Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
31. jūlijs, 2014
Drukāt

Rekrutēšanas centra direktors: Latvijas armija draud palikt vēl mazāka (7)

Foto: LETAFoto: LETA

Aizsardzības ministrijas Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra vadītājs Druvis Kleins preses konferencē informē par kamuflāžas tērpu piešķiršanu skolēniem, kuri pagājušajā gadā piedalījās militārajā nometnē Krievijā.

Demogrāfijas problēmas, jauniešu vājā fiziskā attīstība un neizveidota efektīvāka rekrutēšanas un personāla atlases sistēma radīs risku, ka nelielās Latvijas bruņotie spēki kļūs vēl mazāki, intervijā atzīst Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra direktors Druvis Kleins.

Pēc viņa domām, lai nodrošinātu vajadzīgo karavīru skaitu, varētu būt jāatgriežas pie kāda no obligātā militārā dienesta modeļiem, jāsamazina uzņemšanas prasības un būtiski jāpaaugstina tā saucamā motivācijas pakete.
Patlaban notiek uzņemšana Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un tendence rāda, ka pieteikumu skaits ir par 30% līdz 40% mazāks, salīdzinot ar iepriekšējo reizi, norādīja Kleins.

2010.gada statistikas dati liecina, ka jau tuvākajā nākotnē Latvijā katru gadu būs tikai daži tūkstoši jauniešu, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, – tātad potenciālie rekrūši. Neviens patlaban nevarēs pateikt, cik no viņiem izvēlēsies armiju un cik no viņiem atbildīs augstajām militārā dienesta prasībām. Turklāt šajā statistikā nav iekļauta migrācija, mirstība, civilā sektora pieprasījums pēc darbaspēka un tamlīdzīgu faktoru ietekme.

Sabiedrības veselības rādītāji ar katru gadu turpina kristies, un jauniešiem fiziskās sagatavotības līmenis kļūst arvien zemāks. Ņemot vērā, ka veselības standarti dienestam armijā ir definēti krietni sen, Kleins domā, ka strauji tuvojamies brīdim, kad Latvijā vairs nebūs pietiekami daudz tik universāli attīstītu jauniešu, kādiem tiem jābūt atbilstoši prasībām, kas patlaban ir spēkā.

Faktiski bruņotie spēki jau no nākamā gada kopā ar citām valsts pārvaldes un drošības iestādēm sāk konkurēt ar civilo sektoru par tikai nedaudz vairāk nekā 10 000 pilngadību sasniegušiem jauniešiem un jaunietēm, kas teorētiski visā valstī ik gadu būs pieejami darba tirgū.

Kleina vadītā iestāde novērojusi, ka jau atlasi izturējušie un dienestam par derīgiem atzītie jaunieši pēc piedāvājuma saņemšanas stāties dienestā beigās tomēr armijai atsaka. Kleins to saista ar to, ka jauniešiem nav skaidrs, ko nozīmē dienests, kam tas vajadzīgs un kā tas ietekmēs paša jaunieša dzīvi. Tāpat rekrutēšanas un atlases sistēma dienestam armijā vēsturiski ir izveidojusies birokrātiski smaga, lēna un neelastīga.

Iespējams, lai nākotnē nodrošinātu vajadzīgo karavīru skaitu, būs jāatgriežas pie kāda no obligātā militārā dienesta modeļiem, piemēram, trīs mēnešu kursa. Iespējams, nāksies samazināt uzņemšanas prasības, mainīt darbā pieņemšanas nosacījumus un būtiski paaugstināt tā saucamo motivācijas paketi.

“Iespējams, būsim spiesti paaugstināt kopējā izdienas stāža ilgumu pirms pensionēšanās jau esošajam personālam vai pat atgriezties pie tik radikālām metodēm kā kriminālatbildības atjaunošana par neierašanos dienestā un līguma laušanu, citiem vārdiem – dezertēšanu. Efektīvākas rekrutēšanas un personāla atlases sistēmas izveidošanai nepieciešama nauda un politiski lēmumi. Pretējā gadījumā mēs 2018.gadā varam pamosties un konstatēt, ka patlaban aptuveni 5000 cilvēku lielā profesionālā armija mums ir sarukusi uz pusi, jo vairs nespējam piesaistīt nepieciešamo skaitu kandidātu. Turklāt vēl jāņem vērā dabiskā personāla mainība sistēmā,” uzsvēra Kleins.

Rekrutēšanas un Jaunsardzes centrs ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Jāsāk ar to ka jāatjauno čekistu novāktais senlatviešu zobens ar ozolzaru vainadziņu un vārdu ģenerālis uz ģenerāļa Jāņa Baloža kapakmens otros Meža kapos .

  2. Čammāšanās ap valsts aizsardzību: pilnīga neveiksme izveidot armiju 90-tajos, idiotiskais lēmums par ”profesionālu”armiju, un esam tur, kur esam pelnījuši būt. Nu nav letiņiem vēlmes uzturēt, aizstāvēt savu valsti. Tas mums par smagu.

  3. Kā sajāt karavīru veselību ar neadekvātu, zinātniski nepamatotu treniņu, atņemt sociālās garantijas, samazināt algu, tā okei … Kā neviens vairs nenāk, tā Kriminālatbildība…. OPPPĀAAA

  4. Manu mazdēlu armija izveidoja par ĪSTU VĪRIETI!!! Viņš kā par laimi bija pirmspēdējais obligātais iesaukums LATVIJAS armijā. Pretējā gadījumā būtu PAPILDINĀJIS jau esošo PĒPAKU, GĻĒVUĻU UN LEMPJU ARMIJU, kas klīst apkārt un uz kuru NEVAR paļauties nevienā jautājumā!!!

    • Bet toties Raivis Dzintars armijā nav dienējis un ir īsts vecis, un par viņu konservatīvi domājošie vēlēšanās balsos!

  5. BRUŅOTAJIEM SPĒKIEM NE AR VIENU CIVILO IESTĀDI NAV JĀKONKURĒ NE PAR VIENU JAUNIETI IESAUKUMA VECUMĀ!!! MURGS!!! KĀDS DARBA TIRGUS DIENESTAM BRUŅOTAJOS SPĒKOS???!!!!!! NESAPROTU!!! GALVENAIS JAUTĀJUMS VARĒTU BŪT ĻOTI SLIKTAIS VESELĪBAS STĀVOKLIS JAUNIEŠIEM UN VĀJĀ FIZISKĀ SAGATAVOTĪBA!!!

  6. AIZSARDZĪBAS ministrija visu laiku ir gulējusi pašapmierinātībā un ieinteresētie cilvēki runājuši un izteikuši savas domas tukšam gaisam!!! Viņiem pie kājas, ka no bruņotajiem spēkiem GĀJA un IET projām augsti kvalifcēti kadru virsnieki, ka tik mazai valstij kā Latvija NEVAR būt runas, ka NEVAJAG OBLIGĀTO DIENESTU!?? NESAPROTU, ko tagad var fantazēt par SAPROTAMIEM JAUTĀJUMIEM??? STRĀDĀJIET UN MAZĀK RUNĀJIET!!! Ar RADIKĀLĀM metodēm varat vērsties pret tiem GUDRINIEKIEM, kuri radīja šobrīdējo realitāti, jo viņi tepat vien staigā un vēl joprojām gudri runā… Ar RADIKĀLĀM metodēm nedabūsiet atpakaļ aizgājušos virsniekus, ja ar VIEGLU ROKU viņus palaidāt un varbūt vēl izņirdzāt?! Te ir vēl viens piemērs dzīvošanai ŠAI DIENAI, NEDOMĀJOT par nākotni vismaz 10 gadus uz priekšu kaut vai lielos vilcienos????????? Visās ministrijās un resoros VALDA ANARHIJA!!!

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (5)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+