Mobilā versija
+5.2°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. februāris, 2012
Drukāt

Rektorus uztrauc pārmaiņas ministrijā


kilis3

Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa 13. janvārī izdotais rīkojums par viņa vadītās ministrijas reorganizāciju ir tikai ministra piedāvājums; kā tieši reorganizēs Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), to lems, ņemot vērā ministrijas darbinieku viedokli. Tā, tiekoties ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, skaidroja pats R. Ķīlis. 


Patlaban ziņojumu par iespējamo ministrijas reorganizāciju gatavo ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics, kuram gatavais dokuments ministram jāiesniedz rīt. Līdz ar M. Gruškevicu darba grupā, kas spriež par IZM reorganizāciju, darbojas vēl deviņi IZM lielākoties augsta ranga darbinieki. Tikai divi darba grupas locekļi pārstāv ministra biroju – biroja vadītāja Nellija Titova un R. Ķīļa juridiskā padomniece Ilze Muižniece. Darba grupai jāizvērtē arī katra ministrijas darbinieka nepieciešamība, kā arī jānosaka, cik un kādiem darbiniekiem būtu jāpaliek ministrijā pēc reorganizācijas.

R. Ķīlis ieteicis savu IZM struktūrshēmu, kas arī darba grupai jāapspriež. Būtiskākā atšķirība no pašreizējās kārtības ir iecere apvienot Sporta un jaunatnes lietu departamentu, kā arī sadalīt Vispārējās izglītības un Profesionālās izglītības departamentu, kam tiks pievienota arī mūžizglītība. Tāpat iecerēts mainīt valsts sekretāru vietnieku funkcijas. Patlaban viens vietnieks atbild par augstāko izglītību un zinātni, bet otrs par vispārējo un profesionālo izglītību. R. Ķīlis iesaka visus izglītības līmeņus un zinātni pakļaut vienam vietniekam, bet otram atstāt pārsvarā administratīvās un finanšu lietas.

Gan deputātus, gan augstskolu pārstāvjus satraucis R. Ķīļa piedāvājums apvienot arī Augstākās izglītības un Zinātnes departamentus. Rektoru padomes priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis nosūtījis vēstuli Saeimas komisijai, kurā izsaka bažas: ja augstskolām turpmāk nebūs sava departamenta, bet tikai nodaļa, varot neizdoties ieviest dzīvē nesen pieņemtos Augstskolu likuma grozījumus.

 

“Kā vājinot augstākās izglītības pozīcijas ministrijā, būs iespējams izpildīt ES 2020 stratēģiju, kas paredz, ka 2020. gadā vismaz 40 procentiem jaunākās paaudzes iedzīvotāju jābūt augstākajai izglītībai?” jautā A. Barševskis.

 

Par Eiropu atgādināja arī Saeimas deputāts, Ventspils Augstskolas profesors Jānis Vucāns, kurš norādīja, ka Eiropas Komisijā zinātnei un augstākajai izglītībai ir atsevišķi departamenti. Vai reorganizācija ministrijā neapgrūtinās ar tiem sadarbību?

R. Ķīlis atbildēja, ka, pieņemot gala lēmumu, viņš ņems vērā visus argumentus. No viņa teiktā varēja noprast, ka par šīm jomām atbildīgajiem vajadzīgs augstāks kompetences līmenis nekā attiecīgajiem ministrijas darbiniekiem ir pašlaik.

“Rektoru padomi nesatrauc reorganizācija kā tāda,” sacīja Rektoru padomes juriskonsults Jānis Bernāts. “Taču vai, ņemot vērā iecerētās reformas augstākajā izglītībā, tagad ir īstais laiks to veikt?” Ministrs uz to atbildēja ar pretjautājumu: “Bet vai pašlaik ministrijas pārvaldība ir optimāla?” J. Bernats atbildēja, ka ne, taču arī R. Ķīļa piedāvājums neesot optimāls.

Ministrs stāstīja, ka vērtēts tiks arī IZM padotībā strādājošo iestāžu darbs un tām tiks doti jauni uzdevumi. Piemēram, Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvjiem ministrs uzdevis mēneša laikā izstrādāt priekšlikumus, kā palīdzēt skolām izveidot kvalitātes vadības sistēmu. Tas darīts tāpēc, lai dienests ne tikai kontrolētu skolas, bet palīdzētu tām strādāt.

Kaut arī deputāti vienojās, ka laika trūkuma dēļ šoreiz nerunās par iespējamām reformām vispārējā izglītībā, R. Ķīlis minēja, ka turpināsies diskusija par mācību gada pagarināšanu. Nākamais mācību gads netikšot aiztikts, bet 2013./2014. mācību gads gan varētu būt garāks.

Būtisks jaunums, ko vēl deputātiem darīja zināmu R. Ķīlis, ir iecere izstrādāt plānu, kā palielināt pedagogu algas. Varētu tikt ieviesta kāda īpaša skolotāju motivācijas sistēma.

Lai gan gada nogalē Kultūras ministrija (KM) pavēstīja, ka tā uzņemsies integrācijas politiku un IZM atstās tikai rūpes par latviešu valodas apguvi, R. Ķīlis deputātiem sacīja, ka tieši IZM drīzumā piedāvāšot integrācijas politikas virzienus un uzdevumus, kas gan vēl tikšot apspriesti ar kolēģiem KM.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+