Rektoru padome atkārtoti aicina Ķīli atkāpties no amata 0
Latvijas Rektoru padome uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktais alternatīvais augstskolu studiju programmu izvērtējums ir prettiesisks un manipulatīvs un var nodarīt grūti novēršamu kaitējumu augstākās izglītības institūciju reputācijai, tāpēc izglītības ministram Robertam Ķīlim vajadzētu atkāpties no amata.
“Aicinām ministru Robertu Ķīli uzņemties politisko atbildību un, demonstrējot politiķa cienīgu rīcību, paziņot par atkāpšanos no izglītības un zinātnes ministra amata,” teikts padomes izplatītajā paziņojumā.
Gadījumā, ja Ķīlim pietrūks politiskās drosmes uzņemties atbildību un atkāpties, Rektoru padome pieprasa, lai Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) izmanto 11.Saeimā pārstāvēto un Ministru kabinetu veidojošo politisko partiju un neatkarīgo deputātu Sadarbības līgumā noteiktās ministru prezidenta tiesības pieprasīt izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa demisiju.
Tiek minēts, ka Ķīļa darbība ir haotiska, viņam trūkst reformu plāna, kā arī viņš nevēloties veidot dialogu ar augstskolām un studējošajiem. Viņa darbība ministra amatā nespējot nodrošināt kvalitatīvi plānotu un vadītu reformu procesu, tāpat ir padarīta par neiespējamu augstskolu sadarbība ar ministru.
Paziņojumā tiek norādīts, ka IZM ir izstrādājusi un virzījusi izskatīšanai Koalīcijas padomē virkni grozījumu normatīvajos aktos, par kuriem augstskolas nav informētas, tostarp grozījumi, lai mazinātu latviešu valodas lietojumu Latvijā.
Rektori sašutuši arī par ministra retoriku publiskajā telpā un rektoru noniecināšanu sarunās. Šeit tiek minēts gadījums, kad Ķīlis sacījis, ka studiju kvalitāte Latvijas augstskolās esot zema, tādēļ iesaka iet mācīties profesionāli tehniskajās skolās.
Kā vēl vienu no neapmierinātības iemesliem Rektoru padome norāda to, ka IZM turpina uzturēt nepiekāpīgo un neelastīgo nostāju Akreditācijas noteikumu izstrādes gaitā un, neskatoties uz augstskolu iebildumiem, IZM uzturēja prasību par dārgu ārējās kvalitātes novērtēšanas procedūru, kas lika IZM nākamā gada budžetā pieprasīt vairākus simtus tūkstošus latu ārvalsts akreditācijas institūcijas pakalpojumu apmaksai. Šāda pat nostāja esot saistībā ar studiju programmu licencēšanu.
Ķīlim tiek pārmests arī tas, ka savas darbības laikā aizvien nav spējis izstrādāt un piedāvāt skaidru reformu plānu. Rektoru padomei satraukumu rada IZM rīcībnespēja, tostarp saistībā arī ar valsts sekretāra ilgstošu neesamību un arī citu vadītāju trūkumu ierēdņu vidū. “To spilgti parāda “alternatīvā vērtējuma” izraisītais skandāls. Citās valstīs ministrs būtu bijis spiests atkāpties, ja viņa ierēdņiem būtu ienācis prātā pārvērtēt starptautisko ekspertu vērtējumu. Ministra aktivitātēm publiskajā telpā ir maz sakara ar kārtējo darbu izpildi ministrijā,” uzsvērts paziņojumā.
Rektoru padome akcentē, ka augstākās izglītības jomā IZM ir jāveic trīs “vienkāršas” lietas – jāizbeidz ilgstošā arogance pret 2011.gada vasarā pieņemtajiem Augstskolu likuma grozījumiem un jāuzsāk tos iedzīvināt, jāizpilda 2010.gadā pieņemtais Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam, kā arī jāpārskata augstprātīgā attieksme pret nozares profesionāļiem un nekavējoties jāuzsāk sadarbība jauna reformu plāna izstrādē. Rektori gan uzskata, ka ministrija iepriekšminētajām lietām nav gatava.
IZM izvērtējums ir saņēmis plašu kritiku, un jau vairākas augstskolas izteikušas neuzticību Ķīlim. Līdz šim zināms, ka ministra demisiju pieprasījušas Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitātes studenti, Daugavpils Universitāte un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA). Demisiju pieprasījusi arī Latvijas Studentu apvienība.
7.novembrī IZM publiskoja alternatīvo studiju programmu izvērtējumu. Pabeidzot vērtēt augstskolu programmu kvalitāti un salīdzinot šo vērtējumu ar Augstākās izglītības padomes (AIP) veikumu, ministrija secināja, ka 581 jeb 69,5% studiju programmu var turpināt finansēt no valsts budžeta, bet 93 studiju programmās nepieciešams veikt papildu analīzi. IZM piedāvā nepiešķirt valsts finansējumu 19,4% jeb 162 augstākās izglītības studiju programmām, kurām trūkst kvalitātes. Tieši vēlme izvērtēt finansējuma sadalījumu bija viens no motīviem, kāpēc tika pārvērtēts AIP vērtējums.
IZM, striktāk pārvērtējot AIP ekspertu sniegto vērtējumu par augstskolu studiju programmu kvalitāti, par nekvalitatīvām jeb programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska, atzinusi 183 jeb 22% studiju programmu. AIP studiju programmu sadalījumā pa grupām par nekvalitatīvām tika atzītas vien 55 studiju programmas. Ministrija, izvērtējot 836 studiju programmas, par kvalitatīvām atzinusi 46% no kopējā programmu skaita jeb 389 studiju programmas, bet par tādām, kurās ir vērojamas problēmas un nepieciešami uzlabojumi, atzītas 264 jeb 32% studiju programmu.
AIP sadalījumā kvalitatīvākajā grupā tika iekļautas 589 studiju programmas, otrajā – 210 programmas, kurām nepieciešami uzlabojumi, bet trešajā grupā kā nekvalitatīvas tika novērtētas 55 studiju programmas. IZM vērtējumā studiju programmu vērtējums salīdzinājumā ar AIP vērtējumu paaugstinājies tikai 43 gadījumos, bet samazinājies 334 gadījumos. 459 gadījumos tas ir palicis nemainīgs.
