Reirs: budžets, kurā nauda ir jādala nevis jāgriež, politiķiem ir daudz grūtāks 0

Budžeta veidošana, kurā nauda ir jādala nevis jāgriež, politiķiem ir daudz grūtāks,  intervijā  aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” atzina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis  Reirs (“Vienotība”).

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

“Es domāju, ka jebkurš budžets, kur nauda jādala un nevis jāgriež, politiķiem ir grūtāks, jo tad pieaug konkurence. Situācijā, kad budžetu samazina, vairāk tiek pievērsta uzmanība tam, lai šis process ir solidārs. Pie pieaugoša budžeta, kas Latvijā ir, piešķirt papildus līdzekļus programmām būs grūtāks process,”  prognozēja Reirs.

Pēc viņa teiktā, šā gada valsts budžeta grozījumos varētu piešķirt papildu naudu atsevišķām jomām.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tāda iespēja tiek izskatīta, jo budžeta ieņēmumi attīstās labi. Ar bažām gaidījām aprīli, jo varēja iestāties inerce saistībā ar Eiropas sliktajiem rādītājiem, bet arī aprīlis bija pozitīvs, ar izaugsmi. Ir arī patīkami, ka budžets pildās ne tikai proporcionāli ekonomikas izaugsmei, bet gan ar lielāku vērtību. Tas nozīmē, ka arī no ēnu ekonomikas nāk nauda budžetā,”  teica Reirs.

Viņš piebilda, ka budžeta grozījumu sagatavošana ir valdības kompetence un Saeima vērtē iesniegtos priekšlikumus.

Budžeta komisijas vadītājs atgādināja, ka valdība ir nolēmusi samazināt nodokļus. “Pirmam kārtām jebkurš nodokļa samazinājums ir sloga noņemšana no patērētājiem vai ražotājiem. Mēs esam deklarējuši, ka jau šajā Saeimā izskatīsim šādus priekšlikumus un pieņemsim šādus lēmumus. Tas vienkārši notiek,” atzina Reires.

“Nesamazinot nodokļus, ja mēs neesam eiro zonā, šis pasākums fiskāli ir līdzvērtīgs nullei. Jo tas, ko mēs neieņemam no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir līdzvērtīgs tam, ko mums vajadzētus maksāt vairāk par parāda apkalpošanu gadā, ja esam ar sliktāku kredītreitingu, jo nespējam izpildīt Māstrihtas kritērijus. Ieņemot 40 miljonus latu gadā no PVN, mēs apmēram tikpat samaksātu vairāk par parāda apkalpošanu gadā,” klāstīja Budžeta komisijas vadītājs.