Rētas sirdī – mikroinfarkti. Ar ko tie atšķiras no infarkta? 1
Gadās, ka pēc veiktas kardiogrammas ārsts atzīst – sirdī ir rēta vai pat vairākas, jo bijuši mikroinfarkti. Vai tiešām tādus notikumus var palaist garām nepamanītus? Vai tie ir mazāk bīstami nekā lielie infarkti?
Dažādas izpausmes
Miokarda infarkta laikā tiek nosprostota sirds vainagartērija un rodas apasiņošanas traucējumi, jo plīst aterosklerotiskā plātnīte jeb panga, kas izveidojusies, pārmainoties asinsvada sieniņai un nogulsnējoties holesterīnam.
Kā skaidro ārstu prakses “Aritmija” kardioloģe Iveta Norko, infarkts var notikt arī bez sāpēm vai ar netipisku sāpju lokalizāciju, kas īpaši raksturīgi gados veciem cukura diabēta slimniekiem un jaunām sievietēm. Dažkārt infarkts izpaužas nevis, kā parasti, ar stiprām žņaudzošām sāpēm aiz krūškaula, bet gan ar sāpēm vēderā, samaņas zudumu, reiboni, sirds aritmiju, elpas trūkumu vai kā citādi.
Nelielai daļai cilvēku infarkts rodas bez iepriekšējām sūdzībām, tomēr lielākoties ir bijusi stenokardijas lēkme, kad slodzes laikā bijušas sāpes vai spiedoša sajūta aiz krūškaula, kas pārgājusi, esot miera stāvoklī vai lietojot nitroglicerīnu.
Daktere Norko atgādina, ka šo medikamentu drīkst izmantot tikai nepieciešamības gadījumā. To noteikti nevajadzētu piedāvāt citiem, ja kādam nezināmu iemeslu dēļ sabiedriskā vietā kļuvis slikti. Tā kā nitroglicerīns strauji pazemina asinsspiedienu, cilvēks var zaudēt samaņu.
Ar kardiogrammu nepietiek
– Mikroinfarktu jeb sīkperēkļu infarktu nevar diagnosticēt tikai pēc kardiogrammas datiem. Ja tajā redzamas nespecifiskas pārmaiņas, kas rada par to aizdomas, nepieciešami citi izmeklējumi. Diagnozi nosaka tikai tad, ja veikta koronarogrāfija un atklātas pārmaiņas sirds vainagartērijās, – uzsver Iveta Norko.
Kardiogrammā redzamās rētas liecina, ka bojāgājušo miokarda šūnu vietā sirdī ieauguši saistaudi. To cēlonis var būt ne tikai sīkperēkļains infarkts, bet arī, piemēram, sirds kreisā kambara pārslodze un paplašināšanās, pārmaiņas vainagartērijās, miokarda vielmaiņas pasliktināšanās, piemēram, pēc tā iekaisuma vai vairogdziedzera pastiprinātas darbības dēļ.
Lai pierādītu infarktu, asinsanalīzēs jānosaka miokarda bojājuma marķieri, kas liecina, ka sirds muskuļa šūnas cieš no skābekļa trūkuma. Jāveic veloergometrija, lai pārbaudītu sirds izturību slodzes laikā, taču jebkurā gadījumā neiztikt bez koronarogrāfijas, kurā visprecīzāk var novērtēt sirds asinsvadu stāvokli. Atklājot tajos sašaurinājumu, ievada metāla caurulīti stentu, kas nodrošina brīvu asiņu plūsmu konkrētajā asinsvadā, lai mazinātu lielākas problēmas iespēju nākotnē.
– Agrāk sīkperēkļu infarktus atklāja daudz biežāk nekā mūsdienās, taču, kamēr diagnozi noteica tikai pēc pacienta sūdzībām un kardiogrammas, tā varētu nebūt objektīva, – uzskata daktere. Pēdējā laikā viņas praksē nav bijis daudz pacientu ar mikroinfarktiem, jo slimniekiem ir veikta koronarogrāfija un sašaurinātā artērija paplašināta, ievietojot stentu, vai bijusi cita veida ārstēšana.
Bīstams, kaut mazs
Mikroinfarkta gadījumā, plīstot aterosklerotiskajai pangai, artērija netiek nosprostota pilnībā, tāpēc miokarda bojājums nav tik dziļš kā lielperēkļaina infarkta gadījumā un neskar visu tā sieniņu. Parasti tas ir arī mazāka izmēra, kaut gan dažkārt aptver visu miokardu. Bojāgājušo šūnu vietā ieaugušie saistaudi var izraisīt aritmiju un ar laiku arī sirds mazspēju.
– Jāatceras, ka arī mikroinfarkts ir infarkts un mirstība pēc tā divu gadu laikā daudz neatpaliek no lielā infarkta, tāpat kā vēlīno komplikāciju risks. Dažiem slimniekiem riska faktori jāizvērtē katru gadu vai pat biežāk, – uzsver Iveta Norko.
