Latvijā
Sabiedrība

“Reklāmas izdevumus pastkastē neievietot!” Uzlīmi respektē tikai daļa uzņēmēju 16

Foto-Dainis Bušmanis

Ilgstoši apspriestajai problēmai par neadresētu reklāmas izdevumu nonākšanu iedzīvotāju pastkastēs beidzot seko rīcība. Organizācijas radījušas un izplata īpašas uzlīmes, kas vēstī par iedzīvotāju nevēlēšanos saņemt neadresētas reklāmas jeb lieko pastu. Savu apņemšanos ierobežot nereģistrētus sūtījumus, parakstot īpašu memorandu, apliecinājuši arī paši reklāmu devēji – vairāki uzņēmumi un organizācijas, un viņu piemēram aicināti sekot arī citi. Tikmēr Latvijas Tirgotāju asociācija, iebilstot pret šādām aktivitātēm, izstrādājusi savām interesēm pielāgotu zīmi.

“Reklāmas izdevumus pastkastē neievietot!” – uzlīmes ar šādu tekstu jau saņēmuši daudzi SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (“RNP”) klienti. Mērķis ir samazināt pastkastītēs nonākušo reklāmu skaitu. Īpašā akcijā nepilnu divu mēnešu laikā “RNP” jau izsūtījis vairāk nekā 600 šādu bezmaksas uzlīmju. Šādam pakalpojumam rīdzinieki varēja pieteikties līdz jūlija vidum, taču uzlīmes ir un arī turpmāk būs pieejamas arī visos “RNP” klientu apkalpošanas centros. Lielākā daļa klientu izvēlējušies tās saņemt tieši tur. Atsevišķi daudzdzīvokļu māju vecākie saņēmuši uzlīmes visu namā mītošo iedzīvotāju vārdā. Kopumā pie pastkastīšu uzlīmēm tikuši jau vairāki tūkstoši rīdzinieku. Vajadzību pēc šādas iniciatīvas “RNP” konstatējis gan pēc novērojumiem māju apsekošanā, gan reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām. “Kāpņu telpās reklāmu izdevumu dēļ veidojas liela nekārtība, tie mētājas zemē, vairākums nonāk sadzīves atkritumos,” skaidro “RNP” pārstāve Santa Vaļuma. Uzņēmums jau saņēmis pozitīvas atsauksmes no klientiem, ka uzlīmes tik tiešām strādā un reklāmu pastkastītēs ir mazāk.

Pastkastes kļuvušas brīvākas

Arī VAS “Latvijas Pasts” (“LP”) piegādes operatore un pastniece Rīgā Marta Kalniņa stāsta, ka redzējusi “RNP” uzlīmes pie pāris namu past­kastītēm: “Pastkastītes rotā ļoti dažāda izskata un izcelsmes zīmes ar līdzīgu saturu, tostarp arī pašu iedzīvotāju izgatavotas, un mēs tās respektējam.” Izplatīts esot uzskats, ka tieši “LP” pastnieki pastkastītes piebāž ar daudzajiem reklāmu izdevumiem, tomēr “LP” piegādā tikai niecīgu daļu – Rīgā aptuveni 6%, Latvijā – aptuveni 17% no kopējā apjoma. “Reizēm pastkastītes mēdz būt tā piebāztas ar reklāmām un veikalu avīzēm, ka ir problēmas nesaburzot ievietot tajās preses izdevumus un citus adresētus sūtījumus. Taču kopumā arī daļa citu reklāmu piegādātāju ņem vērā iedzīvotāju nevēlēšanos saņemt reklāmas, jo pastkastītes tik tiešām ir kļuvušas brīvākas. Attiecības ar klientiem, kuri izmanto šādas uzlīmes, uzlabojas, jo cilvēki ir priecīgi, ka reklāmu ir mazāk,” skaidro Marta un pauž atbalstu šādām aktivitātēm.

Jūnijā savukārt arī vairāki uzņēmumi un organizācijas, parakstot Latvijas Darba devēju konfederācijas izstrādāto memorandu, apņēmās ievērot pastkastīšu īpašnieku vēlmi nesaņemt neadresētos sūtījumus, ja tā ir izteikta, uzlīmējot uz pastkastītes attiecīgu informatīvu zīmi. Reklāmdevēji apņēmušies arī nodrošināt iespēju pastkastīšu īpašniekiem saņemt šim nolūkam īpaši izstrādātu vienota parauga uzlīmi “Stop neadresētiem sūtījumiem”, taču sola respektēt arī citas līdzvērtīga satura zīmes. Memorandu parakstīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija un Pasta komersantu biedrība, tostarp VAS “Latvijas Pasts”, kā arī uzņēmumi SIA “Rimi Latvija”, SIA “Maxima Latvija”, AS “Fitek”, SIA “Poligrāfijas grupa Mūkusala”, SIA “Arkolat” un SIA “Cenuklubs”. Pievienoties memorandam turpmāk tiek aicināti arī citi uzņēmumi, kas savā darbībā izplata neadresētus pasta sūtījumus. Paredzams, ka šāda ierosme veicinās arī Pasta politikas pamatnostādnēs 2011. – 2017. gadam ietverto uzdevumu par pašregulācijas mehānisma izveidi neadresēto pasta sūtījumu jautājuma risināšanai, ko līdz šim nebija izdevies panākt par to atbildīgajām ministrijām.

Tikai veikalu avīzes?

Tomēr pret šādām iniciatīvām iestājas Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), norādot, ka tas ierobežos mazo un vidējo tirgotāju konkurētspēju salīdzinājumā ar dominējošiem, kā arī liegs tirgotājiem izmantot lētāku reklāmas kanālu – veikala avīzes – un piespiedīs pirkt ļoti dārgo raidlaiku televīzijā un radio vai preses izdevumu piedāvātās reklāmas iespējas. Asociācijas biedri arī apelē pie otrreizējās pārstādes papīra izmantošanas savu reklāmas bukletu drukāšanai un pauž viedokli, ka šādi ierobežojumi samazinās gan pircēju plūsmu atsevišķos veikalos, gan samazinās darbavietas visos iesaistītajos uzņēmumos. LTA pat izstrādājusi pielāgotu versiju pastkastīšu uzlīmēm “Lūdzu nemest reklāmas, tikai veikalu avīzes!”. Tomēr, tā kā pamatā tieši veikalu avīzes visvairāk noslogo iedzīvotāju pastkastītes, īsti nav saprotams, kādu funkciju šādas uzlīmes varētu pildīt. Turklāt patērētāja brīvi izdarīta izvēle – nesaņemt savā pasta kastē komercinformāciju –, nevienu komersantu neierobežo piegādāt tos tiem, kuri to vēlas, kā arī izvēlēties citus reklāmas veidus, taču reklāmu sūtīšana piespiedu kārtā patērētāja gribu gan ierobežo.

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas vadītāja Tekla Žabova atzinīgi vērtē kā LDDK, tā “RNP” iniciatīvas, tomēr uzsver, ka tās problēmu risina daļēji, jo rezultāta sasniegšanai svarīga ir visu reklāmas izplatīšanā iesaistīto pušu vienošanās par labas prakses principu ievērošanu.

“Latvijas Pasta” pārstāve Gundega Vārpa pauž, ka efektīvāk un ikvienam pastniekam uzskatāmāk būtu, ja uz pastkastēm atrastos viena parauga uzlīmes, kas jau no dizaina ļautu noprast, par ko tā informē, tomēr dažādu uzlīmju izvietošana un memoranda parakstīšana risinot neadresēto sūtījumu piegādi tikai daļēji: “Diemžēl pastkastītēs reklāmas materiālus ievieto ne tikai reģistrēti pasta nozares uzņēmēji, bet arī nelicencētas personas, kas diez vai ievēros jebkādus nosacījumus, par ko vienojušies nozares oficiālie spēlētāji.”

LA.lv