Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
4. decembris, 2014
Drukāt

Reira kunga ilūzijas? (1)

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Nesen medijos izskanēja finanšu ministra Reira kunga paziņojums par to, ka tuvākajā laikā Latvijā vidējā darba alga būs 1000 eiro mēnesī. Interesanti, vai viņš zina, kāda ir starpība starp bruto darba algu un darba samaksas fondu?  Starpība ir darba devēja maksājamais sociālais nodoklis 23,59% apmērā. Tātad darba samaksas fondā šī summa ir 1235,90 eiro. Cerams, Reira kungs ir pajautājis kaut vienam darba devējam, vai viņš spēs to pavilkt. Varbūt kļūdos, un Reira kungs šeit domājis tikai par budžetniekiem. Tādā gadījumā tas ir iespējams. Ļoti vēlētos dzirdēt, tieši uz kā rēķina tiks paaugstināta darba alga. Kur atradušās rezerves? Šodien taču skaidri zināms, ka naudas katastrofāli trūkst. Varbūt gaidāmi jauni nodokļu paaugstinājumi? Piemēram, par greznību u. tml. Varbūt tiks paaugstināti tarifi par elektrību, gāzi, ūdeni vai gaisu? Iļja Gerčikovs,ekonomikas doktors, profesors, AS “Dzintars” valdes priekšsēdētājs

Kā noskaidroju Finanšu ministrijā (FM), Reira kungs savās prognozēs esot balstījies uz pēdējo gadu tendencēm. Vidējā bruto darba samaksa Latvijā kopumā šā gada pirmajā pusgadā bija 751 eiro un salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu tā palielinājusies par 7%. Privātajā sektorā vidējā darba samaksa bija 730 (+7,7%) eiro, savukārt sabiedriskajā sektorā 790 (+5,8%). Tajā pašā laikā esot jāņem vērā būtiskas atšķirības starp algu līmeņiem dažādās nozarēs (skat. uzziņu). Atšķirību darba samaksā nosaka dažādi faktori – nozares saražotā pievienotā vērtība, uzņēmumu peļņas normas un valsts budžeta iespējas, kā arī atšķirīgais ēnu ekonomikas īpatsvars dažādās nozarēs.

FM prognozē, ka vidējā darba samaksa tuvākajos gados turpinās pakāpeniski palielināties. Šogad algu pieaugums gaidāms 7% apmērā, savukārt vidējā termiņā tas būs vidēji 4,5 – 5,5% gadā. Tādējādi vidējā darba samaksa 2017. gadā sasniegšot 887 eiro.

“Tomēr, runājot par vidējās darba algas prognozēm, jāsaprot, ka ne visās nozarēs tās būs iespējams palielināt vienlīdz strauji. Tādēļ vidējā termiņā algu pieaugums būs atkarīgs no spējas kāpināt produktivitāti un ekonomikas kopējiem attīstības tempiem. Savukārt runāt par strauju un ekonomikas kopējām attīstības tendencēm neatbilstošu algu pieaugumu sabiedriskajā sektorā nav pamata. Šāds nepamatots pieaugums būtu iespējams, tikai palielinot budžeta deficītu un atkāpjoties no šobrīd definētajiem fiskālās politikas mērķiem, ko nepieļauj nedz Fiskālās disciplīnas likums, nedz Latvijas saistības ievērot Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas ietvara regulējumu,” paskaidroja FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Uzziņa

Vidējā bruto darba alga atsevišķās nozarēs šā gada pirmajā pusgadā (eiro):

Finansēs 1744;

Informāciju pakalpojumos 1219;

Izmitināšanā un ēdināšanā 491;

Izglītībā 623;

Tirdzniecībā 651.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vērojam vai Reira kungs atbalstīs ātros kreditētājus(kā iepriekšējā saeimā) vai rūpēsies par iedzīvotājiem, lai neapdomīgos neiedzen kredītu jūgā un tie nedodas uz ār alstīm atstrādāt parādus.

Draugiem Facebook Twitter Google+