Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. jūnijs, 2015
Drukāt

Renārs Putniņš: Nesmēķējoša sabiedrība – mērķis, uz kuru mums jātiecas (7)

Foto - LETAFoto - LETA

Renārs Putniņš

Renārs Putniņš – neiroķirurgs, Ministru prezidentes padomnieks

Latvijas veselības aprūpes sistēmas īpatnība ir tāda, ka daudz uzmanības tiek veltīts slimību ārstēšanai un salīdzinoši maz preventīviem sabiedrības veselības uzlabošanas pasākumiem. Skaidrs, ka slimības ir jāārstē un šim mērķim līdzekļi piešķirami vispirms. Bēdīgi ir tas, ka profilaktiskiem pasākumiem pēc tam bieži vien vairs nepietiek naudas. Šī situācija medicīnas nozarē atkārtojas gadu no gada un strauji neuzlabojoties iedzīvotāju veselības stāvoklim vai nepalielinoties veselības aprūpes budžeta apjomam maz kas var mainīties.

Nākamā gada ekonomiskās izaugsmes prognozes diemžēl nav iepriecinošas. IKP pieauguma tempi nebūs tik strauji kā iepriekš plānots, tāpēc arī veselības aprūpē uz būtisku finansējuma palielinājumu nebūtu jācer.

Sanāk apburtais loks. Daudz tērējam ārstēšanai tāpēc, ka nav bijis naudas profilaksei. Nav naudas profilaksei tāpēc, ka lauvas tiesa līdzekļu aiziet ārstēšanai. Kā lauzt šo greizo sistēmu? Viens no veidiem ir smēķēšanas ierobežošana un akcīzes celšana tabakas izstrādājumiem. Ar šādu darbību mēs nošautu uzreiz divus zaķus – palielinātu valsts budžeta ienākumus un jūtami uzlabotu iedzīvotāju veselību.

Nav noslēpums, ka tieši smēķēšana ir viens no galvenajiem dažādu hronisku saslimšanu cēloņiem.

Eiropā smēķēšanas izraisīto slimību dēļ ik gadu priekšlaicīgi mirst aptuveni 700000 iedzīvotāju. Latvijā smēķēšana ir bijusi par iemeslu katram sestajam priekšlaicīgas nāves gadījumam vīriešiem vecumā no 30 līdz 44 gadiem un katram trešajam nāves gadījumam vīriešiem vecumā no 45 līdz 59 gadiem. (1) Latvija 27 ES valstu vidū diemžēl ir viena no smēķēšanas rekordistēm. 2012. gadā ikdienā smēķēja 34% valsts iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem. (2)

Sirds un asinsvadu slimības, infarkts, insults, amputētas kājas, izgrieztas plaušas, izrauti zobi un visdažādākie vēži – tie ir tikai daži no nešķiramajiem un uzticamajiem smēķēšanas pavadoņiem. Pilns slimību uzskaitījums aizņemtu daudzas lappuses, turklāt mediķi, veicot jaunus pētījumus, šo sarakstu regulāri papildina. Smēķēšanas izraisīto slimību ārstēšanai valsts ik gadus tērē miljoniem eiro. Tāpēc, ja kaut nedaudz samazinātos smēķētāju skaits un smēķēšanas apjomi, veselības aprūpes budžetā izbrīvētos līdzekļi, kurus būtu iespējams novirzīt, piemēram, tai pašai slimību profilaksei.

Kā mazināt smēķēšanas postu? Ir pierādījies, ka viens no galvenajiem instrumentiem, kas ļauj samazināt tabakas izstrādājumu lietošanas apjomu ir tieši cena.

Šī iemesla pēc, manuprāt, pienācis laiks pieņemt drosmīgu lēmumu un būtiski palielināt akcīzes nodokli cigaretēm tā, lai viena paciņa maksātu aptuveni piecus eiro. Šāda cena pat kaislīgākajiem nikotīna cienītājiem pie cigaretes liktu ķerties retāk. Daudzi jaunieši finansiālu apsvērumu dēļ smēķēt nemaz nesāktu, kas arī būtu galvenais akcīzes celšanas mērķis – pakāpeniski veidot no smēķēšanas brīvu sabiedrību.

Varu paredzēt, ka šai idejai būs daudz pretinieku, kas teiks, ka Latvijas smēķētāji nav tik bagāti, lai par cigaretēm maksātu piecus eiro. Iebildīs, ka līdz ar akcīzes celšanu palielināsies kontrabandas apjomi.

Kontrabandas cigarešu tirdzniecības apjomi, protams, varētu pieaugt. Tajā pašā laikā mums ir dienesti, kuru uzdevums šo lietu apkarot un tas tiek darīts. Par aizturētām kontrabandas kravām TV vai interneta ziņu portālos tiek ziņots diezgan regulāri. Bažas, ka kāds negribēs pildīt likumu arī nevar būt par iemeslu tam, lai atteiktos no tā pieņemšanas. Galvenais būtu saskaņot akcīzes nodokļa celšanu ar Lietuvu un Igauniju, lai neveidotos dramatiska cenu atšķirība Baltijas valstīs.

Kas attiecas uz satraukumu par to, ka liela daļa iedzīvotāju piecus eiro nemaz nevarēs atļauties samaksāt… Visiem smēķētājiem ir iespēja šo netikumu atmest. Ja kāds pēc akcīzes celšanas nolems, ka cena ir pārāk liela tāpēc cigaretes vairs nepirks – vēl jo labāk. Cilvēks būs atbrīvojies no narkotiskas atkarības, uzlabojis veselību un darbaspējas, ieguvis citu skatu uz dzīvi. Arī valsts šī cilvēka ārstēšanai turpmākajos gados tērēs mazāku naudu.

Paradoksāli taču daudzi smēķētāji uzskata, ka valsts uz viņu atkarības rēķina cenšas nopelnīt. Summa, ko viņi nodokļos samaksā valstij patiešām nav no mazajām. Tā, piemēram, 2013. gadā akcīzes nodoklī par tabakas izstrādājumiem valsts iekasēja 106 miljonus latu(151 miljons eiro). Tajā pašā laikā milzu līdzekļi tika tērēti arī smēķētāju ārstēšanai. Pieņemts uzskatīt, ka ES valstīs 24 līdz 32 procenti valsts veselības aprūpes budžeta tiek tērēti alkohola un tabakas lietošanas izraisīto slimību ārstēšanai(3). Veselības nozares budžeta izdevumi tajā pašā 2013. gadā bija 497 miljoni latu(708 miljoni eiro). Viegli aprēķināt, ka vismaz 119 miljoni latu(169 miljoni eiro) no valsts budžeta 2013. gadā aizgāja smēķētāju un alkohola lietotāju ārstēšanai. Smēķēšana valsts ekonomikai un sabiedrībai rada arī cita veida zaudējumus. Tā, piemēram, smēķētājiem ir zemāks darba ražīgums. Tie biežāk slimo un biežāk saņem valsts pabalstus. Smēķētāji arī agrāk mirst.

Ir skaidrs, ka nesmēķējoša sabiedrība ir produktīvāka un veicina straujāku valsts izaugsmi. Nesmēķējoša sabiedrība ir mērķis, uz kuru mums Latvijā jātiecas.

1/ „Smēķēšanas izplatība un sekas Latvijā 2013. gadā” – Slimību profilakses un kontroles centra tematiskais ziņojums , 2. Izdevums Rīga 2014
2/ http://www.delfi.lv/news/national/politics/smekesana-nogalina-katru-desmito-pasaules-iedzivotaju-latvija-smeketaju-skaits-pieaudzis-par-5.d?id=43365787
3/ http://www.delfi.lv/news/comment/comment/peteris-apinis-otrreizejie-un-tresreizejie-tabakas-dumi.d?id=44557348

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Kārtējais jājamzirdziņš. It kā smēķēšana būtu pats lielākais ļaunums uz pasaules.
    Varbūt varētu padomāt par pensionāru un bērnu labklājību?
    Nevis gudri spriest par smēķēšanu, nu ko pīpmaņus tagad liks cietumā kā sabiedrībai bīstamus subjektus, bet praida dalībniekiem visas durvis vaļā!

  2. ................... Atbildēt

    palmu eļļa noteikti kaitīgāka, nav labi smēķēt, vēl sliktāķs ir alus, jo narkotika…..

  3. tāds aktīvist derētu pret ēnu ekonomiku, zolitūžu cēlājiem, ceļu nozadzējiem, par labu izglītības sistēmu………re, mēļņiks 46 miljonus pievācis

  4. Vistrakākais ja autobusa pieturā palūdzu nesmēķēt jo bērni blakām, tad uz mani skatās kā uz purva dīvainīti. Itkā mūsdienās sports un veselīgs dzīvesveids ir modē.

  5. Smeekjeeshana ir ljoti kaitiiga veseliibai. To zina katrs informeets cilveeks. Taadeelj jaaizvairaas no paradumiem, kas veseliibai kait.Gruutnieceem (sievieteem,kas gaida zu beernu) jaaizvairaas pat no glaaziitas alkohola, lai nekaiteetu beernam. Arii to rietumos sievietes zina.

  6. Un cukuram u.c. saldinatajiem un palmu eļļai arī vajag akcizes nodokli, lai tos nebutu izdevīgi ēst kā pamatēdienu!!!

    • Domāku, ka bomzis, bet, pārskatījos – izrādās – neiroķirurgs…Kur jauns vīrietis var būt tik nesakopts!!!

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (21)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+