×
Mobilā versija
Brīdinājums +18.0°C
Zenta, Dzelde, Zelda
Otrdiena, 14. augusts, 2018
27. janvāris, 2018
Drukāt

Vai Rektoru padomi var vadīt tikai rektors? (5)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis, tikko ievēlēts Rektoru padomes priekšssēdētāja amatā, bet jau gatavs drīzumā to pamest.

Daugavpils Universitātes (DU) aizejošais rektors Arvīds Barševskis pagājušajā nedēļā atkārtoti ievēlēts par Rektoru padomes priekšsēdētāju. Pagaidām nav skaidrs, vai šo amatu viņš saglabās arī tad, kad vairs nevadīs DU.

Kā “Latvijas Avīze” jau rakstīja, DU aizkavējusies rektora maiņa. Kaut gan rektora A. Barševska pilnvarām vajadzēja beigties pērnvasar, DU Senāts tās pagarināja līdz brīdim, kad DU tiks reorganizēta. Tagad reorganizācija atlikta, taču A. Barševskis paliek amatā, kamēr tiks ievēlēts jauns rektors, kura vēlēšanas plānotas 13. februārī.

Kā stāsta pats A. Barševskis, piektdien viņš Rektoru padomes sēdē esot ieradies, būdams pārliecināts, ka viņa valdīšana beigusies arī padomē, jo Rektoru padome jāvada rektoram. Teicis atvadu un pateicības vārdus kolēģiem, taču citi rektori pauduši pārliecību, ka A. Barševskim jāturpina vadīt Rektoru padomi, un Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis oficiāli izvirzīja viņa kandidatūru Rektoru padomes priekšsēdētāja vēlēšanās. Tajās gan startēja vēl viena kandidāte – Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela. Taču par viņu slēgtā balsojumā nobalsoja tikai seši no aptuveni 20 klātesošajiem rektoriem vai viņu pārstāvjiem. Pats A. Barševskis arī balsojis par R. Muktupāvelu. Tomēr, tā kā lielākā daļa kolēģu balsoja par daugavpilieti, viņš nolēmis turpināt pildīt priekšsēdētāja pienākumus. A. Barševskis gan pieļauj, ka “tas nebūs ilgtermiņā”. Proti, kad viņš vairs nepildīs rektora pienākumus, Rektoru padomei tomēr varētu nākties meklēt jaunu vadītāju.

Tādā gadījumā gan nav skaidrs, kāda jēga vispār ir piektdien notikušajām vēlēšanām. Ja Rektoru padomi var vadīt tikai pilntiesīgs rektors, jau drīzumā vajadzētu rīkot jaunas priekšsēdētāja vēlēšanas.

Augstskolu likums paredz, ka Rektoru padomē darbojas visu akreditēto augstskolu rektori. Savukārt nolikumā par Rektoru padomes darbību teikts, ka padomes priekšsēdētāju ievēl augstskolu rektori no sava vidus. Tātad ievēlēt A. Barševski varēja, bet kas notiks tālāk? Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa norāda, ka normatīvie akti interpretācijas iespējas nepieļauj. “Ja likums paredz, ka Rektoru padomē ir tikai rektori, tad skaidrs, ka arī vadīt padomi var tikai rektors,” teic A. Kiopa, kura uzskata, ka padome ir gana solīda organizācija, lai to ņemtu vērā un rīkotu jaunas vēlēšanas, kad A. Barševskis būs beidzis vadīt DU.

Savukārt A. Barševskis uzskata: lēmums par to, vai viņš varēs vadīt padomi, kad vairs nebūs DU rektors, jāpieņem pašai padomei.

No sarunām ar citu augstskolu rektoriem var secināt, ka viņi neiebilstu, ja A. Barševskis turpinātu vadīt padomi arī pēc pilnvaru termiņa beigām augstskolā. Tas tāpēc, ka rektorus apmierina, kā A. Barševskis vadījis padomi līdz šim. Viņš esot kompromisa figūra, turklāt nāk no reģioniem. Kad vajagot, daugavpilietis esot asāks, bet citās situācijas mākot būt diplomātisks. Pēdējos gados augstākās izglītības prestižs audzis, tas esot arī A. Barševska nopelns.

Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks atgādināja, ka reiz precedents jau bijis: arī kādreizējais Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Vētra ievēlēts Rektoru padomes priekšsēdētāja amatā tad, kad nav bijis pilntiesīgs rektors. Pats J. Vētra šo situāciju atceras citādi: viņš sācis vadīt Rektoru padomi tad, kad bijis ievēlēts uz otro termiņu kā RSU rektors, taču valdība viņu vēl nebija apstiprinājusi. Tikmēr A. Barševska gadījumā ir skaidrs, ka viņš vairs nebūs rektors. J. Vētra gan piebilst: daļā valstu Rektoru padomi vada bijušie augstskolu rektori, taču tādos gadījumos padomei ir plašākas pilnvaras un tās vadīšana ir pilna laika darbs.

Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš arī norāda, ka lielas konkurences uz priekšsēdētāja amatu nav bijis, jo Rektoru padomes vadīšana aizņem daudz laika. “Man kuluāru sarunās vaicāja, vai negribu kandidēt. Atteicos, jo man pietiek darba augstskolā,” viņš stāsta. G. Krūmiņš piebilst: augstākās izglītības prestižam strīdi par kādu amatu nenāktu par labu. Iespējams, tas ir vēl viens no iemesliem, kāpēc pret neskaidro situāciju neskan skaļi iebildumi.

Atbilde uz docentiņš komentāru

Atcelt atbildi

Komentāri (5)

  1. Daugavpils Universitāte Barševska dēļ jau ir kļuvusi par izsmieklu Latvijas akadēmiskajā pasaulē. Turas pie amata trakāk kā Putins ar Medveģevu. Tagad arī rektoru padome ir gatava kļūt par izsmieklu. Kur ejat, Latvijas akadēmiķi? Uz Latvijas nākotni vai uz labierīcībām?

  2. Jā, un kāpec ne šofera dēls vai 1. kursa students (vēlams sekmīgs).

  3. Savulaik to sauca par rektoru klubiņu, jo šādai institūcijai nav praktiskas nozīmes.

  4. Ja paskatās uz citām institūcijām, tad droši var vadīt rektoru padomi un kļūt par tās locekļiem vajadzīgie cilvēki. Tas ir tas pats kā ar deputātu koalīcijas padomi, kuras lēmumi ir saistoši visiem koalīcijas deputātiem, bet lēmumus izstrādā un pieņem vajadzīgie, uzpirktie cilvēki, kas nav guvuši vēlētāju uzticību.

  5. Barševskis de jure jau nav rektors, bet manipulāciju rezultātā ir kļuvis par rektora p.i. Rodas jautājumi: 1. Vai Senāts drīkst pagarināt rektora pilnvaras, jo pēc būtības tam ir jāorganizē savlaicīgi rektora vēlēšanas, 2. Vai pēc tā visa IZM nevajadzēja iecelt citu rektora p.i. izpildītāju, bet DU Senātu atlaist. Vismaz Latvijā šķiet, ka līdzīga rakstura precedenti ir bijuši…

Draugiem Facebook Twitter Google+