Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. februāris, 2015
Drukāt

Reirs: kohēzijas politika 10 gados Latviju par 20% tuvinājusi ES vidējam dzīves līmenim (4)

Foto: LETAFoto: LETA

Pateicoties kohēzijas politikai Latvija pēdējo desmit gadu laikā par 20% ir tuvinājusies Eiropas Savienības (ES) vidējam dzīves līmenim, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Viņš atzīmēja, ka nākamajos septiņos gados ES dalībvalstīm būs liela atbildība, nodrošinot sekmīgu kohēzijas politikas ieguldījumu ekonomikas attīstībā. “Kohēzijas politikas 2014-2020 investīciju cikla sākumā no tās tiek daudz sagaidīts. Iedzīvotāji sagaida labāku dzīves līmeni un kvalitāti. Savukārt nodokļu maksātāji vēlas redzēt, ka izlietotais finansējums nes rezultātus,” norādīja ministrs.

Reirs uzsvēra, ka kohēzijas politikai ir atvēlēta trešdaļa no ES budžeta. “Kopā ar līdzfinansējumu tā nodrošinās aptuveni 450 miljardus investīciju Eiropas reģionos nākamajos septiņos gados. Es uzskatu, ka tā ir liela atbildība. Atbildība, kas ir dalīta starp dalībvalstīm, Eiropas Komisiju, reģioniem, vadošajām iestādēm, projektu ieviesējiem. Tikai kopīgiem spēkiem ir iespējams nodrošināt, ka mums izdodas attaisnot uz Kohēzijas politiku liktās cerības,” sacīja Reirs.

Viņaprāt, labi ielikti pamati perioda sākumā nodrošinās efektīvāku, mērķtiecīgāku un savlaicīgu finansējuma izlietojumu visa perioda garumā. “Lai sasniegtu šos taustāmos rezultātus, ir svarīgi saprast, kas ir tās praktiski veicamās lietas efektīva finansējuma izlietojuma nodrošināšanai. Šī starptautiskā kohēzijas politikas konference sniegs iespēju visiem tās dalībniekiem labāk izprast priekšnosacījumus tam, lai kohēzijas politika strādātu praksē. Kohēzijas politika kopā ar citiem investīciju instrumentiem var sniegt būtisku ieguldījumu ekonomikas attīstībā,” norādīja finanšu ministrs.

Runājot par Latvijas pieredzi, Reirs atzīmēja, ka tieši pateicoties kohēzijas politikai valsts pēdējo desmit gadu laikā ir tuvinājusies ES vidējam dzīves līmenim par 20%. “Tas ir ļoti būtisks sasniegums, kurā lielu lomu spēlēja tieši ES fondu līdzfinansējums. Tas ir radījis priekšnosacījumus Latvijas sekmīgai dalībai iekšējā tirgū, kā arī nodrošinājis iespēju pievienoties eirozonai pagājušajā gadā. Latvija atgriezās pie stipras un ilgtspējīgas izaugsmes 2011. gadā, pateicoties sabalansētai fiskālai politikai un efektīvām ES fondu investīcijām. Tas stiprināja uz eksportu vērstu ekonomikas atdzimšanu,” teica Reirs.

Viņš atgādināja, ka jau iepriekšējos periodos Latvija veiksmīgi risinājusi virkni strukturālu tautsaimniecības problēmu izglītībā, transportā, vides aizsardzībā, nodarbinātībā un citās sfērās. ES fondi nodrošina būtisku daļu no kopējām publiskajām investīcijām valstī. Tādēļ šīs politikas rezultātiem tiek pievērsta īpaša valdības, tās partneru un visas sabiedrības uzmanība.

“Es ieguldīšu pūles, lai turpinātu iepriekšējo valdību paveikto un nodrošinātu, ka kohēzijas politika arī turpmāk Latvijā tiek izmantota kā efektīva investīciju politika. Lai nodrošinātu šo pieeju un turpinātu uzsākto attīstības ceļu, man, maniem kolēģiem un kohēzijas politikas partneriem šī konference un diskusijas sniegs būtisku ieskatu par šīs politikas potenciālu un izaicinājumiem,” pauda Reirs.

Ceturtdien Rīgā Latvijas Universitātē tika atklāta starptautiskā konference “Jaunās Kohēzijas politikas izaicinājumi 2014.-2020. gadam: akadēmiska un politiska debate”. Konferenci organizē Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts, Reģionālo studiju asociācija, Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē un Latvijas Universitāte.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Pateicoties Dombrovska veiksmes stāstam,”…krīze skārusi Latviju vissmagāk no visām Eiropas Savienības valstīm”. Skat. “2008/2009. Pārskats par tautas attīstību.” 226 lpp. ISBN 978-9984-45-162-6

  2. ES vidējo dzīves līmeni Latvijā nenodrošinās ne 13 ministrijas,Briseles 10 ministriju vietā,ne Finanšu ministrijas ierēdņu skaita gandrīz dubultošana,salīdzinājumā ar 2004.gadu (skat.”Birokrātija nemazinās”,Ilze Šteinfelde,nra.lv,29.04.2014,),nedz padomju atjaunošana valsts uzņēmumos!

  3. Adhēzijas politika Atbildēt

    Pirmskara Latvija to izdarīja jau pirmo desmit gadu laikā,palielinot 1928.gadā ne tikai neapliekamo minimumu līdz 166 latiem,bet pat atbrīvojot no ienākuma nodokļa visus lauksaimniecībā un zvejniecībā gūtos ienākumus! Šai ziņā mēs esam atpalikuši pat no pusfeodālās valsts Marokas! Šodien Latvija arvien vairāk attālinās no Eiropas Savienības labklājības līmeņa jau ar savu pilnīgi pretējo nodokļu sistēmu-regresīvo ienākuma nodokli,vienu no pasaulē augstākajām PVN likmēm pat ikdienā nepieciešamākajiem
    pārtikas produktiem un pat veselības apdrošināšanas neesamību.

  4. Nezin gan kurus iedzīvotāju slāņus šī prieka ziņa skar – ja kaut kur ir pieaugums,tātad kaut kur ir atbilstošs zudums.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (34)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Vai Egila Baldzēna vadībā arodbiedrības kļūs ietekmīgākas?
Draugiem Facebook Twitter Google+