Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
26. jūlijs, 2013
Drukāt

Restaurē ”Meitenes” vēsturiskās gleznas


Foto-Līga LīceFoto-Līga Līce

Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs sācis restaurēt mākslinieka Kārļa Melbārža (1902 – 1970) lielizmēra gleznas, kuras savulaik rotāja ”Meitenes” staciju un kuru sākotnējā misija bija radīt ārzemju tūristos iespaidu par Latviju kā skaistu zemi. 


 

Divus 9×3 metru gleznojumus ”Meitenes” uzgaidāmajai telpai 30. gadu beigās Vilhelma Purvīša audzēknim Melbārzdim pasūtīja Latvijas valdība, gatavojoties olimpiskajām spēlēm, kurām 1940. gadā bija jānotiek Helsinkos. Toreiz Eiropā starpvalstu ceļojumos galvenokārt izmantoja dzelzceļu un bija doma, ka daļa ārzemju viesu uz olimpiādi dosies caur Latviju. ”Meitenē”, kā Latvijas–Lietuvas robežstacijā, tiem nāktos izkāpt un pakavēties. Tur tos arī pārsteigtu Melbārža darinātie dabas ainavu gleznojumi. Uz viena bija redzama Gaujas ieleja, uz otra tīri zemgaliska ainava ar labības lauku un kūlīšu sējējām. Gleznas tapa 1939. gadā, un avīzē ”Latvijas Kareivis” lasāms, ka uzgaidāmajai telpai bijuši vēl paredzēti ”dažu novadu tautu meitu gleznojumi eļļā ar uzrakstiem latviešu un franču valodā”, bet stacijas apstādījumos vajadzēja novietot ”mākslinieciski veidotas vāzes”. 1940. gada olimpiāde izpalika, arī tālāka stacijas izrotāšana atkrita, tomēr abi gleznojumi tobrīd bija lielākie Latvijā.

Pēc kara 1947. gadā dzelzceļš tos ņēmis savā uzskaitē; kaut kad, apmēram 50. gados, gleznas ”uzlabotas”. Stāsta, ka Melbārzdis, to ieraugot, piedzīvojis infarktu.

Ainavai ar druvu piegleznoti klāt kombains un ”gaziki”, kā arī augstsprieguma līnija, bet Gaujas plūdums papildināts ar kuģīti un jahtu. Gaujas ieleju atainojošās gleznas kreisajā stūrī nosēdināti pionieri un nostādīta Staļina laiku estētikas normām atbilstoša tautumeita. Veikti arī citi ”uzlabojumi”. Piemēram, vairākās vietās gleznas pārkrāsotas, uzlikti citi toņi, aizkrāsots Melbārža paraksts. Kas bijis šo jauninājumu autors, nav noskaidrots, taču pārgleznošana notikusi ne agrāk kā 1952. gadā. To liecina gleznas otrā pusē salīmētās avīzes.

Pēc pasažieru satiksmes apsīkšanas ”Meitenes” līnijā par gleznojumiem piemirsts, un tos draudējis sabojāt ūdens no tekošā stacijas jumta. Šogad abas gleznas neizjauktā veidā kravas furgonā transportētas uz Latvijas Dzelzceļa muzeju un patlaban glabājas tā noliktavā.

Muzeja restauratore Līga Līce stāsta, ka atjaunošana sākta ar Gaujas ielejas ainavu – tā ir visstiprāk cietusi, turklāt abus lielos gleznojumus vienlaikus restaurēt nav iespējams vietas trūkuma dēļ. Gleznu audekls vairākās vietās bijis saplēsts un pēc tam pavirši labots. Iespējams, šie defekti gūti kara laikā, kad daļa stacijas saspridzināta.

Vandāļi 80. gados turklāt nav paslinkojuši uzrāpties uz uzgaidāmās telpas krāsns, lai aizsniegtu gleznu un Gaujā ieskrāpētu savus autogrāfus un vēstījumus kirilicā.

”Vispirms gribam savest gleznas tehniskā kārtībā. Notīrīt, aiztaisīt caurumus, nostiprināt krāsu. Tad varēs saprast, kas ir ar pārgleznojumiem, un izvērtēt, ko noņemt, ko atstāt,” par darba plānu informē restauratore. Konkrēti, kādas autentiskās detaļas ir pārklātas ar citām vai vispār aizkrāsotas, varēs noskaidrot tikai restaurācijas gaitā. Daži ”uzlabojumi” atpazīstami pēc stila atšķirībām: Melbārzdis strādājis maziem triepieniem, taču viņa ”korektors” – lieliem vilcieniem.

Restaurāciju apmaksā VAS ”Latvijas dzelzceļš”. Cik ilgā laikā gleznas atgūs savu godību, Līga Līce nevēlas prognozēt: ”To redz tikai tad, kad sāk darīt.” Ko ar gleznām darīs pēc atjaunošanas, nav vēl skaidrs. Ja pasažieru satiksme uz ”Meitenes” līnijas atsāktos, skaidrs, ka gleznas būtu jāved atpakaļ, bet, ja ne, tad jāeksponē muzejā. Pirmskara Latvijā un arī vēlāk gleznas bijušas diezgan daudzu staciju uzgaidāmajās telpās – tāda bijusi tā laika prakse. Kur gleznojumi palikuši, laikiem mainoties, var tikai minēt. ”Šo neviens mājās aiznest laikam nevarēja,” smej restauratore.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+