Sociologs Arnis Kaktiņš
Sociologs Arnis Kaktiņš
Foto – Karīna Miezāja

Egils Līcītis: Aptaujātie izzākājuši un nolamājuši valdību, Saeimu, partijas 39

Socioloģijas doktora Kaktiņa apgādā gada nogalē notikusi kārtējā cilvēku domu izspiegošana un par rezultātiem atkal noraso piere, un var teikt – nācija ir šokā! Nelūgtie skaitļi salti liecina – aptaujātie ir izzākājuši un nolamājuši valdību, Saeimu – iegrūduši reitingu bedrē. Sabiedrības uzticība intensīvi kritusies visos līmeņos, bet ar partijām vispār un viscaur ir bezcerīgs gadījums. Tām uzticas tikai septiņi procenti Latvijas apdzīvotāju, kas ir mazāk nekā sātanistu sektām un kas aptuveni atbilst pašu partiju biedru, viņu tuvāko radagabalu un mājkustoņu skaitam. Visi pārējie pilsoņi sen kā sapratuši, ka nekur citur nav tik liela plānprātiņu koncentrācija uz vienu kvadrātmetru kā viena politiskā spēka kongresā, ka ikkatrai partijai ir pielipināta cenas birka un tās gluži apzināti nopūlas sabotēt visu, ko vien var apzīmēt ar vārdiem “valstisks”, “saprātīgs” un “loģisks”. Var dot žagarus, var dzesināt muti, cik grib, bet negatīvā reitinga, baismīgās nepopularitātes slogs partijniekiem nenospiež sirdi un nerada it nekādus grūtumus. Jūs aicināt šīs konstrukcijas mobilizēties, iet masās, iesniegt augstvērtīgus likumprojektus, rakstīt sakarīgas programmas, attīrīties no kompromitētiem biedriem. Uz kairinājumu saņemat atbildi kā no tām sievietēm, kas mēdz bieži pulcēties pie Saeimas ēkas, paziņojot – mans ķermenis, mana izvēle!

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Ja jau nenoganāmo partiju atbilde ir “iepūtiet man!”, tad nākamgad jārada situācijas risinājumi. Tautai jāpārņem suverēnā vara atbilstoši konstitucionālajām tiesībām. Vai jāveic decimācija, atjaunojot taisnīgāku, godīgāku pārvaldi, vai jāmeklē Vadonis, vai jāmēģina valsti pārvaldīt, piesaistot pie varas dzīvnieku draugu aktīvistus, arodbiedrības, strādnieku, kristiešu un jauniešu organizācijas, bezpartijisko apvienības, jo satrunējusī sistēma ar partiju diktatūru vairs nevar turpināties.

Kaktiņa kunga izskaitļotajā pārsteidz saplakušās simpātijas pret parlamentu. Jā, likumu devēji aizvadītajā gadā pret cilvēkiem varēja izturēties labāk, tomēr aizvadītajā gadā nav vis naudu pelnījuši ar žāvāšanos un gurķošanos, un Saeima strādājusi kūpēdama kā atomelektrostacija. Sasauktas ārkārtas sēdes, pieņemti 115 likumi, rāvušies pa komisijām, atmūķētas sarežģītākās problēmu “melnās kastes” un atvērtas Pandoras lādes. Gribētos teikt, ka Mūrnieces valstība dunējusi! Tomēr pozitīvā gada veikuma bilance caurmērā nav ietekmējusi pesimistisko viedokli par parlamentāriešiem. Varbūt socioloģijas doktora līdzstrādnieki pārāk selektīvi apstrādājuši publiku un savākuši materiālu tikai no dzīves melnajā joslā iekļuvušiem ļautiņiem, kam, teiksim, nesabalansētu finanšu dēļ Vecgada vakaram atlicis nevis siļķei, bet “brētliņām kažokā”? Daudzi vēlētāji toties saņēmuši, kas viņiem pēc kvotām pienākas! Tos neuzklausīja?

CITI ŠOBRĪD LASA

Jāatzīmē, kopš Saeimas bufetē nav pieejams nekas štengrāks par fruktvaseri, mazinājušies šnabošanas gadījumi, saeimieši uz dzīvi raugās skaidrām acīm, uzlabojusies darba disciplīna un produktivitāte. “Saskaņas” saimes telpas garīdznieks turklāt slacījis ar svētītu ūdeni un iemītnieki tagad pulcējas tikai ap patvāri. Līdz ar to var pieņemt, ka Saeima ne pēc nopelniem saņēmusi cilvēku gražošanos un naida runu, īslaicīgi iekritusi specifiskā krīzes situācijā. Jaunajā gadā sāks jaunu dzīvi ar tīrām biksēm. Pa plati atvērtām Saeimas durvīm iesoļos progress, un parlamentārās lietas tiks novestas labākā stāvoklī, atjaunojot pilsoņu uzticību.