Viedokļi
Aptaujas

Vai iedzīvotāji domā par savu veselību ilgtermiņā? 16

Foto – Shutterstock

Andrejs Strautiņš, ģimenes ārsts Limbažu novadā: “Ilgtermiņā – nu, tādu cilvēku ir ļoti maz. Ierasties uz ginekoloģisko apskati vai plaušu pārbaudi cilvēku pazemīgi jālūdzas atkal un atkal. Man radies tāds teiciens – reizes trīs jāiebļauj ausī, un arī tad nav garantijas, ka atnāks. Iemesli tādai bezatbildīgai attieksmei pret savu veselību, protams, ir ļoti dažādi. Taču kopumā stāvoklis uzlabojas, cilvēku dzīves ilgums palielinās. Sabiedrībā gan vaimanā, ka jaunie iet bojā transporta negadījumos. Bet melnā humora piekritēji saka – tie, kas trako, ir jau apsitušies.”

Sarmīte Baltā, ģimenes ārste Talsu novadā: “Veselības ministrei Andai Čakšai ir taisnība, ka katram cilvēkam būtu daudz vairāk jādomā, kā dzīvot, lai veselība turētos arī pēc desmit vai divdesmit gadiem. Protams, var daudz runāt, ka jāatmet tādi kaitīgie paradumi kā smēķēšana un alkohola pārmērīga lietošana, ka jātiek vaļā no mazkustīga dzīvesveida, ka ik pa laikam jāpārbauda sava veselība un jāizvairās no pārgalvības, lai nenosistos un nenoslīktu. Bet vēl lielāka uzmanība būtu jāpievērš ļoti sarežģītajai situācija valstī, kad nabadzība cilvēkus, īpaši laukos, dzen izmisumā un depresijā un kad nav apturēti neviennozīmīgie procesi, ko rada gan valsts līdzekļu nepārdomāta izlietošana, gan citi apstākļi. Liela sabiedrības daļa vēl nav tikusi vaļā no vecās sociālās sistēmas, kurā cilvēki bija pieradināti nerūpēties par sevi un savu veselību un gaidīt visu no valsts. Jājautā, vai tiešām, lai tiktu vaļā no daudzām vecajām nelaimēm, jāgaida, kamēr nomainās paaudzes?”

Baiba Pudule, ģimenes ārste Jēkabpils pilsētā: “Tie, kas pieraduši domāt, arī par savu veselību domā. Un otrādi. Ja runā par to, ka cilvēkiem biežāk vajag veikt elementāras analīzes un pārbaudīt savu veselību, tad jāturpina – bet valstij jārūpējas par to, lai netrūktu kvotu.”

LA.lv