Latvijā
Izglītība

Rektors ar politisko jumtu 16


Arvīds Barševskis stāsta, ka reformas gaidāmas arī pašā Daugavpils Universitātē: tikšot apvienotas fakultātes un zinātniskie institūti, izveidojot divus akadēmiskos centrus.
Arvīds Barševskis stāsta, ka reformas gaidāmas arī pašā Daugavpils Universitātē: tikšot apvienotas fakultātes un zinātniskie institūti, izveidojot divus akadēmiskos centrus.
Foto – Sintija Zandersone/LETA

“Nav runa tikai par nosaukuma maiņu. Gaidāmas arī plašas strukturālas iekšējās reformas,” saka Daugavpils Universitātes (DU) rektors Arvīds Barševskis, skaidrojot, kāpēc DU vajadzētu kļūt par Austrumlatvijas Universitāti. Zīmīgi gan, ka pārmaiņas varētu tikt uzskatītas par augstskolas reorganizāciju, kas ļautu pašam A. Barševskim saglabāt rektora amatu trešo termiņu pēc kārtas, ko citādi viņš nevar darīt. Patiesībā rektora pilnvaras A. Barševskim beidzās jau šā gada septembrī un jaunas rektora vēlēšanas saskaņā ar Augstskolu likumu DU bija jārīko jau mēnesi pirms pilnvaru beigām. Taču DU senāts maijā nolēmis A. Barševska pilnvaras pagarināt līdz brīdim, kad tiks pabeigtas reformas. Konkrēts termiņš šajā lēmumā nav minēts. Izglītības un zinātnes ministrija nav apstrīdējusi rektora pilnvaru pagarināšanu, kaut Augstskolu likums senātam neļauj pieņemt šādus lēmumus.

To, ka jāmaina nosaukums, septembra beigās nolēma Daugavpils Universitātes satversmes sapulce. No 94 klātesošajiem satversmes sapulces locekļiem 79 nobalsoja par nosaukuma maiņu. A. Barševskis teic, ka to iecerēts mainīt, lai uzsvērtu, ka augstskola nav tikai Daugavpilij, ka tā ir plašāka – reģionāla.

Atbildot tiem, kurus uztrauc, ka nosaukumā netiks minēts Latgales vārds, rektors norāda: universitāte nav tikai Latgalei, tā ir arī Sēlijai. Piemēram, DU iesaistījusies Sēlijas kongresa organizēšanā. Režisors Viesturs Kairišs, kurš žurnālā “Ir” publicējis sašutuma pilnu viedokli par DU pārdēvēšanas plāniem, par šo pamatojumu jau ironizējis: “Sekojot šai loģikai, vai Liepājas un Ventspils augstskolas vajadzētu pārsaukt par Rietumlatvijas? Vai Rīgas Tehniskā universitāte ir domāta tikai rīdziniekiem?” Jāpiebilst, ka arī citur pasaulē universitāšu nosaukumā ir pilsētu vārdi.

Tikmēr rektors turpina pamatot nosaukuma maiņu ar citiem īpatnējiem argumentiem: “Kad BBC uztaisīja to filmu, kurā Daugavpilī it kā ienāca zaļie cilvēciņi, pa pieskari aizgāja viss, ko bijām ieguldījuši augstskolas popularizēšanā. Kurš vecāks laidīs savu bērnu studēt uz pilsētu, kur var ienākt zaļie cilvēciņi? Tāpēc arī vajadzīgs rebrendings.”

Universitātes iekšienē spriests par dažādiem nosaukumu variantiem. Piemēram, pavīdējusi doma par Rotko Universitāti. Taču, tā kā māksla ir tikai viens no augstskolas darbības virzieniem, šī doma atmesta.

A. Barševskis noliedz, ka nosaukuma maiņa vajadzīga, lai viņš varētu atkal kandidēt uz rektora amatu. Tā esot tikai sakritība, ka par nosaukuma maiņu lemts tagad. Turklāt A. Barševskis norāda, ka “pats uz rektora amatu nemaz negrasos virzīties”. Ja virzīs kāds cits, tad domāšot, vai piekrist. Katrā ziņā viņš pirmkārt esot zinātnieks, kurš joprojām aizrāvies ar vaboļu pētniecību. Darba A. Barševskim netrūkšot arī tad, ja rektora krēslā vairs netiks. Mīlestība uz zinātni un vabolēm gan viņam neliedza vēl šovasar startēt Daugavpils domes vēlēšanās, kur A. Barševskis bija valdošās Zaļo un zemnieku savienības mēra amata kandidāts, taču ievēlēts domē netika.

 

Amatu saglabāt ļautu reorganizācija

A. Barševskis rektora amatā aizvadījis divus termiņus pēc kārtas, katru pa pieciem gadiem. Saskaņā ar Augstskolu likumu trešo reizi pēc kārtas viņš nedrīkst kandidēt. Tikai augstskolas nosaukuma maiņa gan nepaver iespēju kandidēt atkal. Saglabāt rektora amatu būs iespējams tad, ja tiks uzskatīts, ka universitāte tiek reorganizēta. A. Barševskis uzskata, ka reorganizācija notiek: DU pievienots Latvijas Hidroloģijas institūts, kā arī Daugavpils Medicīnas koledža. DU grasās piedāvāt apvienošanos vēl kādām institūcijām. Daugavpilī gan viss, ko varēja pievienot DU, jau ir pievienots. A. Barševskis nenosauc nākamos potenciālos apvienošanās “upurus”, taču augstākās izglītības “virtuves” pārzinātāji min, ka DU varētu gribēt apvienoties ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Malnavas un Jēkabpils koledžām.

A. Barševskis stāsta, ka reformas gaidāmas arī pašas universitātes iekšienē: tikšot apvienotas tās fakultātes un zinātniskie institūti, izveidojot divus akadēmiskos centrus. Amatus zaudēšot daļa vidējā līmeņa vadītāju. Toties ietaupījums ik gadu būšot 700 – 800 tūkstoši eiro, turklāt universitātes iekšienē samazināsies birokrātija. Taču šādas reformas nav nekas patīkams. Tāpēc A. Barševskis pieļauj: pat, ja juridiski viņš drīkstēs atkal kandidēt, “reāli var sanākt tā, ka pēc reformām mani neviens rektora amatā negribēs redzēt”.

 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Bez politiska atbalsta neiztikt

Bez politiska atbalsta nevarēs notikt ne DU pārdēvēšana, ne reformu nosaukšana par reorganizāciju. Ja tiek mainīts tikai nosaukums, jāgroza DU satversme un to var darīt tikai Saeima. Savukārt, ja notiek reorganizācija, lēmumu pieņem valdība.

Aizkulisēs runā, ka tieši A. Barševska politiskā piesaiste premjera partijai – ZZS – palīdzēšot caur varas gaiteņiem izdabūt shēmu par DU “rebrendingu” un reorganizāciju. Izglītības un zinātnes ministriju gan vada “Vienotības” pārstāvis Kārlis Šadurskis. Taču viņa atbalstu A. Barševska plāniem ZZS varētu iegūt, piesolot izglītības ministram atbalstīt kādas reformas izglītības nozarē. Turklāt augstākajā izglītībā arī ir nepieciešamas reformas un resursu konsolidācija, ko A. Barševskis, izskatās, gatavs veikt. Tāds rektors K. Šadurskim varētu būt noderīgs, tāpēc politiskā tirgošanās starp ZZS un “Vienotību” pat varētu izpalikt. Par to, ka IZM nevēlas konfrontāciju, savā ziņā liecina arī tas, ka ministrija nav apstrīdējusi rektora pilnvaru pagarināšanu, kaut Augstskolu likums senātam neļauj pieņemt šādus lēmumus.

Ar pašu K. Šadurski man sazināties neizdevās, jo viņš pagājušajā nedēļā bija atvaļinājumā. Taču viņa padomnieks Mārtiņš Langrāts lika noprast, ka augstskolas ir autonomas, tāpēc tām esot tiesības gan mainīt nosaukumus, gan reorganizēties. Te gan jāpiebilst, ka citām augstskolām arī pēdējos gados ir pievienotas koledžas un institūti, tāpat ir notikušas dažādas iekšējas reformas, taču nevienā no šiem gadījumiem valdība nav pieņēmusi lēmumu par augstskolas reorganizāciju. Augstākās izglītības jomas eksperti norāda, ka arī citi rektori nelabprāt atstāj savus amatus, kad vairs nedrīkst kandidēt, taču viņiem neienāk prātā mainīt augstskolas nosaukumu vai to reorganizēt, lai saglabātu krēslu. Taču publiski komentēt Daugavpilī notiekošo gan šie eksperti negribēja.

DU pagaidām IZM nav iesniegusi ne lēmumu par satversmes grozījumu, ne arī lūgusi tai gatavot valdības lēmumprojektu par universitātes reorganizāciju. IZM pārstāve Inese Baltiņa, vaicāta par situāciju DU, skaidroja, ka lēmums par nosaukuma maiņu ir DU satversmes sapulces ziņā un IZM virzīs lēmumprojektu, kad saņems attiecīgos dokumentus no augstskolas. Par reorganizāciju un rektora iespējām saglabāt krēslu viņa neizteicās.

LA.lv