Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
30. jūlijs, 2013
Drukāt

Repše grib peļņai likt pelnīt


Foto-Ivars BušmanisFoto-Ivars Bušmanis

Repše ierosina reinvestētās peļņas nodokli ar nulles procentu likmi


 

“Televīzijas reklāmā Einars Repše neskaitāmas reizes atkārto, ka uzņēmējdarbības vides uzlabošanai nepieciešama 0 procentu likme reinvestētās peļņas nodoklim. Kas viņam padomā? Kam no tā labāk – vai ne tikai bagātajiem pelnošajiem uzņēmumiem?
 Pēteris Kalnups Jelgavā”

***

“Latvijas darba tirgu var attīstīt, tikai radot spējīgus uzņēmumus. Tam palīdzēs arī nulles procentu likme reinvestētās peļņas nodoklim kā Igaunijā,” no TV ekrāna runā Einars Repše. Nodoklis ar tādu nosaukumu Latvijā nav dzirdēts, tāpēc devos pie klipa pasūtītāja – biedrības “Latvijas attīstībai”, kura birojā norunātajā laikā gaidīja Einars Repše un Edgars Jaunups.

“Mēs nekādā gadījumā nedomājam ieviest jaunu nodokli. Runa ir par to pašu veco uzņēmumu ienākuma nodokli, ar kuru apliek uzņēmuma peļņu,” precizē Einars Repše. Viņš atzīst, ka ideja nākusi no pašiem uzņēmējiem, kad viņš apmeklējis ražotnes.

“Uzņēmēji norādīja: ziniet, šodien nav lielas atšķirības, vai no peļņas iegādājamies jaunas ražošanas iekārtas, kuras varētu laist ražošanā, vai kādas nelietderīgas luksusa preces, piemēram, dārgas automašīnas. Nav atšķirības, vai uzņēmējs nopērk darbgaldu vai jahtu. Tas ir nepareizi. Ar nodokļu sistēmu vajag veicināt, lai uzņēmumu peļņa pastiprināti tiktu ieguldīta ražošanas paplašināšanā,” norāda Repše. Piesakot, ka šis par 0 likmi esot tikai pirmais grūdiens un ka priekšlikumu biedrībai esot daudz.

 

Kā nodokli apiet

Einars Repše uzskata, ka šāds peļņas nodoklis kā pašlaik ir viens no visvieglāk apejamiem: “Grāmatvediski manipulējot, radot sev fiktīvus zaudējumus, radoši uzskaitot dažādus izdevumus, var panākt, ka peļņa neuzrādās. Tādējādi nezinām patiesi pelnošo uzņēmumu skaitu. Tāda veida domāšana ved uz slidena ceļa par nodokļu apiešanu, bojā kopējo auru un likumpaklausību.”

Arī Norvēģijā mēģināja atgriezt peļņu ražošanā, bet tikai ar dividenžu nodokli. Pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma juristu firma “Demolin, Brulard, Barthelemy” izpētīja, kā tas izdevies. Līdz 2006. gadam dividendes neaplika ar nodokli – ne uzņēmumu īpašniekus, ne individuālos noguldītājus. 2005. gads bijis pēdējais, kad izmaksātas ļoti augstas dividendes, un tajā pašā gadā uzņēmumā no nopelnītā saglabāts iespējami maz. Tomēr trīs gadu laikā šī reforma devusi iespaidu, apliecina pētījums. Līdzīpašnieki tagad cenšas paturēt peļņu uzņēmumā un to reinvestēt, nevis sadalīt. Lielākas algas izmaksāt dividenžu vietā neesot jēgas, jo par tām jāmaksā vēl lielāks nodoklis.

Tomēr vērojama tendence apiet nodokļus – palielinājies to sabiedrību ar ierobežotu atbildību skaits, kuras pērk un pārdod uzņēmumu daļas, nemaksājot nodokļus. Redzams, ka ar dividenžu nodokli vien nepietiek, lai peļņa veicinātu ražošanu.

Vai reinvestētās peļņas nodoklis nemudinās jahtu iepirkt “ražošanas vajadzībām”? Edgars Jaunups pārliecināts, ka viņu piedāvātā sistēma visvairāk palīdzēs vidējiem un maziem uzņēmumiem, jo lielos, starptautiskos uzņēmumos nodokļu konsultanti atrod veidus, kā slēpti peļņu samazināt.

 

Tāpat kā Igaunijā?

Reklāmas klipā Repše atsaucas uz Igaunijas piemēru: “Igaunijā gudri cilvēki to izdarījuši jau sen. Arī mēs to izvirzām par ekonomikas politikas veicināšanas stūrakmeņiem. Jebkura peļņa, ja to neizmanto ražošanas paplašināšanai, bet izņem dividendēs vai pērk luksusa preces, būtu apliekama ar nodokli. Ja peļņa tiek reinvestēta ražošanā, tad to neapliek ar nodokli.

Edgars Jaunups piebilst, ka Igaunijā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir augstāka – 21% pret mūsu 15%, bet viņiem nav dividenžu nodokļa. “Toties Igaunijas budžets no šā nodokļa saņem proporcionāli vairāk nekā Latvija.”

Kad iebilstu, ka Igaunijā no nodokļa brīva ir neizņemtā peļņa, nevis ražošanā ieguldītā, kas tomēr nav tas, uz ko aicina biedrība, Einars Repše atbild: “Nav jau jākopē burtiski. Viņiem ir vaļīgāki likumi. Mēs piedāvājam konkrētāku definīciju, un ilgākā termiņā nodoklis pārliecinoši nesīs vairāk ieguvumu nekā zaudējumu.”

 

Kardinālas pārmaiņas

Finanšu ministrijas Uzņēmumu nodokļu un starptautisko nodokļu jautājumu nodaļas vadītājs Andrejs Birums šādas izmaiņas nodokļu sistēmā vērtē kā revolucionāras. “Tā ir konceptuāli atšķirīga pieeja,” viņš uzskata un pamato iemeslus.

“Igaunija nemaksā par taksācijas gadu, bet kad uzņēmuma valde pieņem lēmumu par peļņas sadali. Pirmkārt, ar ienākuma nodokli apliek tikai tad, ja peļņu sadala. Otrkārt, ja uzņēmums no peļņas veic ieguldījumus, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Treškārt, maksā pa mēnešiem. Piemēram, ja nopērk jahtu, tad tajā mēnesī par to jāmaksā ienākuma nodoklis 21%,” skaidro Birums.

Vai biedrības “Latvijas attīstībai” runasvīri apzinās, ka nodokļu sistēma ir kardināli jāmaina? Abi viņi apgalvo, ka jā. “Mūsu sistēma ir sarežģīta – 15% uzņēmuma ienākuma nodoklis plus vēl 10% dividenžu nodoklis. Netieši mūsu piedāvātais princips dotu vēl vienu efektu, varbūt pat vislielāko – jāmaina esošā sistēma, ka ienākuma nodoklis jāmaksā avansā pēc iepriekšēja gada fakta.

Uzņēmējs pagājušā gada peļņu varbūt ir nodomājis ieguldīt ražošanas paplašināšanā un plāno dažus gadus strādāt bez peļņas, bet nākamajā gadā tik un tā jāmaksā ienākuma nodoklis. Valsts samazina savas problēmas, radot milzu problēmas uzņēmējiem,” saka Jaunups.

Jaunā sistēma būšot vienkāršāka un administrēšanai vajadzēšot mazāk resursu, viņš apgalvo.

 

Ne pirmoreiz

Ideja par reinvestētās peļņas neaplikšanu (vai vismaz samazināšanu) ar uzņēmuma ienākuma nodokli uzņēmēji ir aktualizējuši laiku pa laikam. Gan 2008. gadā, gan 2011. gadā. “Domāju, ka, tieši pateicoties uzņēmēju aktivitātei, tagad beidzot tiek iekustināts priekšlikums par reinvestētās peļņas nodokli, kas sen jau pozitīvi darbojas Igaunijā,” tā 2008. gadā “Komersanta Vēstnesī” izteicās Romāns Naudiņš, kas tolaik bija ekonomikas ministra ārštata padomnieks… Piecu gadu laikā nav mainījies nekas.

Pēdējoreiz šī ideja tika noraidīta pērn, kad tā tika svītrota no Nacionālā attīstības plāna kā neefektīva salīdzinājumā ar nodokļu aprēķina koeficienta 1,5 piemērošanu iekārtu iegādei. Bija iecerēta 0% uzņēmumu ienākuma nodokļa ieviešana peļņai, kura novirzīta iekārtu modernizācijai vai iegādei ražojošajā sektorā, vai pakalpojumu eksportā, vai jaunu uz eksportu orientētu produktu izpētei un attīstībai, ja to veic zinātnieki, kas strādā Latvijā. Pret to iebilda Finanšu ministrija, kas šādu stimulu atzinusi par neefektīvu.

“Ideja nav jauna. Tā ir,” Repše atzīst. Un ar to saruna beidzas.

Viedokļi

Andris Vanags, “Sakret” valdes loceklis:

“Tagad nav tie laiki, ka uzņēmēji savā starpā sarunātos: “Klau, nezini, kur man likt peļņu?!” Tās vienkārši nav. Līdz ar to šī nav lielākā aktualitāte. Šāds ierosinājums, ja tas tiktu īstenots, skartu katru desmito, varbūt tikai divdesmito uzņēmēju. Kopumā ideja ir atbalstāma – labs funktieris. Tas būtu stimuls neņemt naudu no uzņēmuma, bet investēt iekārtās, inovācijās. Bet, manuprāt, daudz svarīgāk ar nodokļu sistēmu veicināt, lai palielinātos “vidējā latvieša” pirktspēja un lai palielinātos patēriņš.”

 

Andris Lasmanis, “Andris.LV” valdes loceklis:

“No biznesa loģikas viedokļa tas ir pozitīvs un atbalstāms solis. Jā, manam uzņēmumam ir peļņa, un šāda nodokļu likme mani mudinātu to izmantot uzņēmuma attīstībai. Jāatzīst, ka mēs, uzņēmēji, virtuves sarunās to jau agrāk esam pārsprieduši, bet ne reizi Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvajā padomē neesam nonākuši līdz motivētai rīcībai – parakstītam ierosinājumam.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+