Kultūra
Māksla

Rembranta “Naktssardzi” restaurēs visas pasaules acu priekšā 0


Amsterdamas Rijsmuseum direktors Tako Dibitss pie Rembranta gleznas “Naktssardze” (1642).
Amsterdamas Rijsmuseum direktors Tako Dibitss pie Rembranta gleznas “Naktssardze” (1642).
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Rembranta slavenā glezna “Naktssardze” tiks restaurēta, un šo procesu varēs vērot ikviens interesents gan Amsterdamas Rijksmuseum, gan arī tiešsaistē, paziņojis muzeja direktors Tako Dibitss.

Restaurācija, kas sāksies 2019. gada jūlijā, būs lēna un sarežģīta, tā ilgs vairākus gadus un maksās miljoniem eiro, atzina direktors. Taču ikviens, kurš vēlas, varēs šo procesu vērot no jebkuras vietas pasaulē.

Šāds lēmums pieņemts, jo īpaši “Naktssardzei” veidoto muzeja zāli gada laikā apciemo vairāk nekā divi miljoni cilvēku. Pēdējos gados direktors un muzeja līdzstrādnieki novēroja, ka 1642. gadā tapušās gleznas stāvoklis pasliktinās.

Pēdējo reizi glezna restaurēta 1975. gadā, kad to ar nazi sabojāja kāds holandiešu skolotājs. Tagad restaurētajās vietās novērota krāsas maiņa – glezna kļuvusi bālgana, kas neļauj novērtēt to visā krāšņumā.

Patlaban pēc franču arhitekta Žana Mišela Vilmota projekta tiek būvēts septiņus kvadrātmetrus plašs īpaši dzidrināta stikla “būris”, kurā darbosies restauratori.

Vispirms eksperti milimetru pa milimetram izpētīs gleznu ar skenera palīdzību – šis process prasīs aptuveni 70 dienas. Tad, izmantojot skenera datus, augstas izšķirtspējas fotogrāfijas un datoranalīzi, taps detalizēts gleznas zīmējums. Tikai tad restauratoru komanda izstrādās restaurācijas plānu.

“Šī mākslas mīļotājiem ir vienreizēja iespēja,” norādīja Dibitss, “arī tādēļ, ka mūsdienu materiāli ir tik labāki nekā agrāk, ka nākamā restaurācija varētu būt nepieciešama tikai pēc vairākām paaudzēm.”

Dibitss, kuram šobrīd ir 50 gadu, atceras, ka pats savām acīm septiņu gadu vecumā redzējis mirkļus no iepriekšējās restaurācijas, taču “toreiz, restauratoriem strādājot, glezna bija paslēpta aiz aizkariem”. Tieši šī pieredze viņam rosinājusi ideju šoreiz procesu atklāt skatītāju acīm.

Priekšplānā redzama gleznas virsma mikroskopa palielinājumā.

LA.lv
LA
LA.lv
Kultūra
Filmas “Dvēseļu putenis” aizkadrā: strēlnieku grims un kostīmi
1 diena
JD
JŪLIJA DIBOVSKA
Kultūra
Dzejnieču dinastija: Andas un Elīnas Līces dzeja Latvijai
1 diena
JD
JŪLIJA DIBOVSKA
Kultūra
“Es klausos cilvēku stāstos.” Lauras Vinogradovas dzeja
2 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

RO
Regīna Olševska
Latvijā
Dāvana Latvijai – 1000 kilometri. Māris Baltais sāka skriet, aizejot pensijā 1
3 stundas
"V
"Mājas Viesis"
Latvijā
Imants Lancmanis: Guvis piepildījumu karjerā un ģimenē, cilvēks var sākt domāt par valsti 2
5 stundas
IP
Ilze Pētersone
Latvijā
Latvijas vēsture pirms valsts dibināšanas 18 jautājumi un atbildes
1 diena
LE
LETA
Latvijā
Politiķi faktiski vienojušies par Saeimas komisiju vadību
56 minūtes
AT
Andris Tiļļa
Latvijā
Ģimenē klusēšana nav zelts! Atziņas no pāriem, kas gredzenus mijuši 18. novembrī
4 stundas