Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
25. novembris, 2013
Drukāt

Pērn lauksaimniekiem – solīda peļņa. Top 100 lielākie ražotāji (2)

Pagājušā gada novembrī, kad biržās bija viena no augstākajām graudu cenām, SIA "Uzvara_lauks" saimnieks Arnis Vējš, no šodienas skatupunkta veorties, pieņēma tālredzīgu lēmumu - fiksēt tā brīža augstās cenas uz lielu šā gada ražas apjomu. Foto - Ivars Bušmanis.Pagājušā gada novembrī, kad biržās bija viena no augstākajām graudu cenām, SIA "Uzvara_lauks" saimnieks Arnis Vējš, no šodienas skatupunkta veorties, pieņēma tālredzīgu lēmumu - fiksēt tā brīža augstās cenas uz lielu šā gada ražas apjomu. Foto - Ivars Bušmanis.

Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa.
 

Pateicoties rekordlielai graudu ražai un aug­stām graudu cenām pasaules tirgos, Latvijas 100 lielākie lauksaimnieki var lepoties ar ievērojamiem apgrozījumiem un peļņu, kuru apskaustu pat nekustamā īpašuma tirgoņi pirmskrīzes būvniecības buma laikā. Liela daļa lauksaimniecības uzņēmumu spējuši sasniegt pat 30 – 40% rentabilitāti, t. i., no katra apgrozītā lata nopelnot apmēram 30 – 40 santīmus.

Kopumā TOP 100 lauku uzņēmēji 2012. gadā ir apgrozījuši 180,6 miljonus latus, kas ir par 23% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina “Lursoft” apkopotā informācija. Arī TOP 100 slieksnis ir ievērojami pieaudzis, t. i., gandrīz līdz vienam miljonam latu (2011. gadā – ap 600 – 700 tūkstošiem latu).

Redzot, ka lielāko lauksaimnieku sarakstā dominējošā pozīcijā atrodas graudkopji, izspiežot pārējās lauksaimniecības sfēras (lopkopību, dārzeņkopību u. c.), bez lielām šaubām 2012. var nodēvēt par graudu gadu. Zemkopības ministrija ir apkopojusi datus – pērn ievākta pēdējo 20 gadu rekordraža – 2,1 milj. tonnu, kas ir par 50% vairāk nekā 2011. gadā, tas panākts, gan palielinot apstrādājamās platības, gan, jo īpaši nozīmīgi, pieaugot ražībai.

Savukārt saražotā piena apjoms pērn kāpis par 5%, kas ir pozitīvs fakts pēc iepriekšējo gadu stagnācijas, tomēr šajā sektorā vērojams cenu samazinājums par apmēram 8%. Cūkgaļas ražošanas apjomi pērn samazinājušies par 15%, lai arī cenas augušas par 9%.

Izcila peļņa


Vairāki no topa pirmrindniekiem 2012. gadā ir spējuši nopelnīt pat vairāk nekā vienu miljonu latu vai arī pietuvoties šim nozīmīgajam skaitlim. Vislielākā pelnītāja 2012. gadā bijusi “Dobele Agra” – 1,7 miljoni latu, tai seko “Uzvara-lauks” ar 1,6 miljoniem latu un “Pampāļi” ar 1,3 miljoniem latu. Lai arī “Sabiedrība Mār­upe” ir sasniegusi 1,0 miljonu latu lielu peļņu, nav zināms, kāda daļa no tās ir attiecināma uz lauksaimniecisko ražošanu, jo sabiedrība ir diversificējusi savu darbību, ražojot arī siltumu un biogāzi, nodrošinot komunālos pakalpojumus u. c.
graudutab

Jāuzteic Karlovu ģimenes saimniecības – “Veģi” un “PS Līdums”, kas pēc sarežģītā posma 2010. – 2013. gadā, kad uzņēmumiem bija pasludināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, ir spējuši uzrādīt gan apgrozījuma izaugsmi, gan vērā ņemamu peļņu. Graudkopības saimniecība “Veģi” apgrozījumu pērn palielinājusi par 44% un gadu pabeigusi ar 0,9 miljonu latu peļņu. Savukārt “PS Līdums”, kas veidots kā moderns graudu un rapšu pirmapstrādes un uzglabāšanas komplekss, 2012. gadā apgrozījumu kāpinājis par 24% un guvis 0,7 miljonu latu peļņu. Jāatzīmē, ka “PS Līdums” ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process izbeigts vien šā gada oktobrī, “Veģiem” – 2011. gadā, liecina “Lursoft” datubāze. “Oficiāli uzņēmumam atjaunota maksātspēja, kaut visus šos trīs gadus bijām maksātspējīgāki par vienu otru uzņēmumu. Tagad strādājam patstāvīgi, bez birokrātiskajiem šķēršļiem un administratora,” uzsver saimniece Inese Karlova.

Aiz juridisko personu apgrozījumiem un peļņas stāv reāli cilvēki, kuru īpašumā un vadībā ir sasniegti šie rādītāji. Topa lielākā pelnītāja “Dobele Agra”, kas apstrādā vairāk nekā 4000 hektārus, pieder Austrijas kompānijai “Agra”. Uzņēmuma valdes locekle Ilze Jaka vēlreiz apstiprina, ka pērnais gads graudaudzētājiem bijis izcils gan ražības, gan cenas ziņā, un tas ir ievērojamo finanšu rezultātu pamatā. “Savukārt šis lauksaimniekiem atkal ir viens “normāls” gads: stabila ražība, izmaksas degvielai un minerālmēsliem pieaugušas minimāli,” vērtē I. Jaka.

Otras pelnošākās saimniecības “Uzvara-lauks” vienīgais īpašnieks ir Arnis Vējš. Arī “Pampāļi” pieder vietējiem uzņēmējiem, to skaits gan ir iespaidīgs – 20, tomēr vairākums daļu (62%) pieder Jānim Vaļko. Viņš norāda, ka peļņu veido produkcijas realizācija (kvieši, rapsis, piens) un pakalpojumi, tajā skaitā ES subsīdijas. “Cipars izskatās labs, tāpēc jau varējām iegādāties saimniecībā nepieciešamo tehniku, jo atbalstā nesaņēmām ne santīma, turklāt “cīnāmies” ar fermas rekonstrukciju,” skaidro J. Vaļko.

TOP 5 LIELĀKIE LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU RAŽOTĀJI PĒC NETO APGROZĪJUMA 2012. GADĀ

1. SIA “Uzvara-Lauks”. Apgrozījums – 6,22 milj.; peļņa 1,59 milj. Ls

2. AS “Jēkabpils labība”. Apgrozījums – 5,43 milj.; peļņa 0,03 milj. Ls

3. SIA “Baltic Breeders”. Apgrozījums – 5,41 milj.; peļņa 0,40 milj. Ls.

4. SIA “Sabiedrība Mārpupe”. Apgrozījums – 5,37 milj.; peļņa – 1,01 milj. Ls.

5. SIA “Ulbroka”. Apgrozījums – 3,77 milj.; peļņa – 0,44 milj. Ls.

Avots: “Lursoft”

Pretēji tendencei


Nodarbinātība augkopībā, lopkopībā, kā arī medniecībā samazinājusies par 12% jeb 7,3 tūkstošiem cilvēku līdz 50,9 tūkstošiem, liecina Zemkopības ministrijas apkopotā informācija, turklāt tiek prognozēts, ka nodarbināto skaits lauksaimniecības nozarēs turpinās sarukt, uzlabojoties efektivitātei. Šajā kontekstā interesanti atzīmēt, ka TOP 100 atrodamo uzņēmumu darbinieku skaits ir pieaudzis, kaut arī ļoti minimāli – par 2%, liela daļa, protams, ir saglabājusi darbinieku skaitu nemainīgu, daļa – samazinājusi, bet daļa – nozīmīgi palielinājusi.

Jāņem arī vērā, ka atsevišķos uzņēmumos, kuru darbība ir diversificēta, pievēršoties darbības jomām, kas nav tieši saistītas ar lauksaimniecību, darbinieku skaita izmaiņas var arī nebūt attiecināmas uz lauksaimniecības nozari. Lielākās saimniecības nodarbina apmēram 3,8 tūkstošus strādājošo. Svarīgi, ka TOP 100 uzņēmumu apgrozījums, salīdzinot ar darbaspēka izmaiņām, audzis daudzkārt iespaidīgāk – par 34%. Tas nozīmē, ka, apgrozījumam augot straujāk nekā darbinieku skaitam, saimnieki spējuši ievērojami palielināt uzņēmumu efektivitāti, tomēr uz šīs pozitīvās statistikas nots atklāts paliek jautājums par to, cik liela nozīme bijusi graudu ražai laikapstākļu dēļ un to cenām, t. i., faktoriem, ko Latvijas uzņēmumi nespēj ietekmēt.

Uzlabojoties efektivitātei nozarē, auguši arī lauksaimniecībā nodarbināto ienākumi. 2012. gadā neto ienākumi sektorā veidoja vidēji 295 latus mēnesī, kas ir par 49 latiem vairāk mēnesī nekā 2011. gadā. Pagājušā gada rādītājs ir augstākais kopš valsts neatkarības atjaunošanas.

Arī dažas bēdu lejas


Uz šī eiforijas pārņemtā gada tie daži uzņēmumi, kas vai nu nav spējuši palielināt apgrozījumu, vai pat strādājuši ar zaudējumiem, izskatās bēdīgi. TOP 100 uzņēmumu starpā vien 11 saimniecībām apgrozījums ir sarucis un astoņas strādājušas ar zaudējumiem. Lai gan lielākai daļai zaudējumi bijuši minimāli, izņemot “Cirmas bekonu”, kur zaudējumi bijuši 181,9 tūkstošu latu apmērā, ar nopietnām problēmām saskārušies divi uzņēmumi – “Tilbe agro” un “Baltijas graudi” (iepriekš – “Agronika”). Abiem uzņēmumiem ar mēneša starpību (augustā un septembrī) šajā gadā pasludināts maksātnespējas process, turklāt iekšējo konfliktu dēļ sākti vairāki kriminālprocesi.

Objektīvāka informācija


graudatab2Lielākie lauksaimnieki ir arī vieni no lielākajiem Lauku atbalsta dienesta (LAD) maksājumu saņēmējiem. LAD, pēc “Lursoft” lūguma, veica speciālu atlasi savās datubāzēs, atrodot tās saimniecības, kas saņēmušas visvairāk maksājumu. Jāatzīmē, ka atlasītā informācija atšķiras no tās, kas ir publiski pieejama LAD mājas lapas attiecīgajā sadaļā, jo tajā daļa kā maksājumu saņēmēji atzīmētas asociācijas, kas būtībā ir līdzekļu pieprasītājas saviem biedriem, bet naudu saņem saimniecības bez asociāciju starpniecības. Tomēr jāņem vērā, ka saņemtos maksājumus nevar attiecināt pret apgrozījumu viena gada ietvaros, jo, pirmkārt, maksājumi netiek ietverti apgrozījumā, otrkārt, pastāv iespējamība, ka saņemtie maksājumi katrā uzņēmumā var tikt iegrāmatoti dažādos finanšu periodos, skaidro LAD.

No TOP 100 ievērojamākos maksājumus vairāk nekā viena miljona latu apmērā 2012. gadā saņēmuši septiņi uzņēmumi – “Agrofirma Tērvete”, “Pampāļi”, “Agrofirma Jelgava”, “Sprūževa M”, “Agrofirma Zelta druva”, “Gaižēni” un “Baltic Pork”. Jāatzīmē, ka LAD maksājumus saņem ne tikai lauksaimnieki, bet arī tie uzņēmumi, kas īsteno dažādas ES iniciatīvas. Piemēram, lielāko summu pērn saņēma “Baltijas dārzeņi”, kas piedalās projektā “Skolas auglis”, kura ietvaros uzņēmums piegādā augļus un dārzeņus skolēniem. Līdzīgi maksājumus saņēmis “Dobeles dzirnavnieks”, piegādājot pārtiku trūcīgām personām.

Prognozē mērenību


Šogad salīdzinājumā ar 2012. gadu augkopībā ir vērojams gan ražas, gan cenu samazinājums. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts (LVAEI) vērtē, ka nozarē apjomu samazinājums sasniedzis apmēram 9%, ko nosaka galvenokārt labības ievākums. Vidējo cenu samazinājumu augkopībā 2013. gadā LVAEI pašlaik prognozē 14% apmērā. Savukārt piena iepirkuma cena š. g. pirmajā ceturksnī bija zem 2012. gada līmeņa, tomēr trešajā ceturksnī strauji kāpa un septembrī bija jau par 25% augstāka nekā attiecīgajā mēnesī 2012. gadā. Pēc Lauksaimniecības datu centra datiem, līdz 2013. gada 1. oktobrim pārstrādei ir nodots par 0,4% piena vairāk nekā pērn atbil­stošā periodā, turklāt kvotu pārsniegšana arī šogad nav sagaidāma.

Šis gads cūkkopības nozarei bijis veiksmīgāks par iepriekšējo, tomēr situācija joprojām ir sarežģīta – nozari būtiski ietekmē svār­stīgās resursu cenas un neprognozējama cenu politika. Cūkgaļas iepirkuma cena šogad ir palielinājusies un septembrī bija par 3% augstāka nekā attiecīgajā mēnesī 2012. gadā.

Kopējās tendences apstiprina arī lielākie TOP 100 lauksaimnieki. “Lai arī graudu raža un cenas ir zemākas aptuveni par 25 – 35% nekā pagājušajā gadā, arī šogad vajadzētu būt peļņai. Pozitīvi, ka minerālmēsli šobrīd maksā par aptuveni 5 – 10% mazāk,” vērtē I. Karlova, prognozējot, ka 2014. gadam vajadzētu būt līdzīgākam šim gadam, jo 2012. gads bijis izcils. Līdzīgi situāciju graudkopības nozarē vērtē “Pampāļu” lielākais īpašnieks: “Šogad saimniecības ieņēmumi no augkopības būs par 530 tūkstošiem latu mazāki, bet par piena realizāciju tie pieaugs par aptuveni 96 tūkstošiem latu, jo cēlusies piena realizācijas cena.”

Savukārt lieliskā noskaņojumā ir lauksaimniecības produktu ražotāju topa pirmās vietas ieguvējs – “Uzvara-lauks” saimnieks A. Vējš. Viņš teic, ka šis gads gan ražības, gan cenu ziņā saimniecībai ir aptuveni tāds pats kā pagājušais, kas ļauj prognozēt, ka “Uzvara-lauks” varētu saglabāt līdera godu arī nākamgad. Bauskas novada saimniecībā aptuveni 4000 ha platībā iesētie ziemas kvieši šogad vidēji sasniedza ražību 6 t/ha. Savukārt rapsis iesēts 1500 ha (pērn – 1200 ha), un ražība šogad bijusi 4 t/ha.

Turklāt pagājušā gada novembrī, kad biržās bija vienas no augstākajām graudu cenām, A. Vējš, no šodienas skatpunkta veroties, pieņēma pareizu un tālredzīgu lēmumu – fiksēt tā brīža augstās cenas uz lielu šā gada ražas apjomu. Līdz ar to “Uzvaru-lauku” neiespaidoja graudu cenu kritums šā gada vasarā. Šobrīd graudu cenas jau ir pieaugušas, norāda uzņēmējs. A. Vējš uzteic arī šā gada labos laikapstākļus, neesot tik mitrs kā pagājušajā gadā, līdz ar to izdevies ietaupīt arī uz energoresursu cenām, gan kuļot, gan žāvējot ražu. Laiks esot labvēlīgs arī, lai ieliktu pamatu nākamajam gadam – laikus iesēt ziemājus un apart laukus.

 

Lielākie lauksaimniecības produktu ražotāji (pēc neto apgrozījuma 2012. gadā)

 

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Pēc neto apgrozījuma “Jēkabpils labība” atradās 2. vietā valstī 2012. gadā. Un ko tas deva? Pilnīgi neko, jo
    2014.gadā šim uzņēmumam ir izsludināta maksātnespēja. Mums visiem stāsta, ka liels uzņēmums, tas ir kaut kas labs un stabīls, bet mazs – tas ir kaut kas slikts un dzīvotnespējīgs. Tomēr reālā dzīve rāda ko citu: krīzes un citā nelabvēlīgās situācijas mazie izdzīvo, bet lielie izput. Arī šodien lielākie palīdzības prasītāji no valsts un ES ir tieši lielās piena fermas un lielie graudu audzētāji. Žēl, ka žurnālisti neanalizē
    šos procesus valstī, bet vienīgi peld pa straumei.

  2. Tiem, kas vaimanā aptaujās, presē un televīzijā, ka viss pie mums slikti un iet uz leju, derētu paskatīties uz šo Latvijas lauksaimniecības uzvaras gājiena bruņinieku rindu, kurā taču vēl nav visi veiksmīgie. Viņi nevaimanā un nesūkstās, bet organizē un strādā 16 un vairāk stundas, lai mēs visi būtu paēduši un iegūtu valūtu. Cik no viņiem un vēl citiem lauku sūruma censoņiem ir saņēmuši valsts apbalvojumus, salīdzinot ar kultūru un mākslu u.t.t. Sāciet taču uz paveikto skatīties arī no objektīvā, ne no ņaudētāju – polpulistu viedokļa!

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (5)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+