Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
14. jūnijs, 2013
Drukāt

Repšem partija kā instruments

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Einara Repšes vadītās biedrības “Latvijas Attīstībai” pirmajai gadadienai veltītais forums tika gaidīts ar intrigu – vai tiks paziņots par jaunas partijas dibināšanu. Šajā ziņā interesanta bija arī izvēlētā sanāksmes vieta – viesnīcas “Bergs” stikla zāle, kur par jaunas partijas dibināšanu pirms diviem gadiem pirmo reizi publiski pavēstīja Valdis Zatlers.

 

Pagaidām gan paliek iespaids, ka lielāka interese par jauno politisko spēku ir žurnālistiem un politiskajiem konkurentiem, bet paši partijas veidotāji par to arvien runā visai vienaldzīgi, pat nedaudz īgnā tonī.

E. Repše nenoliedz, ka jauna partija būs, bet “tas ir tikai instruments”. Zīmīga ir arī viņa replika par Latvijas Satversmes garam neatbilstošu nosacījumu, ka vēlēšanās var piedalīties tikai politiskās partijas, un atziņa, ka daļa pašreizējo biedrības dalībnieku sevi ar partiju nevēlas saistīt. Tomēr, lai sasniegtu mērķus, Repšem un domubiedriem esot vajadzīga pārstāvniecība Saeimā. Pagaidām biedrība lepojas ar to, ka gada laikā sarīkojusi ap 150 diskusiju par dažādiem tematiem.

No dzirdētā izriet, ka jaunā partija būs izteikti labēja, uzņēmēju intereses pārstāvoša, vienlaikus valsts pārvaldē tā vēlas ieviest vairākus “stingrās rokas” elementus (ne velti sanāksmē vairākas reizes tika piesaukts kādreizējā Francijas prezidenta Šarla de Golla un vienu reizi arī Kārļa Ulmaņa vārds).

Tikšot mainīta Satversme, kas esot novecojusi. Kā sacīja Edgars Jaunups, pārāk liels uzsvars šobrīd esot uz sabiedrības interešu saskaņošanu, kas varbūt bijis piemēroti 20. gadsimta sākumam, bet mūsdienās daudz lielāka nozīme esot mērķtiecībai un efektivitātei, veidojot konkurētspējīgu ekonomiku.

Īsumā par dažām biedrības idejām. Lielākas pilnvaras paredzēts piešķirt gan Ministru prezidentam, gan Valsts prezidentam, no kuriem pirmais būšot galvenais darītājs, otrais – līdzsvarotājs. Valsts prezidenta ievēlēšanai būtu nepieciešams vismaz 67 Saeimas deputātu atbalsts. Viņš iegūtu tiesības izvirzīt dažādas augstas amatpersonas, piemēram valsts kontrolieri, tiesībsargu, Satversmes tiesas tiesnešus. Būtiskāk tiktu paplašinātas Ministru prezidenta iespējas, kurš valdību veidotu kā savu komandu, nesaskaņojot ar partijām un koalīciju, vien ar Valsts prezidentu, un tikpat viegli varētu izteikt ministriem neuzticību. Vēl vairāk – premjers iegūtu tiesības atlaist Saeimu (neesot jābaidās, jo tāda kārtība esot, piemēram, Lielbritānijā un Francijā). Valdības sēdēs turpmāk notiktu diskusijas par politiskajiem mērķiem un attīstību, nevis kā līdz šim – tehniska likumprojektu akceptēšana. Runājot E. Repšes vārdiem: “Sabiedrība jāpārvalda smalki un gudri, nepieļaujot ne tirāniju, ne haotisku visatļautību.”

Zīmīgi, ka diskusiju par ļoti līdzīgām valsts pārvaldes reformām nesen rosināja arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. Biedrības “Latvijas Attīstībai” pārstāvji apgalvo, ka tā ir tikai sakritība, bet acīmredzot piesaistītie konsultanti abos gadījumos ir tie paši.

Topošās partijas veidotāji sola rūpēties par uzņēmējiem, gan atbrīvojot tos no pārmērīgām dažādu valsts iestāžu pārbaudēm, gan īstenojot labvēlīgu nodokļu politiku un tā tālāk, ko varētu raksturot arī ar pasākumā izskanējušu frāzi: “Nevis ienākumu pārdale, bet ienākumu vairošana.” Un vēl kāda svarīga piezīme, ko pauda uzņēmējs Guntars Kokarēvičs: “Būsim draudzīgi ārvalstu investoriem, bet galvenais saimnieks te ir nacionālais kapitāls.” Neapšaubāmi, ka tas sildīja kuplā skaitā klātesošo uzņēmēju sirdis, tomēr izskanēja arī piesardzīga piebilde, lai tikai politiķi un ierēdņi pārāk neaizraujas ar “uzņēmēju glābšanu”, uz ko Repše mierināja, ka tā nebūs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+