Sports
Citi sporta veidi

Reputācija nav šķērslis? Hokeja un basketbola vadība iestājas par Māri Martinsonu3


Māris Martinsons atstāj Rīgas Centrālcietumu pēc 500 000 eiro drošības naudas iemaksāšanas Valsts kasē.
Māris Martinsons atstāj Rīgas Centrālcietumu pēc 500 000 eiro drošības naudas iemaksāšanas Valsts kasē.
Foto: Zane Bitere/LETA

Daudzos noziegumos apsūdzētais uzņēmējs Māris Martinsons turpina darbu Latvijas Hokeja federācijas (LHF) valdē un Latvijas Basketbola savienības (LBS) padomē. Abu lielo organizāciju vadītāji uzskata, ka pirms notiesājoša sprieduma nebūtu pareizi vērtēt kolēģa reputāciju.

Apsūdzības jāpierāda

Martinsona vārds iesaistīts teju visos lielākajos pēdējā laika finanšu noziegumu skandālos – Ilmāra Rimšēviča lieta, “Rīgas satiksme”, būvniecības kartelis. Lai gan līdz tiesas lēmumam, kas pierādītu vai noliegtu vainu, vēl tāls ceļš ejams, organizācijas vārda asociēšana ar tik pelēku personu ir riskanta.

“Martinsons ievēlēts demokrātiskās vēlēšanās, nevis pieņemts darbinieks, un tā ir diezgan liela atšķirība. Es nevaru atbalstīt vai neatbalstīt (viņa atrašanos valdē). Par reputāciju atbildīgs pats Martinsons, es to nevaru nekādā veidā komentēt. Kamēr cilvēks nav notiesāts, viņš ne pie kā nav vainīgs. Pret Martinsonu izvirzītas apsūdzības, kas vēl nav pierādītas,” “LA” teica LHF prezidents Aigars Kalvītis.

Abi esot pazīstami daudzus gadus un kopā dibinājuši hokeja klubu “Aisbergs”. Martinsons bija LHF valdē arī iepriekšējā prezidenta Kirova Lipmana laikos, un Kalvītis, pārņemot vadību pirms trim gadiem, aicināja viņu turpināt darbu. LHF biedri vēlēšanās to atbalstīja.

Martinsons ir LHF Bērnu un jaunatnes hokeja attīstības komisijas priekšsēdētājs. Iepriekšējā ziemā četrus mēnešus atradās apcietinājumā, un tajā laikā viņu aizvietojis Ralfs Bukarts. Pavasarī notika LHF ikgadējais kongress, taču neesot bijusi doma rosināt atsaukt Martinsonu no amata, un neviens no biedriem šādu jautājumu arī nav ierosinājis. Šobrīd gan tādas vienprātības biedru vidū nav. “Viņš ievēlēts uz četriem gadiem, nākamās vēlēšanas būs 2020. gadā,” Kalvītis negrasās steigties. Viņam neesot tāds vadības stils kā futbolā, kur valdes locekļu mainīšana nav nekas ārkārtējs.

“Katra darbība jāizvērtē. Martinsons ir daudz ieguldījis ne tikai basketbolā, bet Latvijas sportā kopumā,” norādīja LBS prezidents Valdis Voins, piebilstot, ka ar roku aizsniedzamas nākamās vēlēšanas, tādēļ neesot nozīmes aktualizēt jautājumu par Māra Martinsona izslēgšanu no padomes. “Ikdienas basketbola dzīvē padome nepiedalās un izpildlēmumus nepieņem, tāpēc droši varam pagaidīt līdz vēlēšanām. Riska nekāda nav.”

LBS padomes sastāvs atgādina politisko partiju, un vairākiem tās pārstāvjiem, maigi izsakoties, bijušas problēmas ar tiesībsargājošām iestādēm. Voins gan nedomā, ka, aicinot šos cilvēkus komandā, būtu kļūdījies: “To nekad nevaram paredzēt uz priekšu.

Visi cilvēki, kas piekrita darboties padomē, ir publiski pazīstami ar ieņemamajiem amatiem, mēs preventīvi nevaram noteikt, ka jūs neatbilstat Lombrozo teorijām un nevarat darboties.

Turklāt apsūdzības ir viena lieta, bet notiesājošs spriedums – pavisam cita.” Martinsona nonākšana LBS padomē bija saprotama, jo viņš bija kluba “VEF Rīga” valdes priekšsēdētājs, tiesa, kristāltīras reputācijas trūka jau iepriekš. Apsūdzības par finanšu noziegumiem pret Martinsonu tika izvirzītas arī 2014. gadā.

Voins vēl neesot izlēmis, vai kandidēs arī uz trešo LBS prezidenta termiņu. Bijusī basketbola zvaigzne Anete Jēkabsone-Žogota, kura gatavojas kandidēt uz šo posteni, paziņojusi, ka savā komandā aicinās cilvēkus tikai ar augstu reputāciju.

Pretrunīgas versijas

LHF viceprezidents un ģenerālsekretārs Viesturs Koziols uzskata, ka cilvēku var nomelnot arī bez īpaša pamatojuma: “Runāsim par reputāciju tad, kad būs tiesas spriedums.

Arī es biju iekūlies oligarhu lietas skandālā, tas ilga septiņus gadus, bet beigās nebija nevienas apsūdzētās personas, kur nu vēl tiesa. Esam pieredzējuši daudzus skandālus, kuri ne ar ko nebeidzas.

Martinsons godprātīgi pilda valdes locekļa funkcijas, piedalās valdes sēdēs, Bērnu un jaunatnes komitejas sēdēs. LHF biedri ievēlēja, jo viņš ilgus gadus ar zināmu kompetenci līdzdarbojas hokeja attīstībā Latvijā.”

Valdes locekļa nelāgā slava Koziola skatījumā nemet ēnu uz visu LHF. “Man ir ļoti daudz, ko teikt par reputāciju, ir daudz jautājumu par citiem cilvēkiem valstī, bet tik un tā visi darbojas, strādā,” viņš sacīja. “Izmeklēšanas procesus uzsākt ir naski, bet runāsim tad, kad tie tiks novesti līdz notiesājošam spriedumam.”

Cilvēkiem, kas pārliecināti par savu godaprātu, vajadzētu spēt atbildēt arī uz mediju jautājumiem. Tomēr pēdējā laikā Māris Martinsons no žurnālistiem bēg nu jau vārda tiešā nozīmē (TV raidījums “De facto” 6. oktobrī). Tas liek domāt, ka “nav dūmu bez uguns”. “Viņš ir pieaudzis cilvēks un rīkojas, kā uzskata par pareizu. Tas jāprasa pašam, vai grib runāt vai negrib,” teica Viesturs Koziols.

Māris Martinsons piekrita uz “LA” nosūtītajiem jautājumiem atbildēt rak­stiski. “Ar hokeju esmu saistīts ievērojamu sava mūža daļu. Mana atrašanās LHF valdē liecina, ka Latvijas hokeja sabiedrība uzticas un novērtē manu devumu šim sporta veidam. Es neredzu iemeslu, lai neturpinātu šo darbu. Esam savstarpēji diskutējuši par reputācijas jautājumu, esmu izteicis savu gatavību atkāpties, ja pārējie valdes locekļi tā lemtu. Tomēr koleģiāli tika pieņemts lēmums par manas darbības turpināšanu LHF. Sports viennozīmīgi ir mana sirdslieta, tādēļ atbalstu Latvijas hokeju jau 17 gadus, regulāri novirzot būtisku naudas summu, un plānoju to darīt arī turpmāk.” Sarunās ar Aigaru Kalvīti un Viesturu Koziolu gan neizskanēja doma, ka Martinsona iespējamā izslēgšana valdē ir pārrunāta.

Māris Martinsons ir Latvijas hokeja čempionvienības “Mogo” prezidents, un šonedēļ komandu gaida atbildīgs notikums – spēles Kontinentālā kausa izcīņas otrajā kārtā Ukrainā.

Vajadzētu sākt ar sevi

Sandis Riekstiņš, Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs: “Vairākkārt publiskajās diskusijās ar sporta federācijām un organizācijām esmu norādījis uz to, ka tās vispirms gaida, lai valsts kaut ko dara, nāk un risina. Vajadzētu sākt ar sevi un savu reputāciju, izvērtējot, kādi cilvēki darbojas valdēs un padomēs. Māris Martinsons jau nebūt nav vienīgais piemērs. Protams, nevalstiskās organizācijas pašas ievēl savus priekšstāvjus, taču manā izpratnē uzticēšanās šādām personām nav ne pareiza, ne normāla.

Saistītie raksti
Bet pretī saņemtā reakcija ir apmēram tāda – ja tev ir kādi pierādījumi, tad liec galdā. Taču biznesa vidē reputācijas riski ne vienmēr ir kaut kas pierādāms.

Biju vizītē Lietuvas Basketbola federācijā, viņiem sabiedrības uzticības kredīts ir ļoti liels, un, pateicoties tam, spēj piesaistīt sponsorus. Latvijā daudzas organizācijas sūdzas par ziedojumu kritumu saistībā ar likumdošanas izmaiņām, un tam ir arī objektīvi apstākļi. Bet, ja es kā uzņēmējs skatos, tad man ir būtiski, kam es ziedoju un kādi cilvēki pārstāv šo organizāciju.”

LA.lv