Mobilā versija
Brīdinājums +18.8°C
Maksis, Maksims, Raivis, Raivo
Pirmdiena, 29. maijs, 2017
10. decembris, 2015
Drukāt

Renārs Putniņš: Vai tiešām dzeram mazāk nekā brāļi leiši un igauņi? (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Renārs Putniņš

Renārs Putniņš – neiroķirurgs, Ministru prezidentes padomnieks

Pēdējā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izdevumā “Health at a glance 2015”. (1) Latvija ierindojusies starp valstīm, kurās alkohola patēriņš uz iedzīvotājiem, kas pārsnieguši 15 gadu vecumu, ir virs OECD vidējā līmeņa – 8,8 litri un sastāda 10,2 litrus absolūtā alkohola uz vienu personu. Salīdzinot ar Lietuvas un Igaunijas rādītājiem – 14,3 un 11,8 litri uz vienu iedzīvotāju var rasties iespaids, ka alkoholisms Latvijā ir krietni vien mazāka problēma nekā kaimiņvalstīs.

Grūti noticēt, ka lietuvieši ir pamanījušies izdzert par 40% alkohola vairāk nekā Latvijas iedzīvotāji, turklāt vēl ir kļuvuši par OECD saraksta līderiem. Visas trīs Baltijas valstis tomēr ir ar līdzīgām alkohola lietošanas tradīcijām, labklājības līmeni, sociāli ekonomiskām problēmām. Daudz neatšķiras arī alkoholisko dzērienu cenas un tirdzniecības noteikumi.

Iespējams, Latvijas rādītājus uzlabo tas, ka daudz lielāka nekā pieņemts uzskatīt, ir nelegālā un neuzskaitītā alkohola tirgus daļa, par kuru statistikas veidotājiem varētu būt vien aptuvens priekšstats. Lai nu kā, kamēr Latvijas centieni iegrožot un samazināt alkohola lietošanas apmērus saistās vien ar akcīzes politikas izmaiņām un politiķu vingrināšanos runas mākslā pretalkohola konferencēs, Lietuvā un Igaunijā nopietni tiek domāts arī par dažādiem tirdzniecības un reklāmas ierobežojumiem.

Tā, piemēram, Lietuvā no 2016. gada 1. janvāra būs aizliegta alkoholisko dzērienu tirdzniecība degvielas uzpildes stacijās(DUS). Lai arī attiecīgi likuma grozījumi pieņemti jau 2011. gadā, to stāšanos spēkā atlika. Šogad nolemts tirdzniecības aizlieguma stāšanos spēkā vairs nekavēt, uzskatot, ka gan DUS, gan alkohola tirgus dalībniekiem bijis pietiekami daudz laika, lai tiem sagatavotos. (2) Aizlieguma ieviešanu, iespējams, veicinājuši arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvju aicinājumi Lietuvas politiķiem atvērt acis uz samilzušo alkoholisma problēmu un samazināt grādīgo dzērienu patēriņu valstī.

PVO pārstāvji cita starpā norāda, ka Lietuva ir viena no tām valstīm, kurās alkohola patēriņš gadu no gada pieaug, kamēr citur Eiropā tam pat ir tendence samazināties. Nosaucot no OECD atšķirīgus statistikas datus, PVO uzsver, ka ar 15,4 litru lielu absolūtā alkohola patēriņu gadā uz vienu iedzīvotāju Lietuva ir strauji pietuvojusies pasaules dzerošākajām sabiedrībām.(3)

Maz ticams, ka aizliedzot alkoholisko dzērienu tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās, Lietuvai izdosies būtiski samazināt žūpošanas apmērus, jo DUS pārdotais alkohols sastāda mazāk par 2 procentiem no kopējā apjoma. Līdz ar to puslīdz droši varam prognozēt, ka šim ierobežojumam jau drīzumā sekos arī citi. Galvenais, ka ledus ir izkustējies.

Krietni vērienīgāks pretalkohola plāns pašlaik top Igaunijā.

Nesen sagatavotais likumprojekts paredz gan jaunus alkohola tirdzniecības ierobežojumus, tajā skaitā no 2017. gada aizliedzot tā tirdzniecību DUS, gan arī būtiskas izmaiņas alkoholisko dzērienu reklāmā. Tā, piemēram, paredzēts, ka alkoholisko dzērienu reklāmās nedrīkstēs attēlot cilvēkus vai izmantot kustīgus attēlus un mūziku.

Radikālākais priekšlikums varētu būt īpašu, necaurredzamu alkoholisko dzērienu tirdzniecības skapju ieviešana no 2018. gada. Grādīgā dzira tādejādi tiktu slēpta no veikala apmeklētāju acīm un potenciālos pircējus lieki nekārdinātu. (4)

Pēdējo priekšlikumu visai asi jau ir nosodījuši Igaunijas alkoholisko dzērienu ražotāji, uzskatot, ka tik būtiskas izmaiņas nedrīkst ieviest bez rūpīgas analīzes par to, kādu ietekmi jaunievedums atstās uz mazumtirdzniecību.

Viens no pārmaiņu iniciatoriem un jaunā likumprojekta aizstāvjiem Igaunijas Veselības un darba lietu ministrs Jevgēņijs Osinovskis, alkohola ražotājus savā Facebook lapā tikmēr pamanījies nosaukt par „sektoru, kas gūst peļņu no Igaunijas cilvēku slepkavībām”.(5)

Ministrs arī uzsver, ka alkohola patēriņš Igaunijā sasniedzis tik kritiskus apjomus, ka nepieciešams valstisks problēmas risinājums, un ir apņēmības pilns jau tuvākajā laikā to īstenot. Runājot par nepieciešamību ierobežot alkohola lietošanu J. Osinovskis, norāda uz tādiem alkohola pavadoņiem kā pāragras nāves gadījumi, pieaugoša vardarbība, nepilngadīgo dzeršana, desmitiem tūkstošu izirušu ģimeņu, reibumā gūtās traumas, sabiedriskās kārtības traucējumi un zaudēts ekonomikas potenciāls, kuru ministrs lēš aptuveni 2% IKP apmērā.

Aina, kas ļoti labi ir pazīstama arī Latvijā, diemžēl atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas pagaidām neesam tikuši tālāk par situācijas apzināšanu.

Varbūt nav kur steigties? Mierināsim sevi ar domu, ka viss ir kārtībā, jo lietuvieši un igauņi pēc izdzertā alkohola daudzuma mums pagaidām vēl ir priekšā? Ja aktīvi nerīkosimies, lai alkohola lietošanas apmērus samazinātu arī Latvijā, tad pēc dažiem gadiem statistikas līderu pozīcijās varam izvirzīties arī mēs.

1/ http://www.oecd-ilibrary.org/social-issues-migration-health/health-at-a-glance-2015_health_glance-2015-en

2/ http://en.delfi.lt/lithuania/economy/petrol-stations-in-lithuania-banned-from-selling-alcohol.d?id=69531804

3/ http://ru.delfi.lt/news/live/litvu-prizyvayut-povyshat-akcizy-na-alkogol-i-borotsya-s-kureniem-sredi-molodezhi.d?id=69001080

4/ http://rus.delfi.ee/daily/estonia/osinovskij-predlagaet-znachitelno-ogranichit-reklamu-alkogolya?id=72737039

5/ http://rus.delfi.ee/daily/estonia/osinovskij-proizvoditeli-alkogolya-zarabatyvayut-na-ubijstve-lyudej?id=72752959

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ja tiešām dzertu mazāk, tas būtu jūtams ekonomiskā un nebūtu ar “uguni” jāmeklē darbaspēks!!! Igauņu un lietuviešu dzīves līmenis un algas nav salīdzināmas ar mūsējām!!! Tā kā dzeram krietni vairāk un arī grimstam krietni straujāk !??? MELI, ka mums ir ekonomikas izaugsme!???????????? Mēs vēl esam bedrē….

  2. Būtu labāk cilvēkus ārstējjis

  3. TĀ OECD jau radīta kā sile priekš sliņķiem, tāpēc SACER
    visādas, no dzīves īstenības tālas muļķības…

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nodokļu reformas ēnā

Nevienlīdzības plaisa pletīsies vēl?

Eiropas Komisija šonedēļ publiskojusi atzinumu par Latvijas plānotajām nodokļu reformām, norādot arī uz nepilnībām. Citstarp EK aizrāda Latvijas valdībai, ka pārāk maz tiekot darīts, lai samazinātu ienākumu nevienlīdzību un pārliktu nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu, nekustamo īpašumu un kapitālu. Izskan arī viedokļi, ka no nodokļu izmaiņām lielāku labumu gūs uzņēmēji, arī mājsaimniecības ar vidējiem un lieliem ienākumiem, bet ne mazturīgie. Iepriekš arī Pasaules banka aicinājusi Latvijas valdību ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, lai mazinātu plaisu starp bagātajiem un trūcīgajiem Latvijā. Bankas speciālisti izstrādājuši konkrētu piedāvājumu, kur nodokļu slogs mazo algu saņēmējiem būtu mazāks nekā turīgākajiem iedzīvotājiem. Tomēr šie ieteikumi netiek ņemti vērā, jo esot politiski grūti īstenojami.

Vai atbalstāt obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu?
Māris Antonevičs: Nevari vairs izturēt? Ej balsot! (11)Vēlēšanu iecirknis nav Pelnrušķītes balle, kur meklē īsto un vienīgo, tā ir vieta, kur paust savu politisko nostāju
Māris Zanders: Nomenklatūras psiholoģija nav mainījusies (10)Pārdomas pēc Aivara Lemberga parādīšanās vairākās 
pirmsvēlēšanu debatēs
Uldis Rutkaste: Nodokļu reforma jāturpina! (4)Budžeta deficīts nodokļu pārmaiņu rezultātā nebūs tik augsts, kā lēš Eiropas Komisija.
Draugiem Facebook Twitter Google+