Dabā
Medības

Regulārs pārbaudījums šaušanā – nepieciešamība vai liekas klapatas 16

Šaušanas instruktors Aivars Bundzens uzskata, ka regulārs šaušanas prasmju pārbaudījums būtu obligāts, lai panāktu to, ka medībās tiek ievērotas drošības prasības. Foto – Linda Dombrovska

Šaušana ir viena no mednieka pamatprasmēm – pret šo apgalvojumu neiebilst neviens mednieks. Tāpat gandrīz neviens nav jāpārliecina, ka prasmīgi un droši rīkojoties ar ieroci būtiski uzlabojas medību drošība kopumā. Tomēr, tikko sākas diskusija par nepieciešamību šo prasmi apliecināt, viedokļi dalās.

Jau vairāk nekā desmit gadu mednieku sabiedrībā tiek apspriesta doma par iespēju ieviest regulāru pārbaudījumu praktiskajā šaušanā, līdzīgi kā tas ir daudzās Rietumeiropas valstīs, Skandināvijā, arī tepat kaimiņos, Igaunijā.

Šobrīd apspriešanai Saeimas komisijās iesniegts deputāta Arta Rasmaņa priekšlikums par izmaiņām Medību likumā, kas šādu pārbaudījumu priekšlikuma apstiprināšanas gadījumā padarītu par obligātu.

Lai diskutētu par regulāras šaušanas prasmju pārbaudes nepieciešamību, uz diskusiju žurnāls „Medības” aicināja pašu priekšlikuma iesniedzēju Arti Rasmani, jauno mednieku skolas „Taurs” un Latvijas Mednieku asociācijas pārstāvi Kārli Dadeiku, šaušanas instruktoru, Latvijas Mednieku savienības biedru un pieredzējušu mednieku un šautuves vadītāju Aivaru Bundzenu, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētāju Jāni Baumani, Latvijas Mednieku savienības valdes locekli, pieredzējušu mednieku un mednieku kluba „Plauži” vadītāju Ainaru Penci, mežsaimnieku, mednieku un Saeimas deputātu Jāni Ruku.

Diskusijā žurnāla „Medības” galvenā redaktore Linda Dombrovska, uzsvēra, ka domājot par drošību medībās, ieviestas vairākas prasības, kuras visas sākotnēji sastapušās ar ļoti lielu mednieku pretestību, kā rezultātā drošība medībās uzlabojusies. Pēc statistikas pēdējo 15 gadu laikā medībās bijis 80 nelaimes gadījumu, no tiem desmit ar letālu iznākumu.

Priekšlikums, ko iesniedzis Artis Rasmanis nav nekas jauns Eiropā, īpaši Skandināvijas valstīs. Jāņem vērā, ka, piemēram Somijā, kur ir ap 300 000 mednieku un šāds pārbaudījums, nelaimes gadījumu medībās ir apmēram tikpat, cik Latvijā, kur ir 21 000 mednieku. Rasmaņa kungs ir pārliecināts, ka nelaimes gadījumi medībās notiek tāpēc, ka tiek ignorēti Medību noteikumi, otrs – sliktās šaušanas prasmes.

Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis pauda viedokli, ka jauno mednieku atbalsts iespējamam šaušanas pārbaudījumam, bet vecākās paaudzes mednieku pretestība skaidrojama ar paaudžu atšķirība. „Es arī esmu sajutis to, ka, runājot ar jaunajiem, pretestības pret šo pārbaudījumu nav. Varu apbrīnot, kādu darbu un enerģiju iegulda vecākā paaudze, lai neko nedarītu un, pasarg Dievs, nebūtu jādara kas mazliet vairāk. No savas pieredzes varu pateikt, ka ir kolektīvi, kur tieši neapdomīgas apiešanās ar ieročiem dēļ vairs nekad viesmedībās nebraukšu,” tā Baumaņa kungs. „LMS biedru aptauja liecina, ka šaušanas pārbaudījuma ideju atbalsta nedaudz mazāk nekā puse no klubiem, kuri piedalījās aptaujā. Turklāt, daļā klubu šāds pasākums jau notiek brīvprātīgi. Ja šādu pārbaudījumu ievieš, tas nekādā mērā nedrīkst „sabojāt dzīvi” tiek klubiem, kuros šāds pārbaudījums jau notiek brīvprātīgi. Tas nedrīkst kļūt par sarežģītu pārbaudījumu ar eksaminācijas komisijām.”

Aivars Bundzens, šaušanas instruktors: „Esmu par šāda pārbaudījuma ieviešanu. Mūsu kolektīvā ir bijuši gadījumi, kad nemākuļu rīcības dēļ vīri ir grāvī gūlušies, es pats esmu noskatījies, ja blakus stāv konkrētā persona, es labāk jūtos aiz resnas priedes. Nedomāju, ka šādas izjūtas man ir vienīgajam.

Kad nonākam personiskā attieksmē pret drošību, aizdomājamies, kāds pilsonis ar ieroci stāv mums blakus un vai viņš ar to māk rīkoties.”

Mednieku kluba „Plauži” vadītājs Ainars Pencis ir pārliecināts, ka šāds eksāmens būs tikai formalitāte:

„Esmu pret šādu obligātu pārbaudījumu, lai kādā līmenī tas arī būtu. Vai ar sešiem šāvieniem, piemēram, trijos gados var gūt kādu meistarību? Tur katru nedēļu vismaz sešas reizes ir jāizšauj un tas var būt var cerēt uz kādu rezultātu. Šāds eksāmens būs tikai formalitāte. Es pats katru gadu braucu uz šautuvi Kandavā un tur trenējoties pavadu visu dienu. To nevar uzspiest visiem. Es to varu atļauties un man tas patīk.”

Savukārt Saeimas deputāts Jānis Ruks pauda viedokli, ka šaušanas meistarība vai precizitāte īsti nav nekādi saistāma ar drošību un uzskata, ka pieaugot šaušanas meistarībai nelaimes gadījumu skaits medībās varētu pat palielināties…

Visu diskusiju lasiet žurnāla „Medības” oktobra numurā.

LA.lv