„Reinas zelta” atjaunojuma pirmizrāde jau šonedēļ! 0
Jau šonedēļ, 8. un 10. martā, Latvijas Nacionālajā operā (LNO) notiks Riharda Vāgnera operas “Reinas zelts” atjaunojuma izrādes, kas pulcējušas Eiropas spožākos Vāgnera mūzikas izpildītājus. Pēcāk iestudējums tiks rādīts jūnijā, Rīgas Operas festivāla laikā, kad, svinot diženā komponista Riharda Vāgnera 200 gadu jubileju, LNO piedāvās visa “Nībelunga gredzena” cikla operas.
2006. gadā operu „Reinas zelts” (tetraloģijas „Nībelunga gredzens” pirmo operu) Latvijas Nacionālajā operā iestudēja norvēģu izcelsmes Berlīnē dzīvojošais režisors Stefans Herheims. Ja tobrīd viņš atradās savas režisora karjeras sākumā, šodien viņš ir viens no vadošajiem operas režisoriem Eiropā. Savukārt iestudējuma diriģents un muzikālais vadītājs toreiz bija Andris Nelsons.
„Reinas zelta” iestudējuma atjaunojumu veidojusi Stefana Herheima asistente, režisore Terēze Šmite (Vācija), kura, respektējot režisora ieceri, ar viņa akceptu vienlaikus to papildinājusi ar savām radošajām niansēm.
Pie atjaunojuma diriģenta pults stāsies divi vācu diriģenti. 8. martā – viens no Eiropā atzītākajiem Vāgnera mūzikas interpretiem, Latvijas skatītājiem labi zināmais Korneliuss Meisters, bet 10. martā – Joana Malvica.
K. Meisteru skatītāji Latvijā labi iepazinuši gan kā „Valkīras” un „Zīgfrīda”, gan „Dievu mijkrēšļa” diriģentu, turklāt tieši viņa pārziņā būs visas četras „Nībelunga gredzena” izrādes Rīgas Operas festivāla laikā.
„Rīgā atgriežos pēc gada un dažu mēnešu prombūtnes, taču jūtos Rīgas operai un šai pilsētai piederīgs,” atklāj Meisters. Ar Stefanu Herheimu viņu saista radoša draudzība: abi veiksmīgi sadarbojušies Drēzdenes operā. Meisters atzinīgi vērtē arī Herheima koncepciju „Reinas zeltam”, kurā netrūkst zīmīgu atsauču uz politiskajiem notikumiem.
„Pirmo reizi „Reinas zelts” uzvests 1876. gadā – tas bija laiks, kad Eiropā daudzas mazās valstis atradās kara stāvoklī vai arī tās jau bija pārdzīvojušas karu. Šobrīd situācija ir cita: arī uz skatuves draudzīgi satiekas dažādu valstu izpildītāji, un patlaban vairs nav jāuztraucas par tādiem apstākļiem, kādi bija tolaik, kad “Nībelunga gredzena” tetraloģija tika iestudēta pirmoreiz,” stāsta Korneliuss Meisters.
Viņa kolēģe, diriģente Joana Malvica, kura pie diriģenta pults būs 10. marta izrādē, ir viena no retajām operu diriģentēm sievietēm, kura turklāt pievērsusies muzikāli sarežģītajām Vāgnera partitūrām. LNO viņa debitēja pērn, diriģējot sava mīļākā komponista – V. A. Mocarta operu „Dons Žuans”, bet vēlāk pirmo reizi diriģēja Vāgneru – „Nībelunga gredzena” noslēdzošo daļu „Dievu mijkrēslis”.
Viņa uzsver: „”Nībelunga gredzens” ir izaicinājums itin visiem – gan diriģentam, gan izpildītājiem. Vienlaikus šis ir darbs, ko katrs vēlētos paveikt un uzskata to par savu goda lietu.”
