Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
23. marts, 2016
Drukāt

Represēti kopš dzimšanas brīža (4)

Foto no Olgas Lāces (Oles) ģimenes arhīvaFoto no Olgas Lāces (Oles) ģimenes arhīva

Abās lielajās deportācijās – 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. – 30. martā no Latvijas uz dažādām Sibīrijas nometinājuma vietām aizveda ne tikai pieaugušos, bet arī 14 738 nepilngadīgus bērnus. 287 bērni piedzima ceļā vai izsūtījuma sākumā. Tēvi daudziem tika nošauti vai nomira no bada un slimībām gulaga nometnēs, bet mātes un citi tuvinieki – nometinājuma vietās. Izsūtītie bērni daudzkārt nokļuva pat pilnīgas bezizejas apstākļos.

Pirmā lielākā deportāciju kampaņa Padomju Savienībā aizsākās 1930. gadā ar “kulaku” ģimeņu izsūtīšanu. To saistīja ne tikai ar lauksaimniecības kolektivizāciju, bet arī ar Sibīrijas speckolonizāciju. Cilvēkus parasti aizveda uz kādu tālu, neapdzīvotu vietu un pameta likteņa varā. Šādos apstākļos bērnu mirstība bija ļoti liela. PSRS Apvienotās politiskās pārvaldes priekšsēdētājs H. Jagoda 1931. gada 26. oktobra dienesta ziņojumā VK(b)P Centrālās kontroles komisijas priekšsēdētājam un Strādnieku – zemnieku inspekcijas tautas komisāram J. Rudzutakam norādīja: “Specpārvietoto saslimstība un mirstība ir ļoti liela. (..) Mirušo vidū ir ļoti daudz jaunāko grupu bērnu. Vecumā līdz 3 gadiem mēnesī nomirst 8 – 12% šīs grupas bērnu. (..) Jānorāda, ka lielā mirstība ir atkarīga nevis no epidēmiskajām slimībām, bet dzīves apstākļiem un nenokārtotās sadzīves, turklāt bērnu mirstība palielinās sakarā ar nepieciešamās pārtikas trūkumu.” Mazgadīgo un gados veco cilvēku mirstība bija tik liela, ka Jagoda bija spiests izdot speciālu rīkojumu, kurā norādīja: “Izsūtīto kulaku bērnus līdz 10 gadu vecumam un cilvēkus vecākus par 65 gadiem atļauts atstāt radiniekiem un paziņām, kuri izteikuši vēlēšanos viņus uzturēt. (..) Kulaku ģimenes, kurās nav darbspējīgu vīriešu, izsūtīšanai nav pakļautas.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Nezvēri bez sirdsapziņas. Tādi vēl dzīvi esošie 9.maijā līksmo par saviem nezvēru darbiem, pat nezinu ko ar tādiem vajadzētu izdarīt..

  2. Nolādētie sarkanie fašisti Atbildēt

    Nolādētie sarkanie fašisti, zvērību ziņā pārspēj tiesātos fašistus. Kad tiesās sarkanos nezvērus. Ko mūsu nabaga senči nav pārcietuši!

  3. Āā –re kas par svoloču ir bijis tas J.Rudzutaks ! I nezināju kādam mēslam par godu tā krievu Daugavpils rūpnīca bija nosaukta . Nu-jā , vilku barā vajadzēja būt vilkam .

  4. Krievu psrs masu slepkavas – noziedzinieki nav sodīti, savu vainu nav atzinuši un joprojām ir ļauni agresīvi un uzbrūkoši, jo nav vēl bijis nekāds iemesls tiem citādiem būt! Jo cilvēciskas sirdsapziņas, noziegumu vainas apziņas tādiem nebija un nav, bet sabiedrības nosodījuma un soda vietā tie tiek mūsdienu krievu nacistu – šovinistu un kremļa vadoņu apbalvoti un pat slavēti!
    Bet nevainīgo upuru dvēseles, to asinis brēc pēc taisnas tiesas un atmaksas, kuru no valdībām un tiesām ne te , ne tur nesagaidīt! Un 9.maijā savu upuru valstī, galvaspilsētā Rīgā okupantu sadisti – slepkavas, to atvases un kangareļi un līdēji priecājas, žūpojot gavilē un svin mūsu tautas atkāroto okupāciju. Nekaunīgi svin 50.gadus ilgušās viņu un viņu tautiešu atnestās ciešanas, pazemojumus un iznīcību, bet kolaboranti un nodevēji valdībā to visu gļēvi un nožēlojami pieļauj! Un mēs, MĒS visi to zinot tomēr tiem to joprojām pieļaujam!

Draugiem Facebook Twitter Google+