Roberts Zīle: Kemerona mēģinājums reformēt Eiropu var būt izdevīgs arī Latvijai 10
Deivida Kemerona un britu valdības nosacījumi nevienā punktā neapdraud Eiropas Savienības nākotni, tostarp Latvijas intereses tajā. Par to pārliecināšos arī, šonedēļ Londonā tiekoties gan ar Kemeronu, gan britu iekšlietu un ārlietu ministriem Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas vizītē. Būtībā tas ir mēģinājums britiem atgūt pašnoteikšanos, skaidri paužot, ka Lielbritānija nekļūs par “Eiropas Savienoto Valstu” sastāvdaļu (kā to vēlētos daudzi, tostarp arī “Vienotības” politiskās ģimenes Eiropas Tautas partijas grupas “premjers” Junkers).
Šis ir britu maksimuma pieteikums, un kompromiss tiks atrasts pārrunu ceļā. Uzskatu, ka Latvijas pusei ir tikai viens jautājums, kas varētu radīt politiskus pretargumentus. Proti, lai arī vienā no Kemerona punktiem minētā britu vēlme mazināt imigrācijas ietekmi uz Eiropas Savienības pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesību rēķina ir visstrīdīgākais jautājums, ir skaidrs, ka šo aso nostāju Kemerons ir gatavs mainīt. To noprot gan Merkele, gan arī pašu britu mediji. Kemerona atklātajā vēstulē Eiropas Padomes prezidentam Tuskam toriju līderis norādījis, ka saprot šīs prasības politiskās sekas un ir gatavs panākt abpusēji pieņemamu vienošanos. Vienlaikus mums ir jāsaprot, ka britu imigrācijas problēma skar ne tikai Lielbritāniju, bet arī mūs, kā to esam pieredzējuši pēdējos gados, raugoties uz darbaspēka aizplūšanu no Latvijas uz Lielbritāniju.
Ir būtiski arī uzsvērt, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā Latvijas drošības interesēs mēs un Eiropas Savienība kopumā nevaram atļauties pazaudēt Lielbritāniju, kas tomēr īsteno daudz asāku izpratni par ģeopolitiskajiem izaicinājumiem mūsu reģionā nekā kontinentālās Eiropas lielvalstis ārpolitikas un aizsardzības jomās, tādējādi balansējot ar Vācijas un Francijas politisko asi. Nav noslēpums, ka Eiropas mērogā starp NATO dalībvalstīm nozīmīgākās armijas ir tieši Lielbritānijai un Francijai. Turklāt vēsture pierāda, ka Francijas un Vācijas sasaiste kaut vai Minskas līguma veidošanā var nākotnē potenciāli radīt ģeopolitiskas bažas arī mums, kuras, iespējams, savu interešu vadītas, varētu atrast vieglāku vienošanos, piemēram, ar Krieviju. Jautājums tikai, vai tas atbildīs arī mūsu interesēm.
