Remontējot jāsavieno dažādu materiālu vadi? Padomi, kā to izdarīt visnekaitīgāk 0
Bieži vien, remontējot dzīvokli, nākas savienot elektroinstalācijas vadus, kas izgatavoti no dažādiem materiāliem.
Padomju laikā būvētajās ēkās ekonomijas nolūkos izmantoja alumīnija vadus. Šis metāls, protams, labi vada elektrību, taču tam ir vairāki būtiski trūkumi:
• tas ir ļoti mīksts un, izmantojot skrūvējamos savienojumus, deformējas, lūst. Arī salodēt šos vadus ir sarežģīti;
• alumīnija vadi ir mīksti, kamēr ir svaigi. Metālā plūstot elektriskajai strāvai, notiek elektroķīmiski procesi, un metāla struktūra mainās, vadi kļūst trausli. Parasti tas notiek pēc 15–20 gadu ekspluatācijas;
• uzskats, ka alumīnijs slikti padodas korozijai, ir pareizs, ja nav iesaistīta elektrība un elektroķīmiskie procesi. Pat no ārpuses vesels vads patiesībā var būt korodējies un izraisīt ķēdes pārrāvumu un dzirksteļošanu pat pie nelielām slodzēm.
Ja dzīvoklī ir alumīnija vadi, tie noteikti jānomaina pret vara vadiem, lai arī tie ir mazliet dārgāki. Šis metāls elektrību vada labāk nekā alumīnijs un ir gana plastisks, turklāt laika gaitā nemaina savas īpašības.
Tomēr, ja nav iespējas pilnībā nomainīt alumīnija vadus, nekas cits neatliks kā tos droši mēģināt savienot ar vara vadiem.
Visvienkāršākais vadu savienošanas paņēmiens ir to savērpšana, bet – visnedrošākais savienošanas veids. Katram metālam ir atšķirīgas izplešanās īpašības, gaisa temperatūrai paaugstinoties un pazeminoties. Īpaši tas attiecas uz alumīnija un vara vadiem. Lai cik stingri vadi būtu savērpti, tie pamazām izkustēsies. Gaisa mitruma ietekmē sākas elektroķīmiski oksidēšanās procesi, savienojuma vietā palielinās elektriskā pretestība, un vadu silšana ir neizbēgama. Protams, tas nenotiks vienā vai pat divos gados, tomēr ilgtermiņā tas ir riskants vadu savienošanas paņēmiens.
Ja nu tomēr izvēlēts šis vadu savienošanas paņēmiens, jāatceras, ka vadi jāapvij viens otram, nevis tikai viens vads jāaptin otram – taisnam vadam.
Savērpjot vadus, savienojuma vietu vislabāk salodēt. Šī metode, savienojot alumīnija un vara vadus, ir visai sarežģīta, jo alumīnija vadu klāj plāna amalgamas kārtiņa. Lai vadus salodētu, uz rūpīgi notīrīta alumīnija elektroķīmiski jāuzklāj plāna vara kārtiņa. To var izdarīt, noslīpējot metālu, uzpilinot pilienu piesātināta vara sulfāta šķīduma. Pie 9 voltu baterijas negatīvā pola pievieno alumīnija vadu, pie pozitīvā – vara stiepli un noslēdz elektrisko ķēdi. Pēc kāda laika uz alumīnija izveidojas vara kārtiņa, un vadus iespējams salodēt.
Kad vadi savērpti un salodēti, tos rūpīgi hermetizē ar ūdensizturīgu laku un dielektrisku izolāciju.
Vadus savērpjot, jāņem vērā to diametrs. Ja vada diametrs nepārsniedz vienu milimetru, nepieciešami vismaz pieci vijumi, ja vads ir resnāks, pietiks ar trim vijumiem.
Drošu un tajā pašā laikā izjaucamu savienojumu viegli izveidot, izmantojot skrūvi, uzgriezni un paplāksnes. Turklāt šādā veidā var sastiprināt ļoti daudzus vadus. Ierobežojošs ir tikai skrūves garums. Veidojot savienojumu, jāņem vērā vien tas, lai dažādu materiālu vadi savā starpā nesaskartos. To nodrošina ar paplāksnēm.
Lai izveidotu savienojumu, vispirms jānotīra vada izolācija posmā, kas četras reizes garāks par skrūves diametru. Ja vada dzīslas ir oksidējušās, tās jānotīra līdz spīdumam un jāveido cilpiņas. Vienu pēc otras tās uzver uz skrūves, vadus atdalot ar paplāksnēm, starp pēdējo paplāksni un uzgriezni ievieto atsperpaplāksni un konstrukciju savelk, līdz šī paplāksne iztaisnojas.
Dažādu materiālu vadus viegli savienot, izmantojot skrūvējamus klemmju savienojumus. Savienojumus var ātri izveidot, jo nav jāveido cilpiņas. Turklāt klemmes izgatavotas tā, lai vadi bez izolācijas nesaskartos. Parasti pietiek, ja izolāciju notīra 5 mm no vada gala. Vadu ieliek tam paredzētajā vietā un pievelk skrūvi. Jāatceras, ka ar pārāk lielu spēku tā nav jāpievelk – alumīnijs ir mīksts metāls, un skrūve to var pārspiest.
Elektropiederumu ražotāji piedāvā arī dažādu konstrukciju klemmes, kurās vadus iestiprina bez skrūvēšanas, tos fiksējot ar nelielām sviriņām vai atsperplāksnītēm. Šādi savienojumi var būt gan vienreizlietojami, gan izmantojami atkārtoti. To izmaksas ir 1,50–2,50 eiro par piecu savienotāju komplektu.
