Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
27. janvāris, 2016
Drukāt

Reizniece-Ozola: Pēc pusgada būs jāvērtē, vai solidaritātes nodoklis sevi attaisnojis (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

Pēc pusgada būs jāvērtē, vai solidaritātes nodoklis ir sevi attaisnojis, aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura Ministru prezidenta amata kandidāta Māra Kučinska (ZZS) veidotajā valdībā varētu ieņemt finanšu ministra amatu.

Vaicāta, vai Reizniece-Ozola, nokļūstot finanšu ministra amatā, varētu rast iespēju atteikties no uzņēmēju kritizētā solidaritātes nodokļa, ministre atzina, ka solidaritātes nodoklis ir tikai viens no nodokļiem, tāpēc, piesaistot Pasaules Bankas ekspertus, tiks analizēta visa Latvijas nodokļu sistēma kopumā.

Tajā pašā laikā viņa norādīja, ka pēc pusgada varēs vērtēt, vai solidaritātes nodoklis ir sevi attaisnojis.

“Pusgada laikā varēs iegūt objektīvu informāciju par to, vai plānotie ieņēmumi ir izpildīti. Pēc tam varēs vērtēt, vai nepieciešamas kādas izmaiņas. Bet es arī negribu sasolīt konkrētus risinājumus,” uzsvēra Reizniece-Ozola.

Viņa atgādināja, ka forma, kādā tika izvēlēts solidaritātes nodoklis nevienlīdzības mazināšanai, nebija veiksmīgākā. “Iespējams, solidaritātes nodokļa jēga ir pareiza, bet izpildījums nav pareizs. Tāpēc minēto nodokli ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt,” atzina Reizniece-Ozola.

Jau ziņots, ka šā gada 1.janvārī stājās spēkā jaunais Solidaritātes nodokļa likums, kas paredz uzņēmēju kritizētā solidaritātes nodokļa ieviešanu.

Solidaritātes nodokli piemēros darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniegs valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus. Kā norāda Finanšu ministrijā (FM), 2015.gadā saskaņā ar likumu šie griesti ir 48 600 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk par 4000 eiro mēnesī, bet 2016.gadā tie pieaugs. Pēc aprēķiniem, kas balstīti uz 2014.gada datiem, jaunais nodoklis skars aptuveni 4700 darbspējas vecuma cilvēkus.

Atalgojuma daļai, kas pārsniegs griestus, piemēros tādu pašu likmi kā vispārējās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu gadījumā – 34,09%, no kuras 23,59% maksā darba devējs, bet 10,5% – darba ņēmējs. Attiecībā uz personām, kuras nav pakļautas visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, likme noteikta likumā par valsts sociālo apdrošināšanu.

Ieviešot solidaritātes nodokli, papildu ieņēmumi 2016.gadā plānoti 40,9 miljonu eiro apmērā, bet 2017. un 2018.gadā ik gadu ieņēmumu fiskālā ietekme tiek plānota 46,095 miljonu eiro apmērā.

Tāpat ziņots, ka tuvākajā laikā ne tikai Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), bet arī uzņēmēji vērsīsies Satversmes tiesā pret Solidaritātes nodokļa likumu, aģentūrai LETA atzina LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš informēja, ka LTRK juristi joprojām izvērtē iespēju celt prasību pret solidaritātes nodokli, bet izvērtēšana nenotiek ātri, jo prasības celšana Satversmes tiesā prasa rūpīgu sagatavošanos. Tāpat, pēc Endziņa teiktā, ir virkne uzņēmumu, kas uzskata, ka ar solidaritātes nodokļa ieviešanu tiek aizskartas viņu Satversmē noteiktās tiesības, tāpēc vairāki uzņēmumi arī plāno vērsties Satversmes tiesā.

“Patlaban ir pāragri teikt, kad vērsīsimies tiesā, bet ir ļoti liela iespēja, ka prasības pārskatāmā laikā tiks celtas. LTRK arī pieļauj iespēju kooperēties ar atsevišķiem uzņēmumiem prasības celšanā, taču ir skaidrs, ka tiks arī iesniegtas individuālas prasības,” norādīja Endziņš.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. no manis pāris tūkstošiem gadā taču arī valstij nav liela labuma, uz kopējo ieņēmumu fona sīkums vien ir, ja šādi tiek vērtēta nodokļa lietderība un taisnīgums – kauns ministrei

  2. Varbūt jau pēc nedēļas – ātrāk varēs atcelt…

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+