Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
20. maijs, 2013
Drukāt

Rendas gerberas – skaistas un izturīgas

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Kuldīgas novada Rendas pagasta piemājas saimniecības “Apiņi” siltumnīcā pilnā plaukumā zied gerberas. Saimnieki VITA VĪGANTE un ANTONS RUŅĢEVICS var lepoties ar izcili skaistiem un izturīgiem ziediem – vienpadsmit gados pašmācības ceļā puķkopji pilnībā apguvuši to audzēšanas noslēpumus.

 

Divu gadu cikls – par dārgu…

“Apiņos” gerberas audzē 150 m2 platībā. Pirms diviem gadiem siltumnīcā iestādīja 1200 stādu, pērn – gandrīz uz pusi mazāk, jo tirgū samazinājās pieprasījums pēc sīkziedu gerberām. Pašlaik siltumnīcā ir tikai lielās, klasiskas formas gerberas: 12 dažādas šķirnes ar pildītiem un daļēji pildītiem ziediem – vienkrāsainiem un divkrāsu, spil­gtos toņos un gaišos pasteļtoņos. Jaunstādus iegādājas kādā poļu firmā vidēji par vienu latu gabalā. Tos atved tikai 10 – 15 cm garus, kūdras podiņos, pa 45 vienā paletē. Lai nebūtu vēlreiz jāpārpodo, tos tūlīt stāda pietiekami lielos traukos – 7 l tilpuma plastmasas podos (ja tie ātri un bagātīgi piesakņoti, var gaidīt daudz ziedu). Augus stāda Kaigu kūdras substrātā KKS-PP (pH 5,5), kas speciāli paredzēts podu puķēm. Gerberām nav piemēroti citi smalkas frakcijas kūdras substrāti.

Stāda tā, lai augšanas centrs būtu 1 – 2 cm virs substrāta. Ja iestādīs par seklu vai par dziļu, augi slikti ziedēs vai pat iznīks. Iepodotās gerberas “Apiņu” siltumnīcā novieto uz galdiem, virs kuriem izlikts 50 mm biezs putuplasts – tas augiem nodrošina siltumu no apakšas. Agrāk uz galdiem putuplasta vietā bēruši kūdru, bet tad saknes spraukušās cauri.

Pērn gerberas puķkopji iestādīja 20. martā. Siltuma un saules gaismas bija gana daudz, tādēļ tās sāka ziedēt jau aprīļa beigās. Optimālos apstākļos jaunstāds par krāšņi ziedošu gerberu podā parasti izaug divu mēnešu laikā.

Ziedu ieguvei gerberas audzē kā divgadīgu kultūru, pēc tam iegādājas jaunus stādus. Ilgāk audzēt nav izdevīgi, jo vecie augi paliek mazražīgi, ziedkopas – sīkas.

– Oktobrī, kad, saīsinoties dienai un samazinoties apgaismojuma intensitātei, iestājas vēsāks laiks, gerberas sagatavojam miera periodam. Apkurināmajā siltumnīcā naktī uzturam ap +8…+10 °C temperatūru, tādā gerberas pārstāj augt, – stāsta Vita Vīgante.

Atpūtas periods gerberām ilgst līdz janvāra beigām. Ziemā augus minimāli laista un mēslo, attīra no vecajām nodzeltējušām lapām, lai neizplatītos puve.

– Esam nolēmuši turpmāk gerberas audzēt kā viengadīgu kultūru. Uzturēt nepieciešamo temperatūru miera periodā izmaksā pārāk dārgi: piemēram, šoziem siltumnīcas apkurei iztērējām 60 kubikmetru malkas, naudas izteiksmē tas ir pāri par 200 latiem, – secina Antons Ruņģevics.

 

Spīdzina, lai pasargātu
gerberas_073_VS

Gerberu modināšanu sāk februāra sākumā, lai pirmos ziedus iegūtu jau uz 8. martu, ko daudzi svin vēl joprojām. Pavasarī dienas ir siltas, bet naktī salst (reizēm dzīvsudraba stabiņš noslīd pat līdz -7…-10 °C), taču siltumnīcā gaisa temperatūrai naktī jābūt +15…+16 °C, tāpēc tā nedaudz jāpiekurina. Ja dienā par siltu, siltumnīcai gali jātur vaļā, lai vēdinās. Nodrošinot optimālus augšanas ap­stākļus, augi nepārtraukti raisa ziedu pēc zieda.

Gerberas ir gaismas un siltuma prasīgi augi, tomēr jāraugās, lai vasaras karstumā temperatūra nepārsniegtu +25…+27 °C. Ļoti intensīvā apgaismojumā un paaugstinātā temperatūrā augi zaudē dekorativitāti – saīsinās ziedkāti, izbalo ziedu krāsa. Tādēļ vasarā (no maija līdz augustam) no dedzinošiem saules stariem krāšņās ziedētājas pasargā, apsmidzinot siltumnīcu segumu ar krītu. Karstā laikā siltumnīcu vēdina dienu un nakti, taču, lai izvairītos no pārliecīga mitruma, augus nerasina arī pašā vasaras karstumā. Pārāk mitrā augsnē augiem dzeltē lapas, pūst ziedkāti.

– Labāk substrātu turēt sausāku, nekā pieļaut lieka mitruma uzkrāšanos jutīgā augšanas punkta apvidū. Augi norūdīsies un piecietīs “spīdzināšanu” ar sausumu, bet ne slapjumu – tad parādīsies puves. Sēņu slimības izraisa sakņu kakliņa pūšanu, ar to nav iespējams tikt galā, – norāda saimniece.

 

Mēslo vienmērīgi

Gerberām vajag daudz barības vielu, tāpēc aktīvās veģetācijas periodā tās mēslo katrā laistīšanas reizē. Papildmēslošanai audzētāji izmanto ātri šķīstošos, augiem viegli uzņemamos minerālmēslus Nitrofoska foliar 15-30-15 un Yara Mila Calcinit, dodot tos pārmaiņus. Barības šķīdumu gatavo, kubikmetrā ūdens izšķīdinot aptuveni kilogramu mēslojuma. Labāk biežāk pamielot ar vājākas koncentrācijas šķīdumu, nekā piebarot reti un lielās devās.

Ja augi saņem pilnvērtīgu papildmēslojumu, var gaidīt labas kvalitātes ziedus ar spēcīgiem, pietiekami gariem (50 – 70 cm) ziedu kātiem. Tā kā gerberām ziedpumpuri, lapas un saknes veidojas uz sakņu kakliņa, laistot to nedrīkst saslapināt. Pērnvasar Antons Ruņģevics ierīkojis pilienveida laistīšanu, lai pa caurulītēm kopā ar valgumu katrā podā nonāktu arī nepieciešamie barības elementi.

Veģetācijas periodā rūpīgi jāseko, lai neieviestos kaitēkļi vai slimības. Audzētājiem biežāk raizes sagādā baltā lapu blusiņa, kas uzrodas jau februārī. Gerberas apdraud arī tīklērce, ko apkaro, miglojot ar fitovermu.

 

Ziedu plūkšana

Gerberu ziedus negriež kā rozes, bet gan ļoti saudzīgi izrauj no cera tā, lai ziedkāts neizlūst ar visu sakņu pamatnīti. Siltumnīcā griezt nedrīkst, citādi pie auga palikušie kātu gali sāks pūt. Tirgum ziedus vislabāk plūkt vakarā, jo tad var redzēt, kuras ziedkopas ir pilnībā atplaukušas (tās vakarpusē neaizveras).

Kad ziedi noplūkti, kātu galus slīpi nogriež ar šķērēm. Pavasarī, kamēr laiks nav karsts, gerberu kātus ievieto ļoti dziļi ūdenī un noliek uz nakti pagrabā, lai kārtīgi atdzeras. Turpretī vasarā uzreiz pēc noplūkšanas un apgriešanas gerberas ūdenī liek tikai 1 – 2 cm dziļi, tā novēršot kātu bojāšanos.

“Apiņos” izaudzētos ziedus saimnieki ik rītu (izņemot brīvdienas) ved uz 40 km attālo Kuldīgas puķu tirdziņu, kur viņiem ir savs stends. Ko tirgot pietiek visu sezonu, jo siltumnīcās jau ziemā uzziedina dažādas sīpolpuķes, vēlāk piepulcējas gerberas, lilijas, puķuzirņi, lefkojas, visbeidzot – krizantēmas.

Ziedus transportē busiņā, saliktus stāvus vāzēs. Gerberas pārvadāt neesot grūti, jo tām ir diezgan stingras ziedlapas. Cena tirgū gandrīz visu sezonu ir nemainīga – gan vietējās, gan ievestās gerberas var nopirkt vidēji par 80 santīmiem gabalā. Tomēr gadu gaitā pircēji Rendas gerberas jau ir novērtējuši, jo tās savu skaistumu prot ilgi saglabāt arī vāzē – pat divas nedēļas pēc nogriešanas.

Gerberas tirgum audzētāji uzziedina līdz oktobrim vai novembrim, tā nepārtraukti papildinot ziedu sortimentu. – Tomēr arī gerberas vairāk ir sezonas puķes, – secina Vita Vīgante. – Februārī, kamēr neesam iztirgojuši tulpes, narcises, hiacintes, mums pirmos gerberu ziedus nākas pārdot par zemāku cenu, jo pēc tiem ir mazāks pieprasījums. Vēlāk, uz izlaidumu laiku un citām svinamām dienām tās ir gandrīz “uz izķeršanu”. Septembrī, kad sākas krizantēmu laiks, gerberas atkal vairs nav “topā”.

Tāpat ir diezgan grūti iepriekš prognozēt, kādas šķirnes kuro gadu būs pieprasītākas. Pirms diviem gadiem pircējiem vairāk patikušas gerberas ar dzeltenām ziedkopām, taču pērn interese par tām pēkšņi mazinājusies. Šopavasar iecienīti daudzkrāsaini gerberu pušķi – lielākoties izvēloties piecus vai septiņus ziedus un katru savā krāsā.

 

UZZIŅA

• Pārāk jaunam ziedam dienas karstumā ziedkopa izskatās kā izplaukusi, bet vakarā ziedlapas sakļaujas. Par agru noplūkti ziedi vāzē ilgi neturēsies.

• Ja zieds ir pārziedējis, tā centrā visas ziedputekšņu rindas ir atvērušās un mēlziedi maina krāsu.

{gallery id=”1762″}

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+