Foto: shutterstock.com

Repatriantiem kompensēs ceļu un maksās pabalstus 5

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti vakar konceptuāli atbalstīja jauno Repatriācijas likumu, kas atgriešanos dzimtenē padarīs kaut nedaudz izdevīgāku.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Pašreizējais Repatriācijas likums esot smagnējs un novecojis, turklāt tajā atrodamas normas, kas jau atrodamas citos normatīvajos aktos, piemēram, Imigrācijas likumā. Turklāt nereti veidojas paradoksāla situācija, ka ārzemniekam caur Imigrācijas likumu ir vieglāk iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā nekā ārvalstu latvietim caur Repatriācijas likumu.

Jaunais normatīvais regulējums paplašinās personu loku, kas varēs saņemt repatrianta statusu. Tie būs cilvēki, kas pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un atbilst šādām prasībām: ir Latvijas pilsoņi vai viņu tiešajos senčos ir latvieši vai lībieši, dzīvo ārvalstīs, agrāk nav saņēmuši repatrianta statusu. Repatrianta statusu piešķirs uz diviem gadiem. Precizēts arī to personu loks, kas varēs saņemt repatrianta ģimenes locekļa statusu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jaunajā likumā arī noteiks, ka repatrianti varēs no valsts saņemt dažāda veida materiālo palīdzību, piemēram, ceļa izdevumu kompensēšanu (līdz 500 eiro), ikmēneša pabalstu 250 eiro apmērā (ja repatriants ir reģistrējies kā bezdarbnieks), kā arī bezmaksas valsts valodas apguves kursus. Vidēji šiem mērķiem būs nepieciešami ap 100 000 eiro gadā.

Materiālo palīdzību gan varēs saņemt tikai tie repatrianti, kas izceļojuši no Latvijas laikā līdz 1990. gada 4. maijam, dzimuši ārvalstīs vai arī izceļošanas brīdī bijuši nepilngadīgi. Līdz ar to tiem tautiešiem, kas pēdējos gados devušies peļņā uz Rietumeiropu, repatrianta statuss nekādu materiālu labumu nedos. Toties repatrianta labumus varēs saņemt tie jaunieši, kas pirms pilngadības sasniegšanas devušies mācīties vai dzīvot uz ārzemēm un tagad pilngadīgi atgriežas dzimtenē.

Cilvēktiesību komisijas deputāti jauno likumprojektu atbalstīja vienbalsīgi un aprīlī tas tiks skatīts Saeimas sēdē. Vienlaikus gan parlamentārieši un eksperti pauda skepsi, ka šie pasākumi īpaši veicinās tautiešu atgriešanos dzimtenē. Drīzāk tie kalpos kā palīdzība tiem, kas tāpat izšķīrušies par mājupbraukšanu.