Reibst kā karuselī. Kādi traucējumi izraisa reiboni? 2
Šūpošanās, ņirboņa vai melns gar acīm – tik dažādi tiek aprakstīts galvas reibonis, viena no biežākajām sūdzībām, ar kuru pacienti vēršas pie ārsta. Šādas sajūtas visbiežāk izraisa līdzsvara sistēmas traucējumi, kā arī nervu un asinsrites problēmas, traumas un ausu saslimšanas.
“Reibonis ir sajūta, ka visa pasaule griežas kā karuselī. To pavada ļoti slikta pašsajūta, piemēram, nelabums, vemšana, pēkšņas grūtības staigāt, līdzsvara un koordinācijas traucējumi. Ja kaut kas tāds gadījies pirmo reizi mūžā, bez šaubīšanās jāizsauc ātrā palīdzība, jo visbiežākais šāda reiboņa iemesls ir insults,” norāda Rīgas Austrumu slimnīcas neiroloģe Evita Šlosberga.
Par insultu liecina vājums, notirpums vienā ķermeņa pusē, piemēram, rodas nespēks rokā un kājā, nošķiebjas mutes kaktiņš. Ja nespēks skāris ķermeņa labo pusi, var rasties arī valodas traucējumi, piemēram, nespēja runāt skaidri, grūtības saprast citu teikto. Var būt arī pēkšņi redzes traucējumi vienai vai abām acīm, attēla dubultošanās vai rīšanas traucējumi. Retāka izpausme ir pēkšņas stipras galvas sāpes un apziņas traucējumi, bezsamaņa.
Dažreiz insulta pazīmes, tostarp reibonis, izpaužas īslaicīgi un izzūd. Arī tā saucamais mikroinsults ir ļoti bīstams, jo apmēram trešdaļa cilvēku ar laiku piedzīvo insultu, tādēļ nekavējoties jādodas pie ārsta un jāveic izmeklējumi.
Lielākā daļa reiboņu saistīti ar traucējumiem organisma līdzsvara regulēšanas jeb vestibulārajā sistēmā, kuras uzdevums ir, cilvēkam kustoties, nodrošināt līdzsvaru kustībā, palīdzēt orientēties telpā un stabilizēt attēlu. Tas iespējams, pateicoties daudzu maņu orgānu un smadzeņu saskaņotai darbībai. Traucējumi kādā no posmiem var izjaukt šo līdzsvara sajūtu. Īslaicīgs reibonis var parādīties, strauji mainot pozu vai braucot ar kuģi, jo vestibulārā sistēma netiek galā ar redzes raidītajiem signāliem. “Īslaicīgs reibonis, strauji mainot pozu, piemēram, pielecot kājās no gultas, ir normāla parādība. Ļoti daudziem reibst galva augstumā. Arī tā ir organisma fizioloģiska reakcija, no kuras var izvairīties,” skaidro neiroloģe.
Galva var sareibt gan paaugstināta vai – tieši otrādi – pazemināta asinsspiediena dēļ, to var izraisīt zems cukura vai hemoglobīna līmenis asinīs, saindēšanās. Reibonis var būt arī ausu slimību, migrēnas, sirds un endokrīnās sistēmas saslimšanu simptoms. Līdzsvara traucējumiem tikpat labi var būt arī psiholoģisks iemesls, piemēram, dažādas fobijas, trauksme, bailes no augstuma, liels uztraukums.
“Ļoti svarīgi saprast, kas pacientam traucē – sajūta, ka apkārtne “iet uz riņķi”, vai nelīdzsvara sajūta. Tas ārstam palīdz ātrāk atklāt iemeslus, kādēļ radušies veselības traucējumi, jo reibonis un nelīdzsvara sajūta nav viens un tas pats,” uzsver Evita Šlosberga.
Ja reibonis ieilgst, vispirms jādodas pie ģimenes ārsta, lai veiktu asins analīzes un konstatētu, vai nav zems cukura vai hemoglobīna līmenis, kāds ir asinsspiediens. Diagnozes noteikšana ir vieglāka, ja pacientam ir vēl kādi simptomi, piemēram, dzirdes traucējumi vai troksnis ausīs. Tad nepieciešama otorinolaringologa konsultācija. Par reiboņa iemesliem ļauj spriest arī tā ilgums, norise un apstākļi, kas to izprovocējuši. Ja visi citi iemesli atsijāti, pacients nonāk pie neirologa, atkarībā simptomiem tiek veiktas galvas un kakla asinsvadu pārbaudes, elektroencefalogrāfija, neirometrija vai neirogrāfija, datortomogrāfija vai pat magnētiskā rezonanse.
Fakti
Steidzami jāvēršas pie ārsta, ja reibonis:
* sācies pēkšņi, ir slikta dūša, vemšana,
* atkārtojas vai ir ilgstošs,
* noris ar īslaicīgu samaņas zaudēšanu,
* noris ar dzirdes pasliktināšanos, trokšņiem ausīs vai redzes traucējumiem,
* noris ar stiprām galvassāpēm, kustību koordinācijas traucējumiem.
