Foto – Karīna Miezāja

Represēto memoriālam Torņakalnā ir nākotne 
 0

“Pagājušā gada rudenī pie memoriāla izdarījām to, kas man uz sirds bija gulējis jau vienpadsmit gadu,” izrādot Komunistiskā terora upuru piemiņas ansamblī Torņakalnā paveikto, gandarīti saka tēlnieks Pauls Jaunzems. Memoriāla iekārtošanā īstenotas divas kārtas, bet vēl gaidāma trešā. 


Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Paula Jaunzema un arhitekta Jura Pogas veidoto Komunistiskā terora upuru piemiņas vietu oficiāli atklāja jau 2001. gadā. Tad uzstādīja tēlu grupu “Putenī” un veica apkārtnes sakopšanas darbus, taču bija nepieciešami vairāk nekā desmit gadi, lai atrastos finansējums kompleksa tēlnieciskās daļas un apkaimes labiekārtošanas pabeigšanai. 122 tūkstošus latu memoriāla pabeigšanai Rīgas Pieminekļu aģentūrai piešķīra Rīgas pilsētas pašvaldība. Un tā memoriāla komplekss nesen papildinājās desmit kaltiem akmeņiem, kuros iegravēti izsūtījuma vietu nosaukumi, turklāt laukumu izlika akmens plāksnēm, lai bojāgājušo pieminētāji varētu droši pieiet un nolikt ziedus, pie kura akmens vēlas.

“Tā katram radīta iespēja atmiņā satikties ar to vietu, kur bijis viņa radinieks. Nometņu vietu nosaukumi ir kā staciju nosaukumi, kas redzami caur restotu logu,” stāsta tēlnieks. Uz viena akmens rakstīts “Rīga” – ar to domāta Stabu ielas Stūra māja. Vietu uzraksti izvēlēti pēc konsultēšanās ar Latvijas Politiski represēto apvienību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Otrās kārtas ietvaros sakārtota Vilkaines iela, kas ved uz memoriālu no Vienības gatves. Tuvojoties memoriālam, labajā pusē redzami vairāki masīva stikla paneļi. Stikla plāksnē latviski, angliski un krieviski iegravēta informācija liecina, ka šī vieta ir veltījums komunistiskā terora upuriem. Pārējos paneļos hronoloģisks uzskaitījums, sākot no 1940. gada – “PSRS okupē Latviju. Komunistiskā terora sākums” – un noslēdzot ar gadskaitli 1991 – “Latvijas Republikas neatkarības pretinieki nogalina 7 cilvēkus”. Pa vidu atzīmēti īpaši zīmīgi gadi un notikumi – 1941. gada deportācijas, 1944./1945. gada pēckara represijas, 1949. gada izsūtīšanas, pēdējā politiskā apsūdzība 1986. gadā. Savukārt uz cita bloka attēlota PSRS karte ar ieslodzījuma un deportācijas vietām un galvenajiem represēto ešelonu ceļiem. Okupācijas muzeja vēsturnieks Rit-vars Jansons stāsta, ka sākumā valdoša doma bijusi koncentrēties vien uz 1941. un 1949. gadu, tomēr vēsturnieki nolēmuši, ka memoriāla hronoloģiskajām robežām jāaptver viss padomju laiks.

Vides ziņā bērzu ieskautais laukums pie Torņakalna stacijas ir unikāls, jo ainava “iebalzamējusies” apmēram tāda, kāda tā bija 1941. gada jūnijā. Tikai koki paaugušies. Pie stacijas ēkas izkārtais plakāts vēsta, ka laikā no 2012. līdz 2015. gadam jāīstenojas memoriāla trešajai kārtai – Torņakalna stacijas ēkas rekonstrukcijai. Rīgas Pieminekļu aģentūras direktora Gunta Gailīša ieskatā, tikai tad Torņakalna memoriāls iegūs pabeigtību.

“Piemineklis represētajiem Torņakalnā jau tagad emocionāli veido tādu kā augstāko punktu visam rajonam. Jautājums, kā savest visu šo vietu kontekstā ar Pārdaugavas plāniem. Labākais, ko varam, ir izveidot Torņakalna staciju par memoriāla sastāvdaļu,” spriež Gailītis.

Stacija turpinātu pildīt arī savas agrākās funkcijas, taču lielākā telpu daļa, kas šobrīd ir neizmantota, varētu tikt pārveidota par nelielu izstāžu, saietu vietu, tūrisma informācijas biroju. Te ekspozīcijas izvietotu Okupācijas muzejs un Dzelzceļa muzejs.