Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
15. janvāris, 2014
Drukāt

Rēķina, cik izmaksā slimība (3)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Nacionālais veselības dienests (NVD) sola, ka, sākot no 2015. gada, būs zināmas reālās medicīnas pakalpojumu izmaksas stacionāros. Tās patlaban aprēķinot pa slimību diagnožu grupām. NVD direktors Māris Taube: “Mēs gatavojamies ieviest pavisam citu pakalpojumu apmaksas kārtību – aprēķināt, cik reāli maksā katra diagnoze. Patlaban apmaksa notiek pēc valsts noteiktajiem tarifiem. Balstīsimies uz pavisam citiem cenu veidošanas principiem – nevis pašu izdomātiem, bet tādiem, kādi plaši tiek lietoti Eiropā, tostarp arī Igaunijā, uz tiem virzās arī Lietuva. Tur daudzu gadu laikā ir aprēķināts, cik maksā konkrētās slimības ārstēšana. Izmaksas ir cieši saistītas ar slimību ār­stēšanas vadlīnijām. Diagnozēm piesaistītā veselības aprūpes pakalpojumu uzskaites un apmaksas sistēmā ir izstrādāta metodika reālo ārstniecības ie­stāžu izmaksu uzskaitei, kas Latvijā nekad nav bijusi. Tad arī varēsim pateikt, cik daudz naudas slimnīcām vajag. Tad arī zināsim, kādas ir reālās viena pacienta ārstēšanas izmaksas.”

Sākot no šī gada 1. janvāra, slimnīcām reizi mēnesī šie aprēķini ir jāiesniedz NVD, taču slimnīcu vadītāji uz jauno apmaksas sistēmu raugās rezervēti. No vienas puses, tiks veikta sīkāka analīze par slimnieka ārstēšanu, tās kvalitāti, jo ārstam būs daudz sīkāk jāuzskaita, ko viņš slimniekam darījis. Bet, no otras puses, vai ārstniecības iestādes saņems aprēķiniem atbilstošu samaksu – jautā Vid­zemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs. Igaunijas piemērs rāda, ka valsts slimnīcām pēc ārstētajām diagnozēm spēj samaksāt tikai daļēji. Slimnīcas vadītājs pastāstīja, ka mediķiem trūkstot zināšanu par jaunā klasifikatora piemērošanu, ka ir nepieciešamas apmācības, kā arī uzlabotas tehniskās iespējas, lai slimnīcas aprēķinus varētu operatīvi nosūtīt NVD.

Arī Jēkabpils reģionālās slimnīcas vadītājs Ivars­ Zvīdris uzskata, ka nevar sākt slimnīcām prasīt jaunus aprēķinus, kamēr pastāv daudz neskaidrību, kas tad īsti no padarītā darba ir jāuzskaita. Viņš atzina, ka medicīnas budžets pieaugs, nevis pateicoties DRG*, bet gan tad, ja valdība pildīs solījumus un nežēlos medicīnai vismaz 4,5% no iekšzemes kopprodukta.

Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka neuzskata, ka DRG sistēmas ieviešana atrisinās naudas trūkumu medicīnā. Valsts patlaban par slimnieka ārstēšanu spēj samaksāt tikai daļu, pārējais ir jāpiemaksā slimnīcai pašai. Ja, piemēram, Rīgas Austrumu slimnīcā tiek atvests slimnieks, ar kura ārstēšanu nav tikusi galā reģionālā slimnīcā, tad šāds pacients izmaksā pat no astoņiem līdz 10 tūkstošiem latu, bet no valsts budžeta tiek samaksāti tikai 800 latu.

NVD, izstrādājot diagnožu klasifikatoru, balstījās ne tikai uz Igaunijas, bet arī Skandināvijas valstu pieredzi. Arī nesen Veselības ministrijā prezentētajā “KPMG Latvija” starptautiskā pētījumā tika secināts, ka labākie veselības aprūpes piemēri izceļas ar to, ka tiek maksāts par kompleksu aprūpi, nevis manipulāciju. Tad varot nodrošināt kvalitatīvāku pacientu aprūpi un samazināt ārstēšanas izmaksas. Šie secinājumi radušies, izpētot ASV, Lielbritānijas un Nīderlandes veselības aprūpes sistēmas, kuras ir daudz attīstītākas nekā Latvijā. Edgars Voļskis, “KPMG Baltics SIA” veselības nozares eksperts, ekonomikas zinātņu doktors, sacīja, ka ilgtermiņā šāda veselības pakalpojumu apmaksa var piedāvāt labākus uz darba kvalitāti balstītus rezultātus un samazināt ārstēšanas izmaksas. Viņš uzskata, ka pieminēto valstu modeļi Latvijā varētu tikt ieviesti pēc trim četriem gadiem. Slimnīcu vadītāji par šādu secinājumu ir pārsteigti, jo Latvijas veselības aprūpes sistēma krietni atpaliek no pieminētajām attīstītajām valstīm un mūsu valstij drīzāk jāraugās Polijas un Slovākijas virzienā.

Vairākās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Dānijā un Zviedrijā, DRG sistēma tiek pārvērtēta. Latvijas slimnīcu vadītāji neizslēdz iespēju, ka DRG ieviešana nevis palielinās finansējumu medicīnai, bet gluži otrādi – samazinās un ka tieši šāds ir tās ieviešanas mērķis.

*”Diagnosis related groups” – no angļu val., apmaksa pa diagnožu grupām, ASV sāka pirmā lietot DRG.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Vairākās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Dānijā un Zviedrijā, DRG sistēma tiek pārvērtēta. Latvijas slimnīcu vadītāji neizslēdz iespēju, ka DRG ieviešana nevis palielinās finansējumu medicīnai, bet gluži otrādi – samazinās un ka tieši šāds ir tās ieviešanas mērķis.
    ——-
    Tādi pārrēķinu rezultātātā tā arī notiek , dažām specialitātēm , manipulācijām paceļ ,citām nolaiž sumāri kopējā nauda mazāk .

    Ko domājat par pacenta līdzmaksājumu 4,27 . Kā viņi apaļos ,vai uz leju un neko nekompensēs ?

  2. Jānis J. Dimants, Jr., M.D. Atbildēt

    Vai tas ir kāds jauninājums vai brīnums, ka par to tagad tikai sak runāt? To taču bija un ir jādara visu laiku ! Kur mēs esam bijuši visu šo laiku ?

  3. Es nepabeidzu savu domu. Tatad DUOPLAVIN 75mg maksaja 9.17 ls no tas summas nonema 3.00ls
    un no tiem 3.00 ls atskaitija 75 procentus. Man skiet tas ir murgs. NEZINU kurs tadas mulkibas
    izgudroja. Un tad visu laiku sazinas lidzeklos muld par atmaksatam zalem.

Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+