Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
23. novembris, 2015
Drukāt

Roberts Zīle: Kemerona mēģinājums reformēt Eiropu var būt izdevīgs arī Latvijai (10)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Deivida Kemerona un britu valdības nosacījumi nevienā punktā neapdraud Eiropas Savienības nākotni, tostarp Latvijas intereses tajā. Par to pārliecināšos arī, šonedēļ Londonā tiekoties gan ar Kemeronu, gan britu iekšlietu un ārlietu ministriem Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas vizītē. Būtībā tas ir mēģinājums britiem atgūt pašnoteikšanos, skaidri paužot, ka Lielbritānija nekļūs par “Eiropas Savienoto Valstu” sastāvdaļu (kā to vēlētos daudzi, tostarp arī “Vienotības” politiskās ģimenes Eiropas Tautas partijas grupas “premjers” Junkers).

Šis ir britu maksimuma pieteikums, un kompromiss tiks atrasts pārrunu ceļā. Uzskatu, ka Latvijas pusei ir tikai viens jautājums, kas varētu radīt politiskus pretargumentus. Proti, lai arī vienā no Kemerona punktiem minētā britu vēlme mazināt imigrācijas ietekmi uz Eiropas Savienības pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesību rēķina ir visstrīdīgākais jautājums, ir skaidrs, ka šo aso nostāju Kemerons ir gatavs mainīt. To noprot gan Merkele, gan arī pašu britu mediji. Kemerona atklātajā vēstulē Eiropas Padomes prezidentam Tuskam toriju līderis norādījis, ka saprot šīs prasības politiskās sekas un ir gatavs panākt abpusēji pieņemamu vienošanos. Vienlaikus mums ir jāsaprot, ka britu imigrācijas problēma skar ne tikai Lielbritāniju, bet arī mūs, kā to esam pieredzējuši pēdējos gados, raugoties uz darbaspēka aizplūšanu no Latvijas uz Lielbritāniju.

Ir būtiski arī uzsvērt, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā Latvijas drošības interesēs mēs un Eiropas Savienība kopumā nevaram atļauties pazaudēt Lielbritāniju, kas tomēr īsteno daudz asāku izpratni par ģeopolitiskajiem izaicinājumiem mūsu reģionā nekā kontinentālās Eiropas lielvalstis ārpolitikas un aizsardzības jomās, tādējādi balansējot ar Vācijas un Francijas politisko asi. Nav noslēpums, ka Eiropas mērogā starp NATO dalībvalstīm nozīmīgākās armijas ir tieši Lielbritānijai un Francijai. Turklāt vēsture pierāda, ka Francijas un Vācijas sasaiste kaut vai Minskas līguma veidošanā var nākotnē potenciāli radīt ģeopolitiskas bažas arī mums, kuras, iespējams, savu interešu vadītas, varētu atrast vieglāku vienošanos, piemēram, ar Krieviju. Jautājums tikai, vai tas atbildīs arī mūsu interesēm.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. jāstājas ārā no ES! Vienīgais pareizais ceļš.

  2. R.Zīle kā vienmēr svešiem dieviem klanās. Robert, par maz tev rūp tieši Latvijas intereses. Latvijas politiķi vēl nav atraduši ceļu uz Latvijas kā nacionālas valsts drošību nākotnē, jo ne jau militārais aspekts vien nodrošina drošību. Ir galvenās rūpes jāvelta ekonomiskai drošībai. Ir jāpadara Latvijas valsts par nepieciešamību , bez kuras lietas tā īsti nebīdās. Mūsu vistiņkopēji sāks tūlīt protestēt, ko nu muldi te, ko mēs tādi maziņi varam. Bet ir nevis jāžmiedz asti starp kājām, bet ir jāmeklē varianti un jādomā šajā virzienā, jādomā ambiciozi, ja vēlaties. Protams atzīstu, ka šodien tas izklausās savādi, kaut arī nav neiespējami. Šo virzienu ieturot, zaudēt nav iespējams.

  3. Cik labi bija aiz dzelzs priekškara – neredzējām kāda tā
    Eiropa patiesībā ir !! 🙂 🙂

  4. muldēšana, ne raksts Atbildēt

    Nevaru piekrist Roberta Zīles viedoklim. Šis cilvēks ir pārāk fokusets uz sekām, nevis cēlo’ņiem. Proti, ir jārunā par ideoloģiskiem pretstatiem, kas ir starp kontinentālo Eiropu un to Eiropas daļu, – kas ir Britu salās. Saeimas deputāts ir aizmirsis, ka Briti nav pieņēmuši un nekad nepieņems nacionālas valsts ideju – Eiropas pamatu. Britu tradīciju neveido kāda etnosa savdabības aizsardzība, veidojot nāciju. Briti savu nāciju (arī asv ) ir izveidojuši, sekojot naudas interesēm. Britu salās inteliģence nekad nav aizstāvējusi tautu, bet gan savu kārtu t.i. mantu. Britu pusē cilvēkus nevieno sapnis, bet gan intereses(protams, sapņi ir dažādi. Piemēram, Krievijas sapnis ir veidots seklā vēsturē un uz meliem t.i. 9. maijs). Naudas intereses neparedz egalitārismu, citas kultūras izpratni, jo naudas vienojošais spēks ir totāls sekulārisms, nospļušanās par citu interesēm. Šo ideoloģisko atšķirību uzskaiti starp kontinentālo Eiropu un salu Eiropu (piem. darba likumdošanas novienādošanas neiespējamība, kas parāda romiešu tiesību un paražu tiesību nesavienojamību, jo Britiem nepatīk skaidri pateikti spēles noteikumi) var ilgi turpināt, bet vai tas ir vajazīgs, ja jau runas vīrs no manas tautas izliekas par muļķi un jauc sekas ar cēloņiem.

  5. PALIKT NATO !!!
    .
    Laukā no ES !!!
    .
    Neklausīties DEMAGOĢIJĀ, ka lai būtu NATO esot jābūt ES !!!!
    .
    NAV obligāti jābūt ES !!!! Nav !!!

  6. ES kļūst par ne šis ne tas,ne cepts ne vārīts,ne auksts ne silts jo tik daudzām iegribām,ultimātiem,kaprīzēm jāiztop un SVF , PB baņķieru diktātam jāpakļaujas.ES ir uz naudu balstīts veidojums ,bez ideoloģijas,ko pamazām islamticīgie to iedzen stūrī,kamēr Krievija un Ķīna uz to visu noraugās un priecīgi smaida.

  7. Atceros, ka pirms ~6 gadiem Zīle aicināja Latvijā ievest ķīniešus, jo viņš (Zīle) ļoti kļūdaini prognozēja, ka ap 2016.gadu Latvijai būs akūts darbaspēka trūkums. Tagad šis bijušais komunists jau 25 gadus tēlo “nacionālistu” un nu uzstājas pret imigrāciju (kaut gan – varbūt joprojām atbalsta Latvijas ķīniskošanu, nav teicis, ka ir pret?).

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (29)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+