas izmaiņas, tas jādara tā, lai nepasliktinātu Latgales attīstības iespējas. Ja izmaiņas veic par labu kādām reģionālajām interesēm, tad svarīgi, lai labumi tiktu arī citiem reģioniem. Protams, ka mēs ar situāciju neesam apmierināti, piemēram, ekonomiski pamatotu atjaunojamo energoresursu izmantošanā ES fondu nauda nav paredzēta Daugavpils HES būvniecībai, tāpēc mēs būsim spiesti maksāt paaugstinātus elektroenerģijas tarifus kādai zviedru firmai, kas Latvijā elektrību ražos ar vēja rotoriem.”

 

Leons Līdums, 
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs:
 “Mēs ceram, ka nākamajā plānošanas periodā finansējums pietiks tiem projektiem, kuru īstenošana būtu kā turpinājums jau sāktajiem darbiem. Nauda vispirms nepieciešama industriālo teritoriju sakārtošanai, izglītības, kultūras un sporta infrastruktūras sakārtošanai un pieejamībai, vides pieejamības un tūrisma infrastruktūras sakārtošanai, veicinot ilgtspējīgu attīstību “NATURA 2000″ un citās dabas teritorijās, vides kvalitātes uzlabošanai, konkrēti zaļo zonu izveidei un labiekārtošanai, daudzdzīvokļu māju siltināšanai, mobilitātes pasākumu veicināšanai. Esam par jau definēto attīstības centru un reģionu līdzsvarotu attīstību. Taču ES struktūrfondu finansējuma sadalījumā 2014. – 2020. gadam vērojam, ka Partnerības līguma redakcijās mainās akcenti par labu 9 pilsētām un par sliktu 21 reģionālajam centram.”

Uldis Sesks, 
Liepājas domes priekšsēdētājs: 
“Valdība vārdos un nacionālās attīstības dokumentos definē, cik svarīgi ir attīstīt reģionālos ekonomiskos centrus, veicināt policentriskumu, taču šajā jomā diemžēl neredzu būtiskas izmaiņas, un pamatā lielākā daļa resursu joprojām tiek koncentrēti galvaspilsētā. Diemžēl arī ES fondu plānotais sadalījums nākotnei iezīmē līdzīgu ainu, taču jāsaprot, ka līdzīgi kā galds nevar būt stabils, stāvot tikai uz vienas kājas, tā arī Latvijas ekonomika nevar būt stabila, ja tā ir balstīta tikai uz vienu pašu galvaspilsētu. Ja attīsta ražošanu, tad tā ir jāattīsta reģionos, kur ir pieejama laba infrastruktūra, ceļi un dzelzceļš, kvalificēti darbinieki, nevis viss tikai centrā.”

Uzziņa


Eiropas fondu naudu plānots sadalīt šādi: pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijai – 467 519 709 eiro, IKT pieejamībai, e-pārvaldei un pakalpojumiem – 129 783 829 eiro, mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējai – 335 237 914 eiro, oglekļa emisiju samazinošas ekonomikas ieviešanai – 491 772 458 eiro, vides aizsardzībai un resursu izmantošanas efektivitātei – 570 910 242 eiro, ilgtspējīgai transporta sistēmai – 1 159 771 858 eiro, nodarbinātībai, darbaspēka mobilitātei, sociālajai iekļaušanai – 553 948 985 eiro, izglītībai, prasmēm, mūžizglītībai – 515 961 279 eiro, tehniskajam atbalstam ESF, ERAF un KF – 101 316 304 eiro.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+