Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. novembris, 2014
Drukāt

Belēvičs: ir liekulīgi pieļaut alkohola reklāmas, aizbildinoties ar ekonomiku (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ministru kabineta komisija vakar nobremzēja Veselības ministrijas piedāvātos grozījumus Alkohola aprites likumā, kas paredzēja ierobežot alkohola reklāmas. Tā vietā valdība gatavojas atvēlēt naudu atskurbtuvju uzturēšanai.

Grozījumu atlikšanu rosināja Ministru prezidente Laimdota Straujuma, skaidrojot, ka šis jautājums būtu jāskata kopā ar citiem grozījumiem, kas paredz ierobežot alkoholisko dzērienu reklamēšanu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Premjere uzsvēra, ka konceptuāli šis jautājums būtu atbalstāms, bet nepieciešams saņemt atbalstu no nozares organizācijām.

Uz Ministru kabineta komitejas sēdi bija ieradušies arī alkohola ražotāju pārstāvji, kas iebilda pret VM ierosinājumu. Arī Ekonomikas un Zemkopības ministrijām ir iebildumi par alkohola reklāmas ierobežojumiem. Turpretim veselības ministrs Guntis Belēvičs stingri paliek pie pārliecības, ka jebkura alkohola reklāma palielina alkoholisma līmeni valstī un grauj iedzīvotāju veselību. Tādēļ būtu liekulīgi pieļaut alkohola reklāmas, aizbildinoties ar ekonomiku.

Sākotnēji VM bija paredzējusi, ka alkoholisko dzērienu reklāmās nedrīkstēs iesaistīt mūziķus, dziedātājus un aktierus, kā arī sportistus un viņu trenerus. Tāpat bija paredzēts, ka alkoholiskos dzērienus reklamēt nedrīkstēs personas, kas jaunākas par 25 gadiem. Taču vēlāk secināts, ka šāda norma diskriminēs atsevišķu profesiju pārstāvjus un tā nebūtu izkontrolējama. Tādēļ aizliegums attiecināts uz visām personām.

Alkohola ražotāju organizācijas šādu priekšlikumu sauc par absurdu un uzskata, ka, pieņemot grozījumus, vietējie ražotāji zaudēšot konkurences cīņā, jo Latvija kļūtu gandrīz par vienīgo valsti, kurā šāds aizliegums ir ieviests. VM gan likumprojekta anotācijā min, ka līdzīga prakse jau tiek īstenota, piemēram, Francijā.

Latvijas vecāku kustības (LVK) pārstāve Evisa Stankus uzskata, ka šādi grozījumi kaut arī būtu solis pareizajā virzienā, tomēr būtiski nerisinātu bērnu un jauniešu dzeršanas problēmu: “Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka visvairāk bērnus ietekmē nevis reklāmas, bet pašu vecāku rādītais piemērs. Ja pieaugušie ģimenē pret apreibinošiem dzērieniem izturas kā pret kaut ko pozitīvu un īpašu, tad bērni vēlēsies pamēģināt neatkarīgi no tā, ko rāda reklāmās. Drīzāk būtu jāmēģina rast atbildi uz jautājumu, kādēļ vispār cilvēki dzer un tādējādi nolemj sevi lēnai pašnāvībai? Bet tas jau ir sarežģītāk nekā vienkārši ierobežot reklāmu.” LVK esot saņēmusi arī zvanus un sūdzības no bažīgiem vecākiem par to, ka veikalos joprojām tiek tirgoti bērnu dzērieni, kas dizainā pielīdzināti alkoholiskajiem (piemēram, bērnu šampanietis). Vecāki uztraucas, ka tādējādi viņu atvases jau bērnībā tiek pievilinātas alkoholam.

Narkologs Jānis Strazdiņš atbalsta VM piedāvātos reklāmu ierobežojumus, bet vienlaikus bažījas, ka šī aizlieguma pozitīvā ietekme būs neliela. “Tas, ko vajadzētu darīt, ir veidot nacionālā mērogā Atkarību profilakses centru, kur eksperti, viedokļu līderi un mediji vienotā frontē cīnītos pret alkohola, smēķēšanas un narkotiku draudiem. Šādi centri sevi labi parādījuši reģionālā līmenī – Rīgā un citās pašvaldībās, bet krīzes laikā tie tika likvidēti. Tagad būtu jāveido no jauna un uzreiz valstiskā līmenī,” rosina narkologs.

Šķiet, valdība labi apzinās, ka reklāmas ierobežojumi būs bezcerīga cīņa ar alkohola dzirnavām. Tādēļ tā vakar deva zaļa gaismo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājumam no valsts budžeta palīdzēt pašvaldībām uzturēt atskurbtuves. VARAM ierosinājums ir kompensēt pašvaldībām 15 eiro apmērā par katru atskurbtuvē izmitināto personu. Rīgas Austrumu slimnīca aicina ministrus pasteigties ar šo risinājumu, jo pašlaik šis pakalpojums tiek īstenots uz ārstniecības iestāžu rēķina. Kā informē slimnīcas Neatliekamās medicīnas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs, dziednīcā ik mēnesi nonāk ap 500 dzērāju, kam patiesībā būtu nepieciešami tikai atskurbtuves pakalpojumi. Pagājušajās brīvdienās slimnīcā nonācis kāds aptuveni 40 gadus vecs vīrietis, kurš mediķu aprūpē šogad nonācis jau 85 reizes un ārstniecības iestādei kopumā parādā ir palicis teju 1500 eiro. “Šis cilvēku kontingents tērē gan slimnīcas finanses, gan cilvēkresursus, jo medicīnas personāls ir spiests tiem veltīt savu laiku, kamēr rindā gaida patiešām slimi cilvēki,” uzsvēra Višņakovs.

VIEDOKLIS

Jaunatnes alkoholisma apkarošana – visu valsts iedzīvotāju uzdevums

Pēteris Apinis, ārsts: “Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) darbinieki Latvijā veikuši virkni pētījumu, kurā noskaidrots – kā, cik un ko dzer Latvijas bērni. Dzer daudz. Sāk dzert vidēji 13 gadu vecumā. Vismaz desmito daļu Latvijas bērnu var uzskatīt par alkoholiķiem vai alkohola atkarīgajiem. Neviens latviešu bērns alkoholu neražo pats. Viņi vienmēr alkoholu iegūst no pieaugušajiem. Dažkārt tie ir vecāki, kas vienkārši savu krājumu neslēpj. Biežāk bērni sidru vai alu vienkārši iegādājas veikalā. 90% jauniešu aptaujās ir godīgi atzinuši, ka viņiem nav bijušas nekādas problēmas iegādāties alkoholu veikalā. Būtiskā metode, kā ierobežot bērnu dzeršanu, ir ļoti rūpīga kontrole – stingri uzraudzīt, lai veikalos nepilngadīgie nevar iegādāties alkoholu, un bargi sodīt visus tos, kuri jauniešiem alkoholu pārdod vai palīdz to iegādāties kā starpnieki.

Jaunatnes alkoholisma apkarošana ir visu valsts iedzīvotāju uzdevums. Tas nav panākams tikai ar aizliegumiem. Mums ir jāmāca skolēniem saprast – kas ir alkohols, cik tas kaitīgs, cik bieži un kā dzerts, un kā dzerams. Mums ir jāsaka – jebkurš alkohols ir kaitīgs, bet tas, kas no “točkas”– tas ir ceļš uz kapsētu. Mums ir jāmāca ne tikai vidusskolnieki, bet arī arodskolu audzēkņi, kuru kopmītnēs meitenes arī visvairāk dzer, smēķē un padsmitgadnieku vecumā paliek stāvoklī. Viņiem ir jāuzzin, ka visvairāk bērna veselību bendē bērna ieņemšana alkohola reibumā, kā arī augļa atrašanās alkoholu lietojošas mātes ķermenī.

Es tiešām domāju, ka vissliktākais latviskajā tieksmē pēc šņabja ir olšūnas apaugļošanās alkohola ietekmē un dzeršana grūtniecības laikā. Vairāk nekā puse latviešu meiteņu atzīst, ka pirmais dzimumakts viņām bijis dzērumā.

Otra tēma – nelegālais alkohols. Kaut pieņemts vainu uzvelt visam alkoholam, dzīves pieredze rāda, ka reanimācijas nodaļā parasti nonāk tie, kas dzer “točkās” pirktu alkoholu. Vienkāršoti parēķinot – katru dienu vismaz trīs šādi reanimācijas pacienti ar alkohola līmeni asinīs pāri par 5 promilēm. Ārstēšanas izmaksas – tūkstošos eiro katram. Vidēji 50 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumi diennaktī ir tieši vai netieši saistīti ar pārmēra alkohola lietošanu. Mums – nodokļu maksātājiem – tas izmaksā gauži daudz.

Latvijā par to amatpersonas parasti nerunā un neraksta, bet skaļi diskutē par iespēju – atļaut vai aizliegt izmantot cilvēka tēlu visbiežāk dzerto alu “Apinītis” reklamējot. Nudien, negribas ar savu uzvārdu parakstīties, ka tik neiekuļos ķezā.”

Viedoklis publicēts saīsināti, pilnu rakstu lasiet la.lv

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vēl liekulīgāk ir veidot politbiznesu un pārdot pensionāriem medikamentus par desmitkārtīgiem un simtkārtīgiem uzcenojumiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+