Reirs: kohēzijas politika 10 gados Latviju par 20% tuvinājusi ES vidējam dzīves līmenim 4
Pateicoties kohēzijas politikai Latvija pēdējo desmit gadu laikā par 20% ir tuvinājusies Eiropas Savienības (ES) vidējam dzīves līmenim, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Viņš atzīmēja, ka nākamajos septiņos gados ES dalībvalstīm būs liela atbildība, nodrošinot sekmīgu kohēzijas politikas ieguldījumu ekonomikas attīstībā. “Kohēzijas politikas 2014-2020 investīciju cikla sākumā no tās tiek daudz sagaidīts. Iedzīvotāji sagaida labāku dzīves līmeni un kvalitāti. Savukārt nodokļu maksātāji vēlas redzēt, ka izlietotais finansējums nes rezultātus,” norādīja ministrs.
Reirs uzsvēra, ka kohēzijas politikai ir atvēlēta trešdaļa no ES budžeta. “Kopā ar līdzfinansējumu tā nodrošinās aptuveni 450 miljardus investīciju Eiropas reģionos nākamajos septiņos gados. Es uzskatu, ka tā ir liela atbildība. Atbildība, kas ir dalīta starp dalībvalstīm, Eiropas Komisiju, reģioniem, vadošajām iestādēm, projektu ieviesējiem. Tikai kopīgiem spēkiem ir iespējams nodrošināt, ka mums izdodas attaisnot uz Kohēzijas politiku liktās cerības,” sacīja Reirs.
Viņaprāt, labi ielikti pamati perioda sākumā nodrošinās efektīvāku, mērķtiecīgāku un savlaicīgu finansējuma izlietojumu visa perioda garumā. “Lai sasniegtu šos taustāmos rezultātus, ir svarīgi saprast, kas ir tās praktiski veicamās lietas efektīva finansējuma izlietojuma nodrošināšanai. Šī starptautiskā kohēzijas politikas konference sniegs iespēju visiem tās dalībniekiem labāk izprast priekšnosacījumus tam, lai kohēzijas politika strādātu praksē. Kohēzijas politika kopā ar citiem investīciju instrumentiem var sniegt būtisku ieguldījumu ekonomikas attīstībā,” norādīja finanšu ministrs.
Runājot par Latvijas pieredzi, Reirs atzīmēja, ka tieši pateicoties kohēzijas politikai valsts pēdējo desmit gadu laikā ir tuvinājusies ES vidējam dzīves līmenim par 20%. “Tas ir ļoti būtisks sasniegums, kurā lielu lomu spēlēja tieši ES fondu līdzfinansējums. Tas ir radījis priekšnosacījumus Latvijas sekmīgai dalībai iekšējā tirgū, kā arī nodrošinājis iespēju pievienoties eirozonai pagājušajā gadā. Latvija atgriezās pie stipras un ilgtspējīgas izaugsmes 2011. gadā, pateicoties sabalansētai fiskālai politikai un efektīvām ES fondu investīcijām. Tas stiprināja uz eksportu vērstu ekonomikas atdzimšanu,” teica Reirs.
Viņš atgādināja, ka jau iepriekšējos periodos Latvija veiksmīgi risinājusi virkni strukturālu tautsaimniecības problēmu izglītībā, transportā, vides aizsardzībā, nodarbinātībā un citās sfērās. ES fondi nodrošina būtisku daļu no kopējām publiskajām investīcijām valstī. Tādēļ šīs politikas rezultātiem tiek pievērsta īpaša valdības, tās partneru un visas sabiedrības uzmanība.
“Es ieguldīšu pūles, lai turpinātu iepriekšējo valdību paveikto un nodrošinātu, ka kohēzijas politika arī turpmāk Latvijā tiek izmantota kā efektīva investīciju politika. Lai nodrošinātu šo pieeju un turpinātu uzsākto attīstības ceļu, man, maniem kolēģiem un kohēzijas politikas partneriem šī konference un diskusijas sniegs būtisku ieskatu par šīs politikas potenciālu un izaicinājumiem,” pauda Reirs.
Ceturtdien Rīgā Latvijas Universitātē tika atklāta starptautiskā konference “Jaunās Kohēzijas politikas izaicinājumi 2014.-2020. gadam: akadēmiska un politiska debate”. Konferenci organizē Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts, Reģionālo studiju asociācija, Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē un Latvijas Universitāte.
