Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
22. janvāris, 2016
Drukāt

Reiz mežā dzima eglīte… Kādas šķirnes izvēlēties stādījumiem?

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs
Uzziņa

Latvijā egļu stādījumi aizņem tikai 20% no visu audžu platībām. Privātie mežu īpašnieki nevēlas atjaunot mežus ar skuju kokiem, jo uzskata, ka augsnes sagatavošana, stādu pirkšana, audzes kopšana prasa pārāk daudz darba un ieguldījumu. Viņuprāt, vienkāršāk ir mežu nocirst un vietā neko nestādīt cerībā, ka dažu gadu laikā platībā iesēsies bērzi vai izaugs apšu, baltalkšņu atvases un mežaudzi varēs atjaunot, neko nedarot.

Zinātnieku pētījumi liecina, ka, audzējot parastās egles, galvenās priekšrocības ir koku ātraudzība, spēja sekmīgi augt dažādas biezības plantāciju stādījumos, plašs izmantojums un garantēts noiets dažādu dimensiju koksnei.

Piemērotākie mistrojumi

No Latvijas saimnieciskajām koku sugām egle vienīgā ir ēncietīga, tāpēc ļoti labi kombinējas ar saulmīļu koku sugām – kārpaino bērzu, priedi, apsi, baltalksni. Daudzi piemēri Eiropā un pasaulē liecina, ka vienas koku sugas plantācijas (tīraudzes) ir pakļautas dažādiem ekoloģiskiem riskiem, tajās, piemēram, savairojas slimības un kaitēkļi, kā arī palielinās vēja un ugunsgrēku postījumu riski. Mistrotās audzes un plantācijas ir ekonomiski un ekoloģiski izdevīgākas.

– Mistrojot bērzus ar eglēm, kokus stāda pamīšus, katrā rindā mainot sugas (mistrojumu veido vienlaidus visā platībā). Nav ieteicams stādīt joslās, piemēram, trīs joslās mistrojot bērzus, divās – egles, jo tādu audzi vēlāk būs sarežģīti apsaimniekot. Hektāra platībā izvieto 2–2,5 tūkstošus stādu. Šādi bērzs būs pirmajā stāvā un sākumā augs ātrāk, noēnojot egli. Bērzus zāģē aptuveni pēc 20 gadiem, kad lielākā daļa stumbru jau būs sasnieguši finierkluču dimensijas, bet egles turpina audzēt. Pēc 20 līdz 30 gadiem varēs cirst egļu audzi un iegūt vērtīgus zāģbaļķus. Ieguvums ir nepārtraukta ražošana un iespēja iegūt divas koksnes ražas vienas audzes aprites laikā, – skaidro LVMI “Silava” vadošais pētnieks Kaspars Liepiņš. Mežā bieži vien bērzi nemaz nav jāstāda, jo pēc egļu iestādīšanas izcirtumā lapu koki paši piesējas klāt. Kopjot egļu jaunaudzi, dabiski ieaugušos bērzus neizzāģē pilnībā, bet retina, atstājot 800–1000 kociņu uz hektāra. Šādi veido dabisko mistraudzi.

Privātajos mežos pēdējā laikā arvien populārākas kļūst mistrotas baltalkšņu–egļu audzes, stādot egles zem kopšanas cirtē izretinātu baltalkšņu audžu klāja. Šāda mež­audze ir ļoti vērtīga, jo, nocērtot 20–25 gadus vecus baltalkšņus malkas ieguvei, egles jau būs sasniegušas vidēji 3–5 m augstumu.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+